Tik būtiskā sekunžu vērtība

Orientēšanās sacensību starptautiskajā kalendārā sākušies galvenie notikumi, un Latvijas izlases krāsas aizstāvējuši gan juniori, gan pieaugušie. Izlasēs arī Cēsu novada orientieristi.

Pastāvēt un mi8rkli padomāt

Skotijas galvaspilsētā Edin­burgā aizvadīts Pasaules čempionāts orientēšanās sportā sprinta distancēs, un Sandra Grosberga uzrādījusi līdz šim visu laiku labāko rezultātu Latvijas orientēšanās vēsturē sievietēm sprinta distancē, izcīnot 11.vietu. Pati gan neslēpj, ka varēja būt vēl labāk, bet sprinta distancēs dažas sekundes var izšķirt ļoti daudz.

S. Grosberga šajā sezonā īpaši koncentrējās tieši uz sprinta distancēm, gatavojoties šim Pa­saules čempionātam. Tas sākās ar sacensībām individuālajā sprintā. Jau kvalifikācijas raundā viņa parādīja, ka gatava cīnīties par augs­tām vietām, finišējot ar sesto labāko laiku savā grupā. Sandra kā vienīgā no Latvijas iekļuva finālā. Tajā 3,8 km distancē Sandra finišēja 11. vietā, uzvarētājai zaudējot minūti un 16 sekundes. Līdz labāko sešniekam – 29 sekundes.

Pēc distances S. Grosberga Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslabā atzina, ka rezultāts labs, bet gribējusi vairāk: “Vienpadsmitā vieta pie šī brīža pasaules elites līmeņa ir lielisks rezultāts, bet tomēr esmu mazliet vīlusies un ne līdz galam priecīga, jo neizdevās tīrs skrējiens. Garajā etapā uz 9. kontrolpunktu izvēlējos ne to labāko maršruta variantu, zaudēju diezgan daudz laika un līdz ar to vietu sešiniekā, tāpēc šī skrējiena pēcgarša ir mazliet rūgtāka. Bet labi apzināties, ka augstākie rezultāti man aizsniedzami. Sprinta finālā distance bija mazliet pārsteidzoša – sacensību organizatori bija iekļāvuši vietas, kas iepriekšējās kartēs pat nebija redzamas, viena vieta pat vispār bija ļoti mulsinoša – kartē iezīmēts tunelis, realitātē izrādījās, ka ēkā ir kāpnes! Taču palīdzēja rūpīgā gatavošanās, kad ar google street view programmu biju pamatīgi izpētījusi sacensību apvidu – zināju, kur ir kāpnes, kur var kaut kur uzskriet. Tas man noteikti palīdzēja, bet tajā etapā, kur pieļāvu kļūdu, mazliet apmulsu, varbūt vajadzēja pastāvēt divas trīs sekundes ilgāk un rūpīgāk paskatīties, kurš variants ir labāks. Tur arī palika mana vieta labāko sešiniekā!”

Kļūdās arī līderi

Nākamā distance – jauktā stafete, kur Latvijas komanda bija uzstādījusi mērķi iekļūt labāko desmitā, diemžēl sprintā kļūdas maksā daudz un mērķis palika nesasniegts. S. Grosberga startēja noslēdzošajā, ceturtajā, etapā. Diemžēl Latvijai neveiksmīgs izrādījās pirmais etaps, kurā Elza Ķuze, lai arī lielāko daļu distances turējās ļoti labi, distances pašās beigās nācās skriet atpakaļ uz izlaistu kontrolpunktu, zaudējot kādas 30 sekundes, un pie stafetes nodošanas Latvijai tikai 26.vieta. Endijs Titomers un Fricis Spektors centās situāciju labot, bet tas nenāca viegli, un Sandra stafeti saņēma kā 21. Savā etapā viņa apliecināja, ka ir starp vadošajām, jo uzrādīja septīto labāko laiku, kas kopvērtējumā Latvijai deva 17.vietu 34 komandu konkurencē. Taču kļūdas pieļāva daudzi, tostarp vadošie sportisti, un, piemēram, Dānijas un Zviedrijas komandas, kas varēja pretendēt uz godalgām, vispār palika bez ieskaites, jo kāds no orientieristiem izlaida punktu. Vissāpīgāk laikam bija Zviedrijai, kas pēdējā etapā devās, esot otrajā vietā, no līderiem atpaliekot nepilnu sekundi, taču komandas līdere, individuālā sprinta čempione izlaida punktu, un zviedri palika bez rezultāta. Kopumā sešas komandas palika bez rezultāta, arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi.

