Cēsu ietves un veloceliņi
17:09
17.07.2024
41
1
“Pagājušās mājsēdes laikā daudzi runāja, ka tā ir ne tikai ierobežojums, bet arī iespēja. Iespēja izrauties no ikdienas vāveres riteņa, apkopot savas domas, izvērtēt vērtības, atrast mieru. Tagad par to nerunā, taču šis rudens laiks tiešām var būt laiks sirdsmieram, pārdomām, atmiņām. Jāatgādina – šis taču ir arī Veļu laiks, kad senlaikos visi darbi pierima,” […]
“Labi, ka valdība vakcinētajiem senioriem aukstajā laikā katru mēnesi maksās 20 eiro, lai kompensētu elektrības sadārdzināšanos, bet vajadzība ir daudz lielāka. Dārgāks ir arī siltums, vienalga, vai tā daudzdzīvokļu māja ar centrālo apkuri, vai kurini pats savu mājokli. Cenas ļoti augstas visam, arī malkai. Ļoti dārga ir degviela, tādēļ arī veikalā pārtika maksā aizvien vairāk. […]
“Vai vajag visu nakti spīdēt visām spuldzēm, ja cilvēki nedrīkst atrasties uz ielas? Nezinu gan, vai tehnoloģiskās iespējas to atļauj, bet, manuprāt, būtu prātīgi atstāt ieslēgtu tikai katru otro ielas laternu, bet tādas skaistuma gaismas vispār neieslēgt,” rosināja cēsnieks K.
“Ar svešvārdiem esam tā aizrāvušies, ka cits citu vairs nesaprotam. Vismaz presei vajadzēto skaidrot, ko tie nozīmē, citādi lasi un nesaproti. Un vēl tā burbuļošana, dzīvojam burbulī, jādzīvo savā burbulī – tā griež ausīs. Valoda – tā ir pašcieņa,” domas izteica cēsniece.
“Atceros, ka pirmajā kovida uzliesmojumā cilvēki uztraucās pat par to, kas un kā daudzdzīvokļu namos notīrīs kāpņu margas, lai tikai iedzīvotāji neinficētos. Tagad, kaut slimnieku daudz vairāk, nereti pat rindā stāvētāji veikalos neievēro divu metru distanci un masku tur zem deguna,” novērojusi lasītāja V.
“Neko nesaprotu. Viena mediķe televīzijā saka, ka trešo vakcīnu pret Covid-19 jāļauj saņemt katram, kurš vēlas, pēc neilga laika dzirdu radio pārraidi, kurā cita ārste skaidro – vispirms jāsaprot, ko ar to trešo devu iegūs. Kā varēju saprast, mediķe uzskatīja, ka tā jāparedz tikai riska grupām,” neizpratnē pastāstīja K.
“Izlasīju “Druvā” rakstu par valodu. Piekrītu autoram M.Niklasam, ka jāizskauž tiešie pārnesumi no citām valodām un jāatceras par latviešu valodas gramatiku. Taču jāpiebilst, ka nekad jau nav bijusi tāda “pilnīgi tīra” latviešu valoda, vienmēr ienācis kaut kas no ārpuses, bijis modīgs, tad atkal pazudis,” sprieda lasītāja L.
“Visi Saeimā nu tik gudri mācīt, kā valdībai jārīkojas, ka lēmumi par vakcinēšanos un ierobežojumiem bija jāpieņem ātrāk, bet paši aizmirsuši, ka nepieņēma likuma grozījumus par potēšanos skolotājiem, mediķiem. Kauns klausīties, cik ātri metuši kažoku uz otru pusi,” domās dalījās K.
“Lasu par ieguldījumiem Cēsu Valsts ģimnāzijā, saprotu, ka pašvaldība grib uzlabot vēsturisko ēku, bet ģimnāzija uzskata, ka nedrīkst atlikt solītās piebūves celtniecību. Manuprāt, ģimnāzija noteikti ir pelnījusi paplašinātas, jaunas, mūsdienīgas telpas. Ģimnāzija ir sasniegusi augstus mācību rezultātus, savulaik no diezgan viduvējas vidusskolas kļūstot par Latvijas mēroga mācību iestādi, iekļūstot labāko ģimnāziju reitingā, taču telpu uzlabošanā, […]
“Izlasīju “Druvā” par autokapsētu Jaunpiebalgā. Tas mudināja atcerēties, cik bieži lauku sētās nākas redzēt vecu, nelietojamu tehniku, kas bojā skatu. Droši vien videi arī tas nav nekas labs. Bet laikam nekas jau neregulē šādas tehnikas glabāšanu,” sacīja seniore.
