Valmierā aizvadītas Prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā. Divās dienās atlēti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadalīja 20 medaļu komplektus. Valstu kopvērtējumā uzvarēja Igaunija, otrajā vietā atstājot Latviju, bet trešā – Lietuvu.
Individuālajā vērtējumā sievietēm Prezidenta kausu ieguva Latvijas soļotāja Agnese Pastare, kura piecu kilometru distancē uzvarēja ar otru labāko sezonas rezultātu pasaulē. Vīriem kausu ieguva Igaunijas diska metējs Gerds Kanters.
Daudzie skatītāji ar īpašu interesi gaidīja sacensības šķēpa mešanā, kur piedalījās gandrīz visi labākie Latvijas sportisti, jo šī bija viena no pēdējām iespējām izpildīt pasaules čempionāta A normatīvu. Vīriem tas neizdevās, labāko rezultātu pēdējā mēģinājumā sasniedza Igaunijas sportists Matas Risto, raidot šķēpu 81,39 m tālu. Otrajā vietā Ainārs Kovals (80,46 m), trešais – Vadims Vasiļevskis (79,83m).
Ko nepaveica vīri, iespēja Latvijas šķēpmešanas rekordiste Madara Palameika, kura sasniedza savu sezonas labāko rezultātu (62.72 m) un izpildīja pasaules čempionāta A normatīvu.
Vienīgais Cēsu sportists, kas bija iekļauts Latvijas izlases sastāvā, bija lodes grūdējs Edgars Kononovs. Lai arī starp latviešiem viņš bija labākais, labākajā mēģinājumā raidot lodi 16,14 m tālu, sacensību kopvērtējumā viņš palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Uzvarēja Igaunijas atlēts Tompu Raigo ar rezultātu 19,48m. Otrais lietuvietis Banevičius Šarunas (19, 18 m), trešais – igaunis Kaleta Kristo (18,97 m).
Pēc sacensībām Edgars atzina, ka ar sniegumu ir vien daļēji apmierināts: “Vairāk jāstrādā treniņos, slīpējot tehniku. Cenšos lauzt iepriekšējo, kas nebija īsti pareiza. Darbs notiek, jūtu, ka fiziski esmu progresējis, tagad svarīgi strādāt pie pareizas grūšanas tehnikas, lai varu spēku pareizi izmantot. Ar labu fizisko kondīciju vien nepietiek, lai sasniegtu rezultātus, vajadzīga arī perfekta tehnika. Jūtamāks progress varētu būt nākamajā gadā, bet ceru, ka jau šī gada atlikušajās sacensībās – Latvijas čempionātā, Latvijas vieglatlētikas savienības kausu izcīņā – rezultātiem vajadzētu uzlaboties .”
Jau trīs mēnešus viņa treneris ir lodes grūdējs Māris Urtāns, kurš atgūstas pēc traumas. Viņš atzina, ka pareizas tehnikas apguve nav ātrs process, it īpaši, ja nākas lauzt apgūto: “Spēks Edgaram ir, ātrums arī, vajag tikai tehniku, kas vēl jūtami pieklibo. Bet pamazām jau lietas virzās uz labo pusi. Jāsaprot, ka izdzīt veco ir grūtāk nekā iemācīt ko jaunu. Šodien bija spilgts piemērs, kā iepriekšējā pieredze traucēja sasniegt labāku rezultātu. Kad tiksim no tā vecā vaļā, uzlabojumi būs!”
M. Urtāns stāsta, ka šis ir viņa pirmais mēģinājums trenera amatā, jo patlaban pats startēt nevar. Lai neattālinātos no šī sporta veida, apņēmies palīdzēs Edgaram, jo abi taču ir no vienas pilsētas. Pats ārstējoties pie fizioterapeitiem un cerot, ka rudens pusē varēs pamazām atsākt treniņus, lai nākamgad atsāktu startēt.
Izvērtējot aizvadītās sacensībās, M. Urtāns norāda, ka šobrīd igauņi un lietuvieši ir pārāki par latviešiem: “Igauņi ir savā līmenī, Lietuvai pēc ilgāka laika atkal parādījies labs sportists. Latvieši jau nekad nav īpaši izcēlušies, bija viens, kurš var konkurēt, pārējie turējušies 16 – 17 metru robežās. Ceru, ka Edgars ar laiku parādīs rezultātu 18 – 19 metru robežās. Viņam ir ļoti lielas ambīcijas, bet ar to vien ir par maz, ir daudz dažādu nianšu, katra ir svarīga rezultāta sasniegšanā.”
Prezidenta balvas izcīņa aizvadīta, bet redzētais raisa pārdomas. Daudzus gadus šīs sacensības bija kā cīkstēšanās starp Latvijas vēsturiskajiem novadiem, bet pērn tika nolemts tās pārveidot par starptautiskajām, kurā piedalās trīs Baltijas valstu sportisti. Protams, svarīgi celt sacensību kvalitāti, prestižu, gribas cerēt, ka tas izdosies, taču līdz intriģējošām sacensībām vēl patālu. Jā, bija intriga šķēpa mešanā, vēl kādā disciplīnā, bet kopumā gribējās lielāku masveidību. Nolikums paredz, ka valstu komandas katrā disciplīnā drīkst pieteikt visus dalībniekus, kuri izpildījuši 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu B normatīvu vai bez normatīva ne vairāk kā divus dalībniekus katrā disciplīnā. Taču ne visās disciplīnās bija šis maksimums. Piemēram, 3000 m šķēršļu skrējienā sievietēm piedalījās vien trīs skrējējas, un viss norisinājās bez jebkādas intrigas un intereses. Arī 4×100 stafetē dāmām startēja vien Latvijas un Igaunijas komandas. Vēl dažās disciplīnās bija četri, pieci sportisti, bet vieglatlētikā svarīga masveidība. Iespējams, vajadzētu vēl palielināt dalībnieku skaitu, lai sacensības padarītu tiešām interesantas un aizraujošas. Piepildītās tribīnes rāda, ka skatītājiem vieglatlētika patīk, protams, sporta karaliene, bet viņi grib redzēt arī kvalitatīvas, intriģējošas un aizraujošas sacensības.
Sektorā. Kārtējo mēģinājumu lodes grūšanas sektorā veic Edgars Kononovs, kurš bija labākais starp latviešiem, bet atzina igauņu un lietuviešu pārākumu, ierindojoties ceturtajā vietā.
Komentāri