“Gribētos par tik daudz ko kritizēt gan valsts, gan vietējo varu, bet pašlaik tas nebūs vietā. Tagad jābūt vienotiem kopējam mērķim. Pats svarīgākais, lai valstī saglabājam līdzsvarotību,” domās dalījās cēsniece A.

“Manuprāt, pašvaldībai ir pienākums cilvēkus informēt, kā konkrētajā pilsētā, pagastā jārīkojas krīzes situācijā. Kur, piemēram, pilsētā ir bumbu patvertnes, vai ir kādi papildu risinājumi elektroapgādes avāriju gadījumos un tamlīdzīgi. Svarīga, protams, ir arī siltuma un ūdens apgāde, bet īsā periodā ne tik izšķiroša. Gribētu arī saprast, vai, piemēram, skolas, bērnudārzi ir gatavi arī ārkārtas situācijām. […]

“Cik neizprotama ir cilvēka domāšana. Krievijā dzīves līmenis ir zems, iedzīvotājus par varai nepatīkamiem uzskatiem vajā, tomēr liela daļa pilsoņu atbalsta prezidentu. Latvijā dzīvojam daudz pārticīgāk, mums ir daudz plašākas iespējas un nesalīdzināmi zemāka korupcija, tomēr valsts varai uzticība maza, to smagi kritizē, noniecina. Kāpēc tik dīvaina atšķirība?” pārdomās dalījās D.  

“Man ir jautājums, kur paliek tie desmit centi, ja iztukšoto pudeli, kas ir ar taras depozīta zīmi, nenodod taromātā un nesaņem naudu? Kas iegūst – uzņēmums, kurš pudelē iepildīja dzērienu, tirgotājs vai depozīta sistēmas uzturētājs? Tie desmit centi taču nevar izkūpēt gaisā,” sprieda cēsnieks K.

“Skatos vienas otras Cēsu novada pašvaldības amatpersonas deklarāciju par 2020.gadu un brīnos. Kā cilvēks, kas veic atbildīgu amatu pašvaldībā, var strādāt vēl vairākās citās vietās? Negribu nevienam neko pārmest, tā jau ir ne tikai mūsu novadā, arī citās pašvaldībās un valsts iestādēs. Nekādi nesaprotu, kā var apvienot, piemēram, trīs darbavietas, ja diennaktī ir tikai 24 […]

“Skatos televīzijas pārraidēs, kas nepārprotami apliecina, cik ļoti par savu valsti Ukrainā gatavs cīnīties ikviens. Nelielā pilsētiņa iedzīvotāji kailām rokām cenšas apturēt Krievijas armijas automobili. Karavīrs vairākus šāvienus raida gaisā. Cilvēkus tas nebiedē, bet piebrauc lielāks patruļauto un, sirēnai kaucot, pūli tomēr pastumj malā. Bet par to, cik Krievija spēj “organizēti” darboties pat gadiem plānotā […]

“Daudzus kovida ierobežojumus atceļ, bet joprojām cilvēki slimo. Nezinu, vai vajadzēja jau martā radīt iespēju vīrusam vairāk izplatīties. Noteikti pavasarī tā izplatība sarūk, taču, manu­prāt, ar ierobežojumu mazināšanu vajadzēja pagaidīt līdz aprīlim,” sprieda seniore.

“Solīja, ka februāra beigās iedzīvotāji beidzot saņems Cēsu novada pašvaldības izdevumu, tā rakstīja arī “Druva”. Nu jau 1.marts, bet tā nav, vismaz manā pastkastē. Pašvaldībā no šī gada ir daudz jaunumu, bet mēs neko nevaram uzzināt, jo nelietojam internetu. Turklāt drukātais vārds arī labāk uztverams, īpaši, ja jālasa kāds nopietns materiāls. Kāpēc sola, ja nepilda?” […]

“Tagad, kad uz asfalta vairs nav sniega, parādās cita nelaime- bedres. Jācer, ka naudas pietiks, lai tās aizlāpītu, citādi ātri automašīnai var pārsist riepu. Pierādīt, ka ielu uzturētājs vainīgs, jau nav iespējams, jāmaksā pašam šoferim,” teica lasītājs K.  