Latvijas komandas galvenā trenera asistents Guntars Mankus atzina, ka Sandra nostartēja atbilstoši savam līmenim, parādot stabilu skrējienu bez kļūdām un neveiksmīgām ceļu izvēlēm: “Pārējiem diemžēl neizdevās parādīt savām spējām atbilstošu sniegumu, pārsvarā pieļaujot tehniskas kļūdas. Distancē ātrums bija ārkārtīgi liels, kas arī noveda pie kļūdām ne tikai Latvijas sportistus, bet arī pasaulē vislabākos orientieristus. Galvenais secinājums, ka pietrūkst treniņu kopā ar spēcīgākiem sportistiem. Tas nozīmē nevis pašiem sacensties savā starpā tepat Latvijā, bet sacensties ar sportistiem, kas ir daudz stiprāki, trenēties kopā ar stiprākajām komandām. Spēcīgāks sparinga partneris piespiež treniņā skriet ātrāk par komfortablo ātrumu, kas pieprasa papildu fizisko slodzi, ātrums ir liels, pulss ir augsts, un tieši šādos apstākļos jāmācās nekļūdīgi nolasīt karti un pieņemt pareizos lēmumus. Tieši šādos treniņos varēs gūt nepieciešamo pieredzi sacensībām.”

Pasaules čempionāts noslēdzās ar izslēgšanas sprintu. Pērn Eiropas čempionātā Sndra aizcīnījās līdz pusfinālam, šoreiz tik veiksmīgi neklājās. Kvalifi­kācijas kārtā Sandra pieļāva dažas kļūdiņas, kas maksāja vietu ceturtdaļfinālā. Savā skrējienā viņa finišēja 15., bet nākamajai kārtai kvalificējās 12 labākās. No tām viņu šķīra vien četras sekundes.

Taktikas izvēle

Sarunā ar “Druvu” sportiste neslēpa, ka no Pasaules čempionāta atgriezusies ar nepadarīta darba sajūtu, jo ir pārliecība, ka varēja labāk. Stāstot par izslēgšanas sprinta kvalifikāciju, Sandra norāda, ka ne viņa vienīgā kļūdījās taktikas izvēlē, aiz svītras palika vēl vairāki spēcīgi sportisti: “Kvalifikācijā tie, kuri zina, ka var paskriet, dara to drošāk, bet lēnāk, lai pataupītu spēkus nākamajām kārtām. Arī es izvēlējos šādu taktiku, un tā bija mana galvenā kļūda. Skrēju, fokusējoties uz nākamajiem raundiem, bet bija citi, kuri domāja, ka tālāk tāpat netiks, tāpēc gāja uz visu banku, un tas attaisnojās. Mana izvēle neattaisnojās, jo sprintā laika vērtība pavisam cita, tur katrai sekundei ir liela nozīme. Ko lai dara, arī tā ir pieredze. Sāpīga, bet pieredze.”
Jautāta par pilsētas distanci, bijusi viegla vai grūta, vai var salīdzināt ar Veronu (Itālija), kur pērn­ruden notika Eiropas čempionāts, Sandra saka, ka nav iespējams salīdzināt, katra pilsēta ir unikāla: “Skotiju nav skāris karš, tur viss ir ļoti sens – mājas, ielu plānojums -, un neslēpšu, ka bija ļoti sarežģīti. Daudz mazu, šauru ielu, dažādas kāpnes, nekur citur Eiropā ar ko tādu nebiju saskārusies. Itālijas dienvidos var vilkt kādas paralēles, bet tomēr situ­ācija atšķirīga, tādēļ tas bija liels izaicinājums.”

Tagad pilsētu sprinti nolikti malā, un sportiste jau sākusi gatavoties Eiropas čempionātam, kas augusta otrajā pusē notiks Ungārijā. Ja pērn Eiropas čempionāts bija sprinta distancēs pilsētā, šogad – meža distancēs. Šogad Sandra Latvijā šajās distancēs nav startējusi, kopumā Latvijā bijuši ļoti maz startu.
“Šogad ļoti daudz esmu bijusi nometnēs vai sacensībās ārpus Latvijas , un savienot starptautisko kalendāru ar vietējo praktiski nav iespējams. Ja gribu kvalitatīvi sagatavoties, priekšroka jādod starptautiskajām sacensībām, treniņnometnēm kopā ar spēcīgiem orientieristiem,” saka S. Gros­berga.

Juniori rāda savas prasmes

Pasaules junioru orientēšanās čempionātā, kas notika Čehijā, Latvijas izlases rindās startēja arī trīs kluba “OK Meridiāns/ CPSS” sportisti: Leonarda Baltiņa, Rūta Dāboliņa un Edvards Zvirgzdiņš.

Sprinta stafete norisinājās estrādē, un, lai sacensības padarītu interesantākas, organizatori bija iekļāvuši skriešanu cauri bērnudārza iekštelpām. Stafete Latvijas komandai iesākās ļoti labi, taču sekoja kļūdas, kas komandu nobīdīja uz 59.vietu pēc trešā etapa. Pēdējā etapā startējošā L. Baltiņa darīja, ko spēja, un paveica daudz, finišā Latvijai 20.vieta vairāk nekā 70 komandu konkurencē.

Pilsētas sprintā labākā no mūsu trijnieka L. Baltiņa, finišējot 62.vietā 153 dalībnieču konkurencē.
Pēc tam sportisti pārcēlās uz meža apvidu, kur aizvadīja sacensības garajā un vidējā distancē. Garajā distancē L. Baltiņai 48.vieta starp 139 orientieristēm, bet vidējā distancē viņa bija labākā no Latvijas izlases, finišējot 37.vietā starp 154 sportistēm. E. Zvirgzdiņš bija labākais izlases puišu vērtējumā, viņam 63.vieta starp 171 orientieristu.