“Vai tad arī veļas mazgātavā jāuzrāda kovida sertifikāts? Tas gan būtu dīvaini! Cilvēki pieraduši pie šī pakalpojuma, ne visiem ir iespēja mājās labi izmazgāt un izžāvēt veļu. Tātad nevakcinētajiem jāguļ netīros palagos?” neizpratnē bija lasītāja.
“Lasīju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvja teikto, ka tagad Cēsīs cilvēki dokumentus šai iestādei varēs iesniegt Klientu apkalpošanas centrā pašvaldībā, un tas lika aizdomāties. Tātad tas laikam nozīmē, ka VID vietējā nodaļa arī turpmāk iedzīvotājus klātienē nepieņems. Otrs, vai tad pašvaldības klientu apkalpošanas centrā strādājošie ir izturīgāki pret vīrusu nekā VID darbinieki, kur, lūk, nevar […]
“Braucu ciemos pie draugiem “Agrā”, kas tepat pie Cēsīm. Tā taču ir apdzīvota vieta ar samērā blīvu apbūvi, bet ietvju tur nav, cilvēki iet pa braucamo daļu, bet, interesantākais, nekas neliecina, ka šī būtu kāda apdzīvota vieta, kur jābrauc uz 50 km/h. Pieļauju, ka autovadītāji, redzot daudzās mājas, samazina ātrumu, taču – patiesībā nav […]
“Man kāda paziņa, medicīnas māsa, lika apdomāt lēmumu nevakcinēties pret kovidu ne ar medicīniskiem argumentiem, bet ar joku. Viņa teica – tas gan būtu interesanti, ja ar poti, kas ir bīstama veselībai vai pat dzīvībai, vispirms sašpricētu ārstus un medmāsas, lai pēc tam nav, kas ārstē! Pēc tam jau vakcinēties nevarētu neviens! Tad nolēmu, ka […]
“Sirsnīgs paldies par saulaino svētdienu Līgatnē! Par maz labu vārdu, lai pateiktos Ingrīdai Zakablukai, kuras enerģija un uzņēmība palīdzēja mums, cēsniekiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, iepazīst skaisto Līgatnes pilsētiņu, redzēt senos mājokļus, kas celti papīrfabrikas strādniekiem, mūsdienīgo daļu. Priecēja rudenīgā daba, ļoti daudz pozitīvu emociju deva iespēja satikties ar citiem cilvēkiem, baudīt braucienu, kāds man, cilvēkam […]
“Pagājušajā nedēļā dienesta suņi Aizkrauklē un Tukumā pārbaudīja mācību iestāžu kopmītnes, vai audzēkņi nelieto narkotikas. Saprotu, ka suņi bija norādījuši uz 12 jauniešiem, kurus tālāk pārbauda. To lasot, man jādomā – vai tad mūspusē atbildīgajiem nav nekādu aizdomu par līdzīgām situācijām, kaut baumas reizēm klīst? Taču nav dzirdēts, ka kāds lūgtu policijas palīdzību,” atzina lasītājs, […]
“Man ir 94 gadi, dzīvoju Cēsīs, Priekuļu ielā 5. Biju sagādājusi tualetes podam jaunu vāku, veco vajadzēja nomainīt. Tas stāvēja pie mājas ārpusē, bija tikai jāuznes dzīvoklī, bet uzreiz to nevarēju izdarīt. Uz brīdi aizgāju, kad nācu atpakaļ, vākam bija izņemtas skrūves, nav, ar ko to pieskrūvēt pie poda. Ļoti lūdzu tam, kas paņēma skrūves, […]
“Paldies tiem diviem cilvēkiem, kuri deva iespēju Spārē noskatīties Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējumu “Čaks. Rīga. Sieviete”. Par to bija gādājusi Amatas pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un Spāres skolas skolotāja Mārīte Rukmane. Iestudējums bija burvīgs, skaista mūzika, galvenās lomas tēlotājs Vitālijs Jakovļevs dzejnieku atveidoja tā, ka katrs skatītājs sadzirdēja pašu Čaku,” par uzvedumu, kas […]
“Daudziem nepatika, kā iekārtoja Vienības laukumu Cēsu centrā, bet tagad redzams, cik labi to var izmantot. Tur var gan piesēst, gan bērni, jaunieši braukt ar skrituļdēli, velosipēdu. Vien reizēm ir bažas, ka kāds pārgalvīgāks vai neveiklāks skrituļotājs var nokļūt uz braucamās daļas, kad pa to pārvietojas automašīna,” pārdomās dalījās cēsniece Z.
