Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierināja
iepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir mūsu hobijs, darbojamies bez atalgojuma.”
Vairāk kā 260 bērnu
Vai pusotra gada pieredze rāda, ka lēmums veidot savu klubu, bija pareizs?
“Pirms šī soļa vadījos pēc principa – ja kaut kas nepatīk, izdari pats labāk,” stāsta Oļegs. “Es biju ļoti neapmierināts ar iepriekšējo klubu, redzēju, ka varu labāk. Arī daudzi citu bērnu vecāki bija ar mani vienisprātis. Vai tas izdevies, lai spriež citi, bet, ja klubā ir vairāk nekā 260 bērnu, laikam darām pareizi. Neslēpšu, ka ir dienas, kad nolaižas rokas un domāju, kam man tas bija vajadzīgs! Jo tagad man futbols ir režīmā 24/7, arī nākot uz sarunu, domas bija par turpmāk veicamo, tā nekad netrūkst.”
Jebkurā sporta veidā svarīga audzēkņu piramīda, lai būtu bērni no visjaunākās grupas līdz pieaugušo komandai. O. Groševs neslēpj, ka dažās vecuma grupās dalībnieku pietrūkst, bet jaunākajās ne, šogad izveidota četrgadīgo grupa, kur sāk apgūt pašas pirmās iemaņas.
Komandu klubā daudz, Oļegs uzsver, ka ir laba sadarbība ar Cēsu pilsētas Sporta skolu, kas daļai treneru maksā algu, jo primārais klubā ir un būs jauniešu futbols. Liels palīgs ir Latvijas Futbola federācijas Vidzemes futbola centra vadītājs Andis Rozītis ar konsultācijām, padomiem, darbību, treneru sagatavošanā. Klubā strādā septiņi treneri, piesaistīts arī fiziskās sagatavotības treneris, futbola fizioterapeits, vārtsargu treneris.
Vecāku līdzmaksājums klubam ir 30 eiro, par to tiek atalgoti daļa treneru, pirkts ekipējums, nodrošināts transports, segti citi izdevumi, kas saistīti ar jauniešu, bērnu futbolu.
Pirms kāda laika LTV raidījumā “Sporta studija” bija sižetu sērija par vecāku – treneru attiecībām, kad pirmie centās pamācīt, ietekmēt. Jautāju, kā ir FK “Cēsis” gadījumā. O. Groševs saka, ka arī viņu klubs nav izņēmums: “Arī mēs saņemam jautājumus, kāpēc treneri neļauj viņa bērnam spēlēt un tamlīdzīgi. Mēs darbojamies tikai pusotru gadu, nevienam no kluba vadības nav sporta izglītības, nav sporta vadības pieredzes, esam vecāki, kuri grib sakārtot sistēmu, lai viss notiktu saprotami, caurspīdīgi. Mēs neesam biznesa projekts, dzīvojam no tā, kas ir. Neko neslēpjam, ikviena audzēkņa vecāks var jebkurā brīdī uzzināt, kā tiek izlietoti līdzekļi. Vienmēr esam gatavi runāt, izskaidrot, un man prieks, ka šī komunikācija notiek.”
Izkļūt no pagraba
Treniņi ir viena darbības sadaļa, tajos iegūtais jāpārbauda sacensībās, tostarp Latvijas čempionātā. Kluba lielā komanda startēja 3.līgas čempionātā, diemžēl sezonas mērķis – izkļūt no šīs līgas, lai varētu spēlēt 2.līgā, izpildīt neizdevās.
“Jau otro gadu nācās pārliecināties, ka tas nav viegls uzdevums, jo komandu skaits ļoti liels, formāts – nežēlīgs,” stāsta O. Groševs. “Protams, ir pašu kļūdas, lietas, ko neizdevās sakārtot, viena – galvenā trenera izvēle, lai jau gada sākumā viņš sāktu strādāt ar komandu. Šogad komanda tā pa īstam tapa sezonas gaitā, tas ietekmēja noslēgumu. Pamatturnīrā tikām ārā no savas grupas kā otrie, izšķirošajā posmā palikām ceturtie, bet uz 2.līgu devās pirmās divas. Neteikšu, ka izgāzāmies, palikām turpat, kur sezonu iepriekš.
Mērķis arī nākamajā sezonā nemainīgs, izkļūt no 3.līgas. Gatavošanās jaunajai sezonai sākusies, spēlētāji redz, ka mērķis sasniedzams un, galvenais, visi saprot, ka no tā pagraba jātiek laukā. Mums jāveido komanda, uz ko tiekties jaunajiem futbolistiem.”
Kluba vadītājs arī skaidro, ka 3. līgas komanda nodalīta no bērnu futbola, lai vecāku iemaksātā nauda netiktu izlietota pieaugušo futbolam. Šobrīd komanda iztiek ar saviem līdzekļiem, bet tiek meklēts atbalstītājs. Par komandu rūpi uzņēmušies Roberts Cipe un Emīls Pētersons.
O. Groševs ir pārliecināts, ka ar esošajiem spēkiem var izveidot komandu, kas izkļūst no šī pagraba, tikai vajadzīgs pareizs darbs, kvalitatīvi treniņi.