“Bēdīgi, ka valsts struktūras ātrāk darboties var iekustināt tikai ar lieliem protestiem, mierīgu skaidrošanu tās nesaprot. To saku tādēļ, ka Raiskuma, Stalbes, Straupes pagastu iedzīvotāji spiesti vākt parakstus, lai pierādītu to, kas acīm redzams. Tas ceļš no Cēsīm līdz Stalbei nākamo ziemu vairs nevar pārdzīvot, asfalts dažviet dalās gabalos, par bedrēm nemaz nerunāju, bet “Latvijas […]

“Vakar tiesa lēma, ka no apcietinājuma atbrīvos kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijās apsūdzēto Aivaru Lembergu pret drošības naudu 100 tūkstošiem eiro. Tagad būs interesanti, kurš samaksās šo summu, manuprāt, tas ļaus arī ikdienas cilvēkam nepārprotamāk saprast, cik cieši saistīti dažādi vietējie […]

“Ielas un pagalmi daudzviet ir ļoti slideni, nereti pat aiziet līdz atkritumu urnai ir gandrīz neiespējami. Saprotams, ka šajos strauji mainīgajos laika apstākļos ielu tīrītāji, sētnieki ar visu nevar tikt laikus galā. Varbūt neparastajā situācijā tomēr varētu atrast kādu risinājumu, piemēram, izvietot smiltis vietās, kur skaidri redzams, ka cilvēkam bīstami pārvietoties, gājēji paši sev palīdzēs.Var […]

“Dažā vietā Cēsīs, tīrot brauktuves un ietves, nav iztīrīti celiņi, lai gājējs varētu ielu šķērsot. Vai tiešām par to ielu uzturētājiem nevajadzētu padomāt? Kā lai tiek pāri sastumtajiem sniega vaļņiem, ja vajag nokļūt otrā pusē?” bija neapmierināta cēsniece.

“Izlasot rakstu, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem izdalītās 50 vienreizlietojamās medicīniskās sejas maskas pietiks ilgam laikam, nodomāju, ka diezin vai tā tiešām būs. Cilvēki bieži vien iet uz veikalu pat vairākas reizes dienā, ja masku mainīs katru reizi, tad to pietiks pavisam īsam laikam. Savukārt, ja maskas valkā ilgstoši, un tas reizēm redzams pēc tā, cik tās […]

“Tagad, kad izveidojies lielais novads un laukos paliek mazāk pašvaldības darbinieku, arī daudzas ēkas, ko savulaik par vietējā budžeta naudu saremontēja, būs tukšas vai pustukšas. Vai jaunā dome apsver, ko ar tām darīt? Nav taču prāta darbs uzturēt namus, kuri paš­valdības darbam nav vai nebūs vajadzīgi,” sprieda lasītājs no Piebalgas puses.

“Uzņēmēji grib, lai atceļ ierobežojumus, cerot, ka tad būs vairāk klientu. Taču, ja cilvēki tā turpinās slimot, cik daudz būs to, kas gribēs apmeklēt publiskas vietas? Domāju, ka sertifikāta prasīšana nav galvenais, kāpēc tūrismā, izklaides pasākumos mazāk apmeklētāju. Vienkārši daudzi piesargās un neiet tur, kur daudz cilvēku,” sprieda seniore C.

“Vakar garastāvokli sabojāja mūsu olimpiešu neveiksmes. Novadniecei Baibai Bendikai neizdevās parādīt savas labākās spējas. 15 kilometru individuālajā distancē viņai 58. vietā no 87 dalībniecēm. Nav jau pats sliktākais rezultāts, bet Baiba noteikti var labāk. Hokejistiem pārbaudes spēlē ar Dāniju arī diezin kā nevaicās. Tāpat žēl, ka skeletonistam Martinam Dukuram treniņbraucienos neizdevās tikt starp pirmajiem, bet […]

“Gribēju atteikt “Tet” pakalpojumu. Pēc ilgākas gaidīšanas sazvanīju uzņēmuma saziņas tālruni 177, bet līdz tam, kad operators atbildēja, ilgi klausījos, ka labāk sazināties e-pastā vai savā “Tet” kontā. Man nav ne viena, ne otra. Kad beidzot operators atbildēja un varēju izstāstīt savu vēlmi, uzzināju, ka atteikt pakalpojumu varu, vai nu izmantojot internetu, vai klātienē uzņēmuma […]