“Vajadzētu gan Cēsīs nogreiderēt Birzes ielu. Pie tās gan maz dzīvojamo māju, bet tomēr tā ir pilsētas iela, to var izmantot, apbraucot centru, ja jātiek uz Meža kapiem, Viestura ielu. Jāsaka, brauktuve pašlaik ir kā veļas dēlis, ja vien jaunās paaudzes domnieki saprot, kāds tas ir,” sacīja Juris.
“Visā šajā kovida laikā tā arī neesmu izpratis, kas ir galvenais arguments, kāpēc tik daudzi negrib vakcinēties. Tam jābūt kaut kam ļoti nopietnam, ja pat informācija par to, cik daudzi ar šo vīrusa infekciju slimo smagi un daudzi arī mirst, attieksmi nespēj mainīt,” teica cēsnieks Artūrs.
“Ja rudens vēsums nāks tik ātri, kā jūtam tagad, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būs grūti samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Apkure jau tā kļuvusi dārgāka, ja vēl tā būs jāizmanto ilgāku laiku nekā iepriekšējos gados, cilvēkiem dzīves līmenis pazemināsies,” pārdomās dalījās cēsniece.
“Kam jārūpējas, lai gājēji un velobraucēji, kas pārvietojas pa ietvi, tiktu brīdināti par to, ka no pagalma var izbraukt auto? Vai tas ir satiksmes organizācijas jautājums, par kuru gādā satiksmes organizētājs, vai atbildība ir īpašuma apsaimniekotājam? Šī problēma galvenokārt ir vecajā pilsētas daļā, kur ēkas atrodas tieši pie ietves, ne autovadītājam ir pietiekama redzamība, ne […]
“Brīvdienās braukt pa Vidzemes šoseju ir uzdrošināšanās. Mašīnu straume nepārtraukta, vienīgā laime, ja nav jānogriežas pa kreisi, tad tiem, kuri aizmugurē, reti izdodas savaldīt nervus. Bet pilnīgi no saprašanas normālu autobraucēju var izsist kāds trakais, kurš apdzen gar labo malu. Lai gan – ja katrās brīvdienās iznāk braukt, ar laiku pierod, ka ir arī tādi […]
“Ko tikai pa logu nevar redzēt! Mums daudzdzīvokļu mājas pagalmā ir neliels bērnu rotaļu laukums, turpat arī daži soliņi, pie tiem atkritumu kaste. Klusā pēcpusdienā skatos – divas vārnas vispirms nolaižas uz soliņa, tad viena uzņēmīgā gaitā dodas pie atkritumu kastes. Sāk lidot ārā plānie plastmasas maisiņi, kurus uzreiz noķer vējš un aiznes prom. Vārna […]
“Rudens bagāts ar ražu. Tie, kam izaudzis pašiem par daudz, labprāt dalās ar citiem, atstājot ceļmalās kastītes ar āboliem, gurķiem. Lai ņem, kam vajag. Tā nav tikai dalīšanās ar citiem, reizē arī dabā sapūšanai netiek izmesta pārtika, uz sadzīves atkritumu poligonu neaizved bioloģiski noārdāmos atkritumus. Daudzi nevajadzīgos augļus un dārzeņus vienkārši aprok, jo arī […]
““Atkritumu apsaimniekotājs “ZAAO” strādā ar peļņu,” raksta prese. Tā kā ieņēmumu avots uzņēmumam ir pakalpojumi, kas sniegti iedzīvotājiem un uzņēmumiem, turklāt “ZAAO” mūsu novadā ir monopolists, gribētu zināt, kā peļņa tiek izlietota. Domāju, par to vajadzētu informēt publiski, lai cilvēki zina, kur paliek nauda, kas ienāk pašvaldību uzņēmuma kontā,” rosināja cēsnieks, kurš reizē atzina, ka […]
