“Dzirdot viedokļus par zaļo enerģiju un dabas aizsardzību, nonāku lielās pretrunās pati ar sevi. Lai būtu enerģētiski neatkarīgi un neizmantotu fosilo kurināmo, vairāk jāizmanto vietējie atjaunojamie resursi, tā tiek skaidrots. Tātad tā ir koksne, ūdens, vējš un saule. Bet dabas aizsardzības speciālisti un aktīvisti taču visbiežāk ir pret šo resursu izmantošanu. Meži jāsaudzē, jācērt iespējami maz, jāpalielina saudzējamās teritorijas. Spēkstacijas uz upēm arī nav labas dabai, tās izposta upju ekosistēmu, īpaši pretestība ir pret mazajām HES. Vēja turbīnas traucē putniem, tie nereti ielido tajās un iet bojā. Tad paliek tikai saules paneļi, bet to utilizācija taču arī nav dabai draudzīga!” pārdomās dalījās lasītāja L.