“Dzirdami viedokļi, ka Latvijā vajadzētu atjaunot obligāto karadienestu. Saprotams, ka Krievijas rīcība pēdējās desmitgadēs, bet īpaši pēdējā laikā vieš arvien lielākas bažas par valsts apdraudējumu, pat atklātu militāru draudu. Taču jāņem vērā, ka Latvija nekad ar dzīvā spēka pārsvaru nevar stāvēt līdzās Krievijai, tāpēc jau esam kolektīvajā drošībā – NATO. Taču, protams, jauno paaudzi varētu […]

“Gribas jau, lai ir droši iet pa ielām un braukt pa ceļu, bet šoziem, šķiet, jāpieņem, ka to ikdienā nav iespējams panākt. Snieg taču ik pēc stundas, tad vienu dienu viss kūst, otru uznāk sals un atkal sasnieg. Ceļu izšķūrē, bet pēc pāris stundām vajadzētu sākt darbu no gala. Tāpat ir ar ietvēm pilsētā. Laikam […]

“Cēsīs bija labs teātris un ir labs teātris. Noskatījos jaunāko iestudējumu “Lākturu dedzinātāji”, kas stāsta par cēsniekiem, personībām, kuras pilnveido un bagātina pilsētas dzīvi, un tiem, kas Cēsu vārdu nes pasaulē. Šo iestudējumu vajadzētu noskatīties katram cēsniekam, protams, arī pilsētas viesiem,” par Cēsu amatierteātra izaugsmi un sniegumu bija gandarīta lasītāja L.  

“Dzirdu, ka valdība sola, ja maksa par siltuma vienību būs lielāka par noteiktu summu, to kompensēs visiem. Man tomēr tas izskatās jocīgi. Saprotu, ja cilvēkam ir vidēji vai pat labi ienākumi, bet cena par siltumu palielinās vairākas reizes, ir grūti samaksāt, tad var palīdzēt. Bet ne jau tiem, kas uzcēluši mājas par miljoniem, kuriem mājās […]

“Redzu, cik grūti mazbērniem mācīties mājās, kad klasei noteikta karantīna, bet tikpat labi saskatāms, cik sarežģīti ik pa dažām dienām mainīt visu mācīšanās kārtību, jo jau tā vīrusa dēļ ikdienā ir daudz stresa. Ja ģimenē trīs skolēni un ik pēc dažām dienām kādam jāpaliek mājās karantīnā un jāmācās attālināti, vecākiem ir ļoti grūti saplānot laiku. […]

“Skatījos un klausījos, kā rit akcija “Dod pieci!”, kurā vāca ziedojumus, lai uzlabotu vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tad iedomājos par Cēsīm. Nereti nākas iet cauri kvartālam, kuru uzbūvēja cilvēkiem ar redzes invaliditāti, neredzīgajiem, daudzi tur joprojām dzīvo, bet iekārtojums, kas pagalmos viņiem atvieglo pārvietošanos, gan pavisam nolietots. Saprotu, ka dzels margas, kas ved […]

“Tiem, kas Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā Valsts prezidenta runas laikā svilpa, pārmet nepiedienīgu, huligānisku uzvedību tādā pasākumā, neprasmi izvēlēties, kur un kad protestēt. Taču man prātā ienāca, ka notikumu var izmantot daudz sliktāk. Krievijas mediji taču var pielikt savu tekstu, jebkādu, un neteikt, ka protests bija pret to, kā rīkojas pašreizējā Latvijas vara, bet gan […]

“Liels paldies strādīgajam cilvēkam, kurš tīra kāpnes pie Zaķu ielas tilta! Tās vienmēr ir noslaucītas un ziemā arī nokaisītas jau agri no rīta, lai gājēji varētu droši doties savās gaitās,” stāstīja cēsniece Elīna.