“Lasu un priecājos, ka Cēsīs remontē ielas, ietves. Gribu ieteikt vēl vienu vietu, kur ļoti vajadzētu salabot trotuāru. Tie ir posmi Vāveres ielā, pretim namam ar numuru deviņi, abās brauktuves pusēs. Ietve ir bedraina, klājumu arī sabojājušas, izcilājušas koku saknes, gājējam tas viss ļoti traucē. Pa ielu iet arī veci cilvēki, māmiņas stumj ratiņos bērnus, […]
“Kaimiņu suns, kad neviena cilvēka nav dzīvoklī, ik pa reizei gaudo. Tā jau dzīvnieks, kurš jūtas vientuļš, mēdz darīt, tikai man, pensionāram, kas pa dienu ir mājās, nav patīkami klausīties. Kad ieminējos par to kaimiņam, viņš bija pārsteigts, nezināja, ka suns tā dara. Taču nekas jau nemainās. Sūdzēties nekur nevaru, jo naktīs viss ir kluss, […]
“Pirmoreiz brīvdienās braucu uz Drustiem pa jauno ceļu. Nepaguvu nopriecāties, kad jau biju galā, sapņi piepildās. Arī pretimbraucēji pieklājīgi, redzot, ka tuvojas kāda mašīna, piebremzē. Mani vecāki to nepiedzīvoja, ka pa asfaltu var aizbraukt līdz Drustiem. Gan jau manā mūžā varēs arī līdz Jaunpiebalgai,” pārdomas izteica Anita, dzimusi Drustos.
“Sirsnīgs paldies trim jaunajām sievietēm, kuras pagājušajā trešdienā palīdzēja sievietei, kura izkrita no ratiņkrēsla. Tas notika Cēsīs, Valmieras ielā, trotuārā bija bedre, ratiņkrēsls sašūpojās, sēdētāja izkrita. Trīs garāmgājējas tūlīt piesteidzās un prasmīgi palīdzēja sievieti iecelt atpakaļ. Esam ļoti pateicīgi un priecīgi par cilvēku atsaucību un izpalīdzību,” sacīja lasītājs no Cēsu apkaimes.
“Liepas skolas jumtiņā virs ieejas sporta zālē bija iemitinājušies irši. Saucām palīgā ugunsdzēsējus glābējus. Trīs puiši strādāja profesionāli un rūpīgi, lai nesabojātu jumta segumu. Redzējām, ka tas nebija viegli. Paldies Ritvaram Ekertam, Artūram Rupeikam un Aigaram Grobiņam! Tagad esam droši un gaidām skolēnus. Arī pirms trim gadiem tajā pašā vietā bija iemitinājušies irši. Arī toreiz […]
“Priecājos, cik labi Cēsīs tagad sakārtota Jāņa iela, brauktuvei uzlikts melnais segums, tā vairs neput. Pati gan dzīvoju Bērzaines ielā, bet Jāņa iela ir mana bērnības iela, arī tagad bieži pa to eju. Viena piezīmīte gan, ielai trūkst norādes, kas agrāk atradās uz ēkas Bērzaines un Jāņa ielas stūrī. Droši vien savulaik kādi Jāņu svinētāji, […]
“Esmu par to, ka skolotājiem jāvakcinējas, tas jāparedz kā obligāts priekšnoteikums, lai strādātu mācību iestādē. Manuprāt, pedagogu trūkums jau nebūs, ja būs stingrāki nosacījumi, cilvēki potēsies,” domās dalījās G.
