Orientēšanās sports Latvijā ir lielā cieņā. Ne velti divus gadus pēc kārtas šis sporta veids atzīts par populārāko valstī. Šajā demokrātiskajā sporta veidā savu vietu var atrast ikviens. Iesācēji var startēt kādā no daudzajiem iknedēļas seriāliem, spēcīgākie meklē savai varēšanai atbilstošas sacensības.
Trīs orientēšanās kluba „Meridiāns” komandas šogad devās uz Somiju, lai piedalītos pasaulē lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās. Dāmu sacensības saucas Venlas stafetes, bet vīriešiem – Jukolas stafetes. Jukolas stafetēs piedalās pasaules vadošie orientieristi. Šogad startējis dalībnieku rekordskaits , vīriešu konkurencē vairāk nekā 1400 komandas, katrā pa septiņiem sportistiem, sievietēm – aptuveni 1000 komandu, katrā pa četrām sportistēm.
„Kad tiek dots vīriešu komandu kopējais starts un visi dalībnieki dodas mežā, skats ir unikāls. Ne velti tie ir Somijas nacionālie sporta svētki, ko tiešraidē rāda nacionālā televīzija. Sacensībām var sekot līdzi internetā. Vadošajiem sportistiem ir GPS iekārtas, uz digitālās kartes ikviens var redzēt, kur sportists konkrētajā brīdī atrodas. Modernās tehnoloģijas tiek izmantotas daudz, mežā ierīkoti TV kontrolpunkti, kur kameras fiksē labākos sportistus. Sacensības televīzijā komentē bijušie orientieristi, savulaik pazīstami sportisti,” stāsta “Meridiāna” pārstāvis Jānis Butāns.
Kopumā Latviju pārstāvēja 