“Jau gandrīz divus gadus kovida ierobežojumu dēļ gandrīz nevar notikt koncerti, balles, citi sarīkojumi. Mūziķiem, kas tajos pelnīja iztikai, nav ienākumu, par to dzirdams daudzviet. Bet katram cilvēkam vajadzētu apgūt vismaz otru profesiju, prast kādu darbu, ja pēc pirmā nav pieprasījuma. Turklāt tādi radoši cilvēki kā mūziķi, darot citu darbu, gūtu jaunus, citādus iespaidus, atgriežoties […]

“Biju pieradusi, ka katra mēneša pirmajās nedēļās saņēmu pašvaldības avīzīti. Mums, vecākajai paaudzei, tā interesē, gribam izlasīt, kas novadā notiek. Šogad izdevumu vēl neesam saņēmuši, vai tad no šī gada vecajos novados savas avīzītes vairs nebūs?” vēlējās uzzināt vecpiebaldzēniete.

“Cēsis tiek pieteikta kā pilsēta, kas draudzīga gājējiem, bet šoziem gan to nevaru teikt. Man ir mazs bērns, kas vēl vedams ratiņos. Pa ietvēm daudzviet neiespējami izbraukt, vai nu tās iztīrītas tik šauri, ka ar ratiņiem nevar izbraukt, vai ledus, sniegs ir tik bedrains, ka bērns tiek ļoti kratīts. Turklāt ratiņus pastumt arī ļoti grūti. […]

“Tagad, kad ielas tik slidenas, gājējiem pie pārejām arī vajadzētu būt uzmanīgākiem. Nedrīkstētu šķērsot pāreju, redzot, ka automašīna jau pavisam tuvu. Tagad grūti nobremzēt arī, ja brauc ar pavisam mazu ātrumu. Esmu novērojis, ka īpaši gados jauni cilvēki iet pāri ielai, pat nepaskatoties, vai netuvojas kāds spēkrats. Protams, gājējam ir priekšroka, īpaši uz pārejas, taču […]

“Valdība saka, ka PVN samazinājums elektroenerģijai būs pārāk devīgi, jo atbalstu saņems arī turīgie, taču jāņem vērā, ka elektrības sadārdzinājums visiem pazeminās dzīves līmeni. Turklāt visas preces un pakalpojumi arī būs dārgāki, pat ārstēšanās. Domāju, PVN samazināšana kopumā būtu labs risinājums,” sacīja lasī-tājs L.

“Ja visiem būs obligāti jā­nē­sā tās dārgās maskas, tad daži vienkārši nevarēs ne ieiet veikalā, ne braukt ar autobusu. Tiem, kas mēnesī saņem vairākus tūkstošus, visticamāk, nav saprotams, ka arī dažu eiro papildu izdevumi mēnesī var būt daudz. Tādā situācijā ir ne vien mazturīgie, bet arī tie, kas iztikuši bez pabalstiem, īpaši tagad, kad dārgāk […]

“Tagad tik dažādi runā par izslimošanu ar Covid-19 un tam sekojošu balstvakcināciju. Dažās ziņās stāsta, ka uzturošā deva vajadzīga tūlīt pērc pārslimošanas, citās, ka tā vispār vairs nav nepieciešama. Man šķiet, ka nepieciešams skaidri, nepārprotami informēt, kas jādara. Citādi pat tie, kuri piekrīt zinātnes atziņām, ka vakcinācija nepieciešama, atmetīs ar roku neskaidrību dēļ,” pārdomās dalījās […]

“Cik labi, ka tie, kam vakcinācijas sertifikāts, var apmeklēt izstādes un koncertus. Tie tumšajās ziemas dienās ir kā spirdzinošs saules stars. Un prieks, ka mūsu novadā pieejamas plašas kultūras iespējas,” sacīja lasītāja R.