“Jācer, ka tagad nogreiderēs visus grants ceļus, nebūs tāda “trepe” kā dažviet Piebalgas pusē. Skaidrs, kamēr bija lielais sausums, greiders nevarēja strādāt, bet nu jau krietni salijis, jādomā, ka darbu var paveikt kārtīgi,” viedokli izteica autobraucējs, sakot, ka dzīvo laukos.
“Vai tiem, kas negrib vakcinēties, bet smagi saslimt ar kovidu, tomēr nevajadzētu likt maksāt par ārstēšanu slimnīcā? Esmu dzirdējis iebildumus, ka tad jau arī smēķētājiem vajadzētu maksāt par plaušu slimību ārstēšanu, bet, manuprāt, to nevar salīdzināt. Plaušu ligas, ja vien tā nav akūta tuberkuloze, taču nelīp, citi tevis dēļ nesaslimst, turklāt, domāju, vai tā nepārprotami […]
“Dzīvojamo māju kvartālā Cēsīs, Bērzainē, birzītē aiz pieturas “Meža skola”, nezināmi labvēļi jau pirms vairākiem gadiem uzstādījuši galdu un solus. “Pilnai laimei” trūkst vēl tikai labierīcības, jo tajā vietā jau gadiem notiek dzērāju orģijas un apkārtne tiek piemēslota. Sētniece regulāri no rītiem apzinīgi cenšas tomēr nokopt, un šoferi atkritumus aizved līdz konteineriem, bet dažreiz ir […]
“Nesaprotu tos cēsniekus, kas nav apmierināti ar rosību Cēsu centrā, Vienības laukumā. Manuprāt, laukums ir ļoti labi iekārtots, ir ērti un glīti soliņi, kur apsēsties, ir vieta, kur bērniem padarboties, viss sakopts, ziedošs. Pieminekļa un apkaimes iekļaušana cēsnieku ikdienā ir labs, vajadzīgs pasākums. Vēl gribu izteikties par soliņiem pilsētā. Vairākas reizes “Druvā” publicēti lasītāju viedokļi, […]
“Man patīk, ka Cēsīs, Vienības laukumā, ir soliņi. Izejot no veikala, varu atpūsties, pasēdēt. Bērni braukā, skraida – nu un tad! Vai tad pie pieminekļa kāds ir apglabāts, ka nedrīkst priecāties? Tad jau tur nedrīkst nekādus pasākumus rīkot. Cēsīs trūkst soliņu, labi, ka vismaz tur ir. Mums jau visu gribas aizliegt,” pārdomās par otrdienas “Druvā”lasīto […]
“Pēdējā laikā saņemot dažādus pakalpojumus, esmu secinājis, ka pandēmijas laiks ieviesis arī daudz pozitīva klientu apkalpošanā. Biju SEB bankas filiālē. Iepriekš pieteicu apmeklējumu, kad ierados precīzi norunātajā laikā, man pretī iznāca bankas darbiniece, iegājām telpās, ātri nokārtoju lietu, kas man bija nepieciešama. Visam kopā nācās tērēt ne vairāk kā desmit minūtes. Nebija jāgaida rindā, kā […]
“Cēsīs jau ilgu laiku nedarbojas publiskā pirts, tās darbu pārtrauca kovida dēļ. Vai tagad, vasarā, kamēr nav vīrusa uzliesmojuma, pirti nevar atvērt? Ne jau visiem ir labiekārtoti mājokļi ar vannas istabu, bet arī viņi grib kārtīgi nomazgāties,” teica cēsniece.
