Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Skrējēja piezīmes no Kanāriju salām

Jānis Gabrāns
11:33
23.03.2016
19

Esam jau rakstījuši par skrējēju Andri Ronimoisu, kurš pērn uzvarēja apvidus skrējiena “Cēsu Eco trail” 80 km distancē un pasākumā “Gada balva sportā 2015” ieguva titulu “Populārākais sportists”. Pēc balvas saņemšanas viņš atklāja, ka šī gada skriešanas kalendārs jau zināms un pirmās nopietnās sacensības ieplānotas “TransGranCanaria 2016”, kas notika marta pirmās nedēļas nogalē. Šajā skrējienā Andris pieteicās 125 km distancē.

* GATAVS STARTAM. Cēsnieks Andris Ronimoiss pirms dalības apvidus skrējienā “TransGranCanaria 2016” iepazīstas ar trasi, kas šķērso visu Grankanārijas salu. Foto: NO ALBUMA

* GATAVS STARTAM. Cēsnieks Andris Ronimoiss pirms dalības apvidus skrējienā “TransGranCanaria 2016” iepazīstas ar trasi, kas šķērso visu Grankanārijas salu. Foto: NO ALBUMA

Tagad viss jau aiz muguras, skrējējs pirmo reizi sacensību režīmā veica garāku distanci par 100 kilometriem un uzrādīja ļoti atzīstamu sniegumu, finišējot 27. vietā. Šajā distancē finišēja 518 skrējēji, vairāk nekā 200 nefinišēja. Savas sajūtas un pārdomas Andris Ronimoiss fiksējis piezīmēs, kurās ļauj ielūkoties arī “Druvas” lasītājiem.

Sapnis I

Ir 25. februāra vēls vakars, pēdējās divas stundas esmu dažādos veidos mocījis savu ķermeni – presīte sūrst, augšstilbi deg, bet rokas tik smagas kā pildbumbas. Esmu fiziski izsmelts, bet grūtākais jau aiz muguras. Ir treniņa pēdējā un pati mīļākā fāze – gulēšana. Fonā skan nomierinoša mūzika, mēs guļam uz saviem matracīšiem, esam aizvēruši acis un elpojam dziļi. Man ir minūte laika, un atļaujos nedaudz pasapņot. Sapnī redzu sevi, raitā solī pārvietojoties pāri kalnu galotnēm, redzu sevi, agresīvi pieveicot grūtos kāpumus un tehniskos noskrējienus, redzu sevi smaidīgu, ieskrienot kontrolpunktā un uzmundrinot nedaudz miegainos brīvprātīgos, redzu sevi finišā, kur nonāku kā viens no Top10 skrējējiem. Nezinu, vai tas viss piepildīsies, bet tam visam ticu un, beidzoties gulēšanas minūtei, kājās ceļos jau ar pavisam citu noskaņu. Jau rīt es braukšu uz Kanārijām, jau pēc nedēļas stāšos uz starta līnijas un vēl nepilnu diennakti vēlāk smaidīgs, apmierināts ar paveikto un ar augstvērtīgu rezultātu sasniegšu “TransGranCanaria 125km” distances finišu. ES TO IZDARĪŠU!

Pirms starta

Nonācis Grankanārijā, uzreiz metos apskatīt trasi. Diemžēl organizatori marķējumu trasei izliek vien dienu pirms starta, tāpēc liela sajēga nerodas. Pēdējās dienās pirms starta tiek iepazīta trases beigu daļa, šeit sasolīti ļoti tehniski noskrējieni, un gribas tos apskatīt. Īpaši patīkams ir pārgājiens dienu pirms starta, kad vienatnē lēnā garā pieveicu lielāko daļu no pēdējiem 18 kilometriem. Šajā trīs stundu meditatīvajā pārgājienā veicu pēdējo noskaņošanos un izstrādāju galējo stratēģiju. Tā ir gaužām vienkārša: sākšu lēnām un vēlāk pielāgošos atbilstoši iespējām; no sacensību viedokļa pilnībā ignorēšu citus skrējējus; sacentīšos tikai ar sevi un trasi; būšu pozitīvs; neskatīšos atpakaļ, bet tikai uz priekšu.

Starts 125 km distancei tiek dots plkst. 23 pēc vietējā laika mazā ostas pilsētiņā Agaetē. Pats starta brīdis emocionāls, skanot uzmundrinošai mūzikai un iepazīstinot publiku ar elites skrējējiem. Daudzu sportistu uzvārdus pazīstu un klusībā ceru, ka kādu no viņiem satikšu arī distancē.

Distancē

Pirmais kilometrs man ir pārspīlēti lēns. Tieku daudz apdzīts, taču, balstoties uz savu stratēģiju, nesatraucos. Sākot ar otro kilometru, trase sāk strauji iet augšup, lai arī joprojām turu ļoti mierīgu tempu, garām vairs neviens neiet un es sāku lēnu, bet pacietīgu apdzīšanu. Pašam liekas, ka pirmo kalnu esmu pieveicis ārpus labāko simtnieka, bet izrādās, ka nav tik traki – 69. vieta.