“Cēsīs ir lieliska vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” par pretošanos okupācijas varām no 1940.līdz 1957.gadam, lieliski pētījumi, bet tā īsti neko plašāku un dziļāku nav gadījies redzēt par barikāžu laiku. Arī tas ir ļoti būtisks periods mūsu vēsturē, tā bija pašu vēlētās varas aizstāvēšana un reizē pretošanās okupācijas varai, turklāt rezultāts bija uzvara, sava Latvijas valsts. […]

“Tā kā vēl ir labdarības laiks, kad privātpersonas un uzņēmumi vairāk atvērti ziedošanai, lūdzu, vai kāds nevarētu ziedot kādas metāla plāksnes un konstrukcijas, lai ar tām nosegtu Cēsu dzelzceļa tilta apakšu, no kura slapjā laikā uz gājējiem līst netīrs ūdens. Tāpat vajadzētu ierīkot kādu aizsargu gar ietvi, lai šaurajā vietā zem tilta automašīnas neapšķiestu gājējus,” […]

“Atkalas laikā ļoti slidenas ir flīzes, gājējam gandrīz riskanti iet pa noflīzētiem laukumiem. Savulaik bijusi laba doma, ka ārtelpas flīžu materiālam varētu likt klāt gumiju, ko iegūst, samaļot nolietotās riepas. Tas būtu noderīgs risinājums, jo gumija jau neslīd,” pastāstīja seniors.  

“Gribu pateikt paldies “Sa­dales tīkla” vīriem, kas Vaives pagastā naktī no 27. uz 28.decembri operatīvi saremontēja bojājumu elektroapgādē. Un kopumā uzņēmums strādā kvalitatīvi, atbildīgi un ar sapratni par klientu problēmām,” atzina vaivēnietis.

“Vienu lietu nesaprotu. Latvijai taču ir dabas dota gāzes krātuve, kāda nav citviet Baltijā. Kāpēc mēs neprotam izmantot tās iespējas, lai regulētu gāzes tirgus cenu? Vai tā ir mūsu neprasme vai kādu cilvēku intereses?” sacīja lasītājs J.  

“Dzirdu, ka televīzijā stāsta par apkures atbalstu tiem, kas nespēj samaksāt, tikai nekur nedzirdu, kā tam jāpiesakās. Ceru, ka “Druva” var palīdzēt to noskaidrot,” pauda kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks.

“Paldies Cēsu Sociālā dienesta darbiniekiem, Festivāla ielas rūķiem par Ziemassvētku apsveikumu. Ļoti iepriecina, ka mūs, vecāko gadagājumu, atceras,” sacīja cēsnieki Vija un Jānis no Festivāla ielas.    

“Visu Veselavas vecļaužu vārda saku paldies sieviešu kluba “IEVA” meitenēm par riekšaviņu prieka, ko viņas mums dāvāja Ziemassvētkos. Mīļš paldies labajām rokām, kas to visu sarūpēja. Lai pa sniegoto ceļu pie viņām aizbrien kāds labais rūķis un aiznes vēlējumu Jaunajā gadā. Turieties veselībā, mīlestībā, dzīvespriekā!” pateicības vārdus pauda seniore no Veselavas pagasta.

“Izlasīju “Druvā” veselības ministra Pavļuta viedokli, kurā amatpersona saka, ka Latvijā cilvēki vieglprātīgi izturas pret savu veselību. Tas izraisīja sašutumu. Vai vispirms nevajag sakārtot sistēmu tā, lai cilvēkiem būtu pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi, pēc tam gudri spriest? Esmu piemērs, cik grūti saņemt medicīnisko palīdzību. Man radās veselības problēmas. Ārsts nosūtīja uz ehokardiogrammu. Lai tiktu uz […]

“No Vecpiebalgas uz Cēsīm ar sabiedrisko transportu var aizbraukt bieži, bet no Jaunpie­balgas tikai divas reizes dienā. Cēsis ir novada centrs, vajadzētu parūpēties, lai jaunpiebaldzēni turp var aizbraukt biežāk,” atzina piebaldzēns.