Jauniešu paveiktais
Jauniešu čempionāts dalās trijās grupās – attīstības grupa, meistarības grupa un elites grupa. Elites grupā FK “Cēsis” nav nevienas komandas, tās ir meistarības grupā.
U18 komanda startēja kā Cēsu Sporta skolas komanda, ierindojās 4.vietā. Pēc Oļega teiktā, varbūt pietrūka sastāva dziļuma, lai būtu augstāk: “Nākamgad čempionātā būs arī U19 grupa, bet, visticamāk, tajā komanda nestartēs, jo nevarēsim nodrošināt pietiekami daudz spēlētāju, lai būtu konkurētspējīgi. Jo nepietiek ar 11 spēlētājiem, vajag vismaz 20, lai ir iekšējā konkurence, lai ir rezerve, ja kāds saslimst, citu iemeslu dēļ izkrīt no aprites. Jāsaprot, ka šie jaunieši ir 12.klasē, tātad vasarā eksāmeni, jaunas mācību vietas, visticamāk, prom no Cēsīm, un liels risks, cik daudz būs gatavi ziedoties komandai. Tie, kuri to gribēs, veidos galveno balstu 3.līgas komandai, jo vairāki puiši jau šajā sezonā spēlēja lielajā komandā.”
U14 komanda (2010.gadā dzimušie) savā vecuma grupā spēlēja Meistarības grupā, bet pie gadu vecākiem – Attīstības grupā, lai gūtu spēļu pieredzi. Kā saka O. Groševs, Attīstības grupā spēlē tie, kuri mācās spēlēt, tur nav uzdevums būt pirmajiem, bet vairot pieredzi, saprast, ka mainās futbols, jo tā viena gada starpība jauniešu futbolā ir ļoti jūtama.
U14 komanda Meistarības līgā B grupā izcīnīja pirmo vietu. Pēc tam bija pārspēles par iespēju nākamajā sezonā spēlēt A grupā, diemžēl tas neizdevās. Arī te jārunā par sastāva dziļumu, arī traumas atstāja savu ietekmi, un uz izšķirošo posmu komanda palika vājāka, kas neļāva sasniegt kāroto, lai gan pēc spēku samēra vajadzētu būt A grupā. Tas paliek kā uzstādījums nākamajā vasarā.
“Te gribu piebilst, ka neesmu tendēts uz rezultātu,” saka Oļegs. “Manuprāt, bērniem jāgūst prieks no treniņiem, no spēlēm. Kā tēvs negribu, lai 18 gadu vecumā dēls pasaka, ka futbolu vairs negrib ne redzēt, jo tā bijis par daudz.”
U13 vecuma grupā Meistarības grupā Austrumu divīzijā komanda palika trešajā vietā, bet pārspēlēs, kas noteica, kurā grupā nākamgad komanda spēlēs U14 vecumā, nācās samierināties ar to, ka tā būs B grupa.
Ar U13 grupu sākas lielais futbols 11:11, un pirmais gads parasti ir tam, lai saprastu, ko tas patiesībā nozīmē. Lai jau ātrāk gūtu šo pieredzi, U12 grupa lielo futbolu sāk spēlēt U13 Attīstības grupā, kaut savā vecumā čempionātā spēlē 9:9 futbolu. Pēdējie Attīstības grupā nepalika, pēc trenera teiktā, puiši ar katru spēli arvien vairāk izprot lielā laukuma prasības un sāk izbaudīt spēli.
U12 un U11 grupā futbolā 9:9 katrā vecumā spēlēja trīs kluba komandas, viņiem turnīrs notika pēc sabraukumu principa Vidzemes reģionā. Līdzīgs formāts arī U9 un U10 grupās, kur spēlē futbolu 7:7, un te var minēt, ka U9 komanda Māra Spalviņa vadībā kļuva par Vidzemes čempioniem.
U8 un U7 spēlē 5:5 futbolu, un, kā piebilst O. Groševs, viņi vienkārši spēlē: “Jaunākajās grupās ir svarīgi gūt prieku no futbola, tur rezultāts noteikti nav galvenais. Protams, ka puišiem gribas uzvarēt, bet primārais ir gūt pieredzi un prieku no spēles! Prieks, ka jaunajās grupās bērnu skaits aug, kas gan rada citas problēmas, proti, ar vienu stadionu jau kļūst par maz. Arī ziemā trūkst telpu, kur trenēties.”
Kluba spēlētāji tiek pamanīti arī izlasēs. No U13 komandas pieci spēlētāji bija uzaicināti uz reģiona izlases treniņnometni, no viņiem uz Vidzemes izlasi tika aicināti Tomass Špats un Alens Rubens. Pēc tam uz U13 nacionālās izlases treniņnometni tika izsaukts vārtsargs Tomass Špats. Var teikt, ka U13 piramīdā viņš ticis līdz pašai augšai.
Vēl var piebilst, ka klubam ir sava Latvijas čempione pieaugušo futbolā, trenere Džeina Eglīte, pārstāvot komandu “Rīga FC”, izcīnīja zelta medaļas spēcīgākajā sieviešu līgā.
Komentāri