“Es gribētu saprast, vai man vienai liekas, ka tagadējā Vienības laukuma izmantošana ir Uzvaras pieminekļa apgānīšana. Kāpēc pieminekļa priekšā, kam jābūt svētai vietai, salikti soliņi un tās bezgaumīgās kastes? Tad vēl bērni tur brauc ar riteņiem, kas arī nedara godu piemineklim. Tad jau vēl tik tur vajadzētu ierīkot burgernīcu, būtu pilns komplekss. Man tas viss […]
“Paldies, ka “Druva” rakstīja par soliņu trūkumu Cēsīs un Priekuļos. Cēsīs noteikti trūkst soliņu ceļā no pilsētas centra uz Meža kapiem. Gājiens tur grūts, īpaši, ja nāk no kapiem uz centru. Ielai ir stāvs un garš kāpums, vajag apsēsties diezgan bieži ne vien vecākiem cilvēkiem, bet arī māmiņām, kas ved bērnu ratiņos. Tāpat vēl kāds […]
“Kad skatos, cik daudz, bet pareizāk sakot, maz cilvēku izmanto veloceliņus, domāju, ka runas par vajadzību pēc aizvien vairāk veloceliņiem nav īsti pamatotas. Ik dienu braucu pa Rīgas ielu uz Drabešu pagasta pusi līdztekus jaunajam gājēju un velosipēdistu celiņam. Braucējus ar divriteni redzu ļoti maz. Ja saskaita, cik brīdī, kad es braucu, uz ceļa ir […]
“Tikko rakstījāt par soliņiem Cēsīs – man ļoti nepatika pašvaldības atrunas, ka nav, kur tos novietot. Ir tik daudz vietu, kur soliņi ir vajadzīgi, un arī vietas pietiktu. Pie lielā “Maxima” veikala (Valmieras ielā – red.), kur pircēji iznāk ar somām, ar maskām, maks rokā, brilles aizsvīdušas, bet nav kur to visu sakārtot. Pie “Solo” […]
“Cēsīs, Vāveres un Leona Paegles ielas krustojuma vienā malā ir vecas, neizskatīgas egles, šķiet, tās stādītas kā dzīvžogs. Izskatās, ka koki varētu būt pat bīstami, jo eglēm ir bārkšsaknes, lielam vējam tās viegli izgāzt. Nezinu gan, vai koki atrodas uz pašvaldības vai privātās zemes, bet, domāju, vajadzētu apsvērt to nozāģēšanu,” novērotajā dalījās cēsniece pensijas gados.
“Lasīju par ugunsgrēku purvā pie Straupes pagasta robežas, iedomājos, ka kopumā tomēr lielais karstums un sausums pagājis labi. Cilvēki bijuši diezgan apzinīgi, meža ugunsgrēku bijis samērā maz, jo vairāk ņemot vērā, ka ļoti aktīva bijusi un joprojām ir laivotāju sezona, ka daudzi izvēlas atpūsties pie dabas. Cik tur vajag, nomest kārtīgi nenodzēstu cigaretes izsmēķi, atstāt […]
“Dzīvoju Cēsīs, Leona Paegles ielas apkaimē. Nereti izmantoju pilsētas sabiedrisko transportu. 9.maršruta autobuss man ļoti izdevīgs, bet gribu ieteikt, ka būtu labi dažu reisu maršrutus pārplānot. Kvartāla iedzīvotāji labprāt aizbrauktu uz Poruka un Lapsas ielas veikaliem, jo veciem cilvēkiem kājām tas ceļš pagarš. Daudz jau nevajadzētu, pāris reisu dienā,” ieteica seniore.