“Kopā ar jaunāko dēlu, kurš pēc 17 gadu dzīvošanas Lielbritānijā atgriežas Latvijā, kārtojām dažādas formalitātes, kas ne vienmēr ir viegli risināmas. Pēcpusdienā, laikam jau krēsloja, izlēmu pie reizes ieiet Cēsīs Valsts meža dienestā, cerot nokārtot arī sev nepieciešamos jautājumus. Biju patīkami pārsteigta, ieraugot novadniekus no Piebalgas Jāni Rubeni un Ivaru Alksnīti, kas sagaidīja ar sirsnīgu […]

“Mums, kas Cēsīs dzīvo Vācu kapu apkaimē, ir liels lūgums Ziemassvētku vecītim- ieskrūvēt jaunu spuldzi laternā, kas atrodas pie autobusu pieturas “Miera iela”. Neomulīgi ne tikai tumsā gaidīt autobusu, nevar arī izlasīt maršrutu un reisu sarakstu, turklāt tumsa ir pieturvietā gan vienā, gan otrā ielas pusē,” teica lasītāja M., piebilstot, ka tāda situācija jau ir […]

“Esmu ievērojusi, ka bruģis ir daudz slidenāks nekā asfalts. Varbūt mūsu klimatiskajā zonā nav nemaz tik pareizi lietot ielas un ietvju segumam bruģi. Protams, neesmu zinātāja, vai nav arī tāds bruģis, kuru gatavo no mazāk slīdoša sastāva, tāds gan derētu,”sprieda kāda Cēsu vecpilsētas iedzīvotāja.  

“Radio tagad ir akcija par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, aicina ziedot naudu. Taču tepat Cēsīs, kur lielākoties vēsturiski dzīvo redzes invalīdi, par šiem cilvēkiem varēja parūpēties bez papildu līdzekļiem. Tik vien vajadzēja, kā padomāt par rūpīgāku ielas tīrīšanu ziemā,” atzina A.

“Portālos un televīzijā dzirdam tikai sliktas ziņas. Vismaz “Druva” stāsta arī par labo, padarīto. Prieks lasīt, ka mūsu slimnīca atjaunota, ka veidojas jaunas ražotnes, ka darbojas izdomas bagāti un rosīgi jaunieši,” teica lasītāja Z.

“Jauki, ka Latvijā ir četri gadalaiki, tikai spriežu, ka tie dārgi izmaksā. Vēl nesen tā sasniga, ka pat pilsētās pa ielām bija grūti izbraukt. Cik naudas neiztērēja, lai izšķūrētu brauktuves, notīrītu ietves. Un ja vēl sniegs jāizved! Faktiski tā ir naudas izmešana vējā, bet neko darīt, ielu malās ilgi arī sniegu nevar krāt. Taču nu […]

“Priecājos, ka atgriezusies koncertu dzīve. Protams, arī tiem, kuri drīkst apmeklēt pasākumus, proti, kuriem ir vakcinācijas sertifikāts, jābūt piesardzīgiem, jāievēro noteikumi. Taču kultūras pasākumus apmeklē tiešām kulturāli cilvēki, kas saprot situāciju un atbilstoši izturas. Nav taču tik grūti nomazgāt rokas, nedrūzmēties un valkāt sejas masku, ja gribi dzirdēt skaistu mūziku,” pārdomās dalījās seniore no Cēsīm. […]

“Tas, ka mācītāji varētu strādāt klātienē arī tad, ja nebūtu vakcinējušies pret kovidu, man liekas pavisam jocīgi. Vai tiešām atkal kā Orvelā – visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem? Cienu mācītājus, teologus, domāju, viņiem tiešām ir dziļas, vispusīgas zināšanas, izpratne par sabiedrību, tās procesiem, tāpēc jo vairāk pārsteidz, ka kāds nebūtu veicis […]

“Valstīs ar aukstu klimatu mājokļu apkures jautājumi būtu jārisina līdzīgi kā veselības aprūpe, proti, kaut kas jāfinansē no sabiedrības kopējiem līdzekļiem. Siltums taču ir tāda pati izdzīvošana kā veselība,” saistībā ar enerģētikas resursu cenu pieaugumu pārdomās dalījās lasītājs P.

“Nu tiesāšanai nodoti 20 muitnieki, kas strādājuši Terehovas muitas punktā. Prokuratūra stāsta, kā viņi slēpuši saņemtos kukuļus, kur glabāta nauda. Jābrīnās, ka tas bijis iespējams vēl pēdējos gados. Jau 90.gados taču visi saprata, ka muitnieki ņem kukuļus, sen jau to varēja izskaust, laikam nevienam nav bijusi politiskā griba to darīt. Bet varbūt viņiem augstākajos ešelonos […]