Pirmais noskrējiens ir kā auksta duša. Jau no pirmajiem metriem lejup jūtos ļoti nedroši. Caur miglu nevaru atrast ne marķējumu, ne labākās vietas, kur attīstīt ātrumu. Mani sāk masīvi apdzīt. Ar iedragātu pašcieņu lēnām līkumoju pa serpentīnu, līdz mani panāk vēl viena skrējēja un mans pacietības mērs ir pilns. Vairākas minūtes vērojis, kā neviens neievēro trases marķējumu un pilnībā ignorē līkumus, iesēžos astē franču meitenei un pievienojos trases nogriezēju armijai. Sekot kādam ir krietni vieglāk, nekā meklēt labāko ceļu pašam. Esmu tā koncentrējies, ka nemirkšķinu pat acis. Baidos ne tikai izlaist no acīm savu glābēju, bet arī apzinos, ka viena kļūda var maksāt ļoti dārgi. Trases malā satiekam pāris skrējēju, kam sacensības jau beigušās, negribas nonākt viņu pulciņā.

(..) Pēc kontrolpunkta pilsētiņā Fontanales (42,8 km no starta) garastāvoklis arvien uzlabojas. Turpmākajos kilometros dzīvi redzu pozitīvās krāsās un nākamajā kontrolpunktā – Teroras (56,4 km) – esmu pakāpies līdz 60. vietai. Nākamie deviņi kilometri ir pret kalnu. Lēnām pazūd spēks, labais garastāvoklis, nonākot kontrolpunktā dažus kilometrus pirms virsotnes, dodos teltī pasēdēt. Pirmo un vienīgo reizi visu sacensību laikā galvā iezogas negatīvas domas, negribas vairs turpināt. Šī gan ir reti nepiemērota vieta tādiem lēmumiem. Gaisa temperatūra ir tikai dažus grādus virs nulles, apkārt nomācoša migla, un eskorts uz pilsētu šajā nekurienes vidū būtu jāgaida ilgi. Jāsaņemas, jāceļas un jādodas tālāk. Tejedas pilsētā (71,1 km) ieskrienu kā 54.labākais.

(..) Zinu, ka nākamie kilometri būs grūti, jo jāsasniedz salas augstākais punkts Pico Nieves gandrīz divu kilometru augstumā. Kāpums īss, bet pēdējais kilometrs īsta siena. Īsi pirms kāpuma iepazīstos ar kādu francūzi, uzmundrinu viņu, ka kāpums nebūs traks, jo esmu šo kalnu pieveicis treniņā. Tiesa, tobrīd nezinu, ka kalnu esmu pieveicis no nepareizās puses. Secinot, ka kāpums ir šausmu murgi, steidzos augšā, lai francūzis mani nenoķertu un nesadotu pa kaklu par atklātu melošanu. Neskatoties uz steigšanos, šis ir mans lēnākais kilometrs sacensībās, to pieveicu vien 17 minūtēs, bet francūzim un pārējiem konkurentiem iet vēl grūtāk. Šī iemesla dēļ esmu pacēlies uz 40. pozīciju. Esmu pārguris, bet mierinu sevi, ka grūtākais ir aiz muguras, tālāk trase vedīs uz leju.

Finišā

Izrādās, man vēl pietiekami daudz spēka un enerģijas, lai skrietu samērā ātrā tempā. Pirmo reizi visu sacensību laikā konkurenti noskrējienā mani neapsteidz, tā vietā es apsteidzu viņus. Kļūstu arvien drosmīgāks un sāku riskēt. Kas to būtu domājis, ka ātri skriet lejā no kalna ir reāli forši.

Nākamajā kontrolpunktā esmu uzlabojis savas pozīcijas līdz 36. vietai un jūtos patiešām labi. Šādā veidā turpinot, pirmo reizi mūžā sasniedzu 100 km slieksni un pēc mirkļa jau nonāku pēdējā nopietnajā kontrolpunktā. Atbalsta komandai noziņoju, ka man absolūti nekas nav nepieciešams un viņi drīkst doties uz finišu.

Tempu turu tik augstu, cik iespējams. Ieskrienot pilsētā, esmu diezgan drošs par savu pozīciju, pēdējos kilometros tempu nedaudz samazinu un finiša pēdējo kilometru jau vairāk izbaudu.

Finišs. 125 kilometri veikti 16 stundās, 32 minūtēs, iegūta 27. vieta. Pēc 35 kilometru finiša spurta, kurā skrēju līdzīgā tempā kā lielākā daļa no Top10 skrējējiem, jūtos noguris, bet tajā pašā laikā apmierināts ar sasniegto.

Sapnis II

Ir 5.marta vēla pēcpusdiena, pēdējās sešpadsmit ar pusi stundas esmu dažādos veidos mocījis savu ķermeni – presīte sūrst, augšstilbi deg, rokas tik smagas kā pildbumbas. Esmu fiziski izsmelts, bet grūtākais ir aiz muguras. Ir sacensību pēdējā un man pati mīļākā fāze – gulēšana. Fonā skan nomierinoša spāņu komentētāja balss, es viens pats, aizvēris acis, guļu uz asfalta un elpoju dziļi. Man ir minūte laika, un atļaujos nedaudz pasapņot. Sapnī redzu sevi, raitā solī pārvietojoties pāri kalnu galotnēm, redzu sevi, agresīvi pieveicot grūtos kāpumus un tehniskos noskrējienus, redzu sevi, smaidīgu ieskrienot kontrolpunktā un uzmundrinot nedaudz miegainos brīvprātīgos, redzu sevi arī finišā, kur nonāku kā viens no Top10 skrējējiem. Es nezinu, vai tas viss piepildīsies, bet tam visam es ticu un, beidzoties gulēšanas minūtei, kājās ceļos jau ar pavisam citu noskaņu. ES TO IZDARĪŠU!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1141

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
94

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
152

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
137

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi