Vieglatlētika aizvadītajā nedēļā bija pasaules uzmanības centrā, jo Vācijā notika pasaules čempionāts vieglatlētikā. Lai arī Latvijai medaļa netika, var apbrīnot mūsu vieglatlētus, kuri bez nopietna valsts atbalsta uzrāda labus rezultātus, jo jāatceras, ka šis ir pasaules čempionāts, nevis pagasta sporta svētki. Jau dalība tajā ir atzinības vērta.
Ātri un gudri
Patīkami, ka neraugoties uz neziņu par atbalstu sporta skolām un sportam kopumā, ir jaunieši, kuri savu vietu saredz vieglatlētikā, uzrādot arī lieliskus rezultātus. Veiksmīgu sezonu aizvadījusi Cēsu sporta skolas audzēkne Inese Avsejeva, kura pārstāv sporta
klubu “Ašais”. 800 metru distancē viņa Latvijā “paņēma visu zeltu”, uzvarot Latvijas čempionātā, Latvijas jaunatnes olimpiādē, Valsts prezidenta kausa izcīņā un citās sacensībās, kur startēja. Skrējēja atzīst, ka pirmo gadu izdevies noskriet visas konkurentes, kurām iepriekšējos gadus zaudēts. Inese beigusi Drabešu internātpamatskolu, tagad mācās Valmieras valsts ģimnāzijā.
Īpaši sekmīgs bija sezonas noslēgums, jo starptautiskās vieglatlētikas sacensībās Stokholmā, olimpiskajā stadionā, viņa 800 metru skrējienā izcīnīja sudraba godalgu ar jaunu personīgo rekordu 2:15,19, bet 1500 metru izcīnīja 3. vietu, uzrādot ļoti labu personīgo rekordu – 4:42,45. Var piebilst, ka
šajā distancē viņa startēja otro reizi savā sportiskajā karjerā.
Pēc Latvijas jaunatnes olimpiādes rezultātiem, vērtēja tos, kuri pārstāvēs Latviju Eiropas jaunatnes olimpiādē, un Inese bija to skaitā. Tiesa, Eiropā tik labi negāja, bet Inese norāda, ka tā bijusi lieliska pieredze: “Taktiski pieļāvu kļūdas, jo trūka šādu sacensību pieredzes. Latvijā skrienu visām pa priekšu no sākuma līdz finišam, tāpēc nezināju kā rīkoties, skrienot spēcīgā konkurencē, kad vairs nebiju priekšā, kad bija jāskrien pa otro celiņu. Līdzi nebija arī trenera, kas varētu dot vajadzīgos padomus. Bet šī nosacītā neveiksme deva labu mācību, un Zviedrijā jau spēju uzrādīt krietni labāku sniegumu, izcīnot arī medaļas.”
Skrējējas treneris Austris Āboliņš uzsver negatīvo aspektu, ka Latvijā nav vajadzīgās konkurences, jo grūti novērtēt reālos spēkus: “Tāpēc nepieciešami starti ārpus Latvijas. 800 metru skrējiens ir taktisks, tur pieredze ļoti būtiska. Jo biežāk Inese nonāks šāda, nepazīstamā vidē, jo labāk, tikai tā iespējama izaugsme. Jau Zviedrijā pierādījās, ka otrreiz viņa uz grābekļa neuzkāpa.
Sprintā viss vienkārši – ir starta šāviens un pilnā gaitā līdz finišam. 800 metros jāveic divi apļi, tas jādara pietiekoši ātri un tajā pat laikā – gudri. No malas to iemācīt nevar, pašam jāiziet cauri. Šajā distancē skrējējam vajadzīgas visas īpašības – ātrums, izturība, spēks. Inesei ir talants un griba, kas ir ļoti svarīgi.”
Treneris uzsver arī nepieciešamību uz rezultātu iet lēnām, pēc principa – lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Tas šogad labi pierādījies, jo apsteigtas skrējējas, kuras bija ātrākas par Inesi agrāk. Iespējams, viņas apstājušās savā progresā, bet Inese turpina izvēlēto ceļu uz augšu.
Neļauties eiforijai
Labu rezultātu sasniegšanā svarīga arī sportista psiholoģiskā noturība, un šādā panākumiem bagātā gadā tas ir īpaši svarīgi.
“Jā, šogad Latvijā tika paņemts viss zelts, ko varēja paņemt, bet nedrīkst šai eiforijai ļauties, tas ir bīstami. Svarīgi nevis skatīties, ko varu Latvijā, bet – ko gribu sasniegt plašākā mērogā. Pēc panākumiem savās mājās svarīgi arī nesabrukt pēc neveiksmēm starptautiskos mačos. Man svarīgi noskriet tādā rezultātā, kādā skrienu. Ja tas izdodas, nav nozīmes tam, ka esmu palikusi aiz konkurentēm, jo tās ir mana konkrētā brīža spējas. Visi ejam uz vienu mērķi, katram ir savādāks ceļš, savādāks rezultāts. Māku sevi noskaņot, man katras sacensības sākas no jauna. Vienās vari būt uzvarētājs, citās zaudētājs, jāmāk analizēt, tajā pat laikā spējot aizmirst neveiksmes, un pārāk nepaļauties veiksmes vilinājumam. Saprast nevis, ka esmu slikts sportists, bet ka vienkārši slikti nostartēju, un atrast, kā to uzlabot,” stāsta I. Avsējeva.
Arī treneris piebilst, ka ar sportisti daudz runāts par psiholoģisko gatavību: “Nedrīkst pēc neveiksmīga starta sevi sākt šaustīt, ka neko nevaru un nemāku. Tā ir zaudētāja psiholoģija. Jebkura neveiksme jāuztver kā mācību stunda, un, jo zemāks kritiens, jo augstāks atspēriens.
Papētīju Eiropas jaunatnes olimpiādes iepriekšējo uzvarētāju 800 metros rezultātus un turpmākās karjeras. Nekā spīdoša tur nav. Tātad, 16 gados uzvara Eiropas jaunatnes olimpiādē vēl negarantē panākumus nākotnē, un pēdējā vieta nenozīmē, ka esi norakstīts. Viss atkarīgs, kā sportists pats spēs visas lietas galvā sakārtot.
Jo augstāks līmenis, jo vairāk atkarīgs tieši no domāšanas, vai nu ir šī uzvarētāja psiholoģija vai nav. Neatkarīgi no uzrādītā rezultāta.”
Tagad Inesei brīdis atpūtai, un rudenī atkal jāsāk gatavoties nākamajai sezonai. Šis bija pēdējais gads jauniešu grupā, nākamgad jau nāksies startēt junioros. Diemžēl Latvijā tur ir tukšums. Labs apliecinājums tam fakts, ka šī gada Latvijas čempione junioru grupā šogad noskrēja 4,5 sekundes lēnām nekā Inese. Liela konkurence nebūtu arī pieaugušo konkurencē, kur Inese šogad būtu otrā.
“Par to nav jāpriecājas, tā ir problēma, jo attīstība notiek tikai konkurences apstākļos. Atkal būs jāmeklē līdzekļi, lai aizbrauktu uz kādām sacensībām ārpus Latvijas. Diemžēl nav sajūtas, ka valstiski kādam to vajag. Valstij sportists ir vajadzīgs tad, ja izcīna augsta mēroga uzvaru pieaugušo konkurencē. Gribas pozitīvo attieksmi arī jauniešu un junioru vecumā, jo bez tā nebūs arī medaļu pieaugušo konkurencē,” saka treneris A. Āboliņš.
Jānis Gabrāns
Veiksmīga sezona. Vidējo distanču skrējēja Inese Avsējeva šogad uzvarēja visās sacensībās Latvijā, bet sezonu noslēdza ar starptautiskām sacensībām Zviedrijā, kur 800 metru distancē izcīnīja sudraba medaļu. Foto: Austris Āboliņš.
Komentāri