“Aizvien grūtāk saņemt dažādus sadzīves pakalpojumus. Esmu no paaudzes, kura atceras, ka, piemēram, televizora meistars nāca mājās. Tagad, ja vajadzīga kāda palīdzība, var tikai zvanīt, kur stāsta gudras lietas, kas jādara. Ja vari saprast un izdari, bet gaidītā rezultāta nav, zvani atkal. Un viss sākas no jauna. Atbild jau cits darbinieks, sāc atkārtoti stāstīt, kas […]
“Vakcinācijas sakarā zināma sabiedrības, arī politiķu daļa uzstāj, ka tam jābūt brīvprātīgam procesam. Piekrītu, bet rodas jautājums, vai ikviena pienākums tomēr nebūtu aizdomāties arī par līdzdalību sabiedrības veselības sargāšanā? Es uzskatu, ka valdībai nevienu piespiest nevajadzētu, to var izdarīt daudz vienkāršāk. Vajadzētu skaidri pateikt, ja nāks trešais Covid-19 vilnis, kad nāksies slēgt uzņēmumus, kompensācijas tiks […]
“Bēdīgi, ka Cēsīs atkal paaugstinās maksu par centrālo apkuri. Tā jau cēsnieki gadiem maksājuši augstāko cenu, pēdējos gados priecājāmies, ka tā samazinās. Taču nākamajā ziemā atkal būs jārēķinās ar lielākām summām. “Druva” rakstīja, ka siltuma uzņēmums pamato to ar dabas gāzes izmaksām, ko joprojām izmanto dažās nelielās katlumājās. Jācer, ka uzņēmums apņemsies tajās investēt un […]
“Šī vasara ezeriem ir liels pārbaudījums, jo siltais laiks vilina ļoti daudz peldētāju. Jo īpaši dabū trūkties Ninieris, kam cauri iet neskaitāmi lieli un mazi peldētāji ik dienu. Tā kā ezers neliels un tam nav dabīgās caurteces, ūdens kvalitāte cieš. Arī lietus sen nav bijis, lai kaut nedaudz palīdzētu ezeram tikt pie svaiga ūdens. Saprotu, […]
“Ārā tāds karstums, asfalts, ēkas, viss uzkarsis, bet cilvēku pilsētas svētkos pilnas ielas. Tas gan man šķiet dīvaini. Tādā laikā jau vajag veldzēties pie ūdeņiem vai sēdēt krēslainā istabā pie ventilatora,” pārdomās dalījās lasītājs.
“Bijām aizbraukuši sakopt tuvinieku kapus Skujenes kapsētā. Nepatīkamais pārsteigums neiziet no prāta. Izpļauts tikai ap kapliču, lai tiktu pie miskastēm, jābrien pa garu zāli. Mums nebija līdzi zābaku, es neuzdrošinājos kurpēs iet, man bail no rāpuļiem. Cilvēki jau sākuši bērt atkritumus taciņu malās, jo līdz miskastēm vienkārši nevar tikt. Citus gadus kapsēta vienmēr bija izpļauta, […]
“Pirms dažiem gadiem bieži tika atgādināts, ka pilsētā zāliens jāappļauj, atgādināja, cik gara drīkst izaugt zāle. Tagad, skatos, Cēsīs zāle dažviet aug griezdamās, pat par spīti karstumam, un neviens neliekas ne zinis,” bija neapmierināta cēsniece V.
“Žēl, ka Cēsis netika tālāk konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas godu. Bet vai tiešām paši esam tik ļoti pieraduši pie graustiem pilsētā? Vaļņu ielu jau nu gan pastaigām labāk neizvēlēties, acīs krīt grausti, nenopļautā zāle. Tagad jaunā dome spriedīs par jaunu ģerboni, tērēs naudu, varbūt vērts ieguldīt, lai panāktu, ka Cēsīs nav neapsaimniekotu māju? Arī […]
“Smēķēt, protams, nevajag, mediķi skaidro, cik tas organismam slikti. Tomēr tā ir katra paša izvēle. Taču, kur likt izsmēķus, to vairs katrs nevar izvēlēties, tie ir jāiemet īpaši tiem paredzētā urnā vai atkritumu konteinerā. Ļoti nepatīkami aizbraukt uz peldvietu, ļaut bērniem rotaļāties ūdenstilpes karstā un tad ieraudzīt, ka vieta piemētāta ar cigarešu nodeguļiem,” vides un […]
“Nepazīstu to cilvēku, kas man uz ielas palīdzēja, bet ļoti vēlējos publiski pateikt paldies par palīdzēšanu. Es esmu vecs cilvēks, Cēsīs meklēju arhīvu, kam, šķiet, atrašanās vieta jau vairākkārt mainīta. Diena ļoti karsta, bija grūti, sāka kļūt slikti. Tobrīd pienāca klāt sieviete, laikam viņa bija pastniece, ne tikai man izstāstīja, kur jāiet, bet arī sazvanīja […]
“Cēsis, Kalna ielas apkaimē atrasts dekoratīvs trusītis. Nu jau tas vairākas dienas dzīvo pie mums. Gribam dzīvnieciņu atdot saimniekiem,” sacīja lasītāja, aicinot truša īpašnieku zvanīt uz tālruni 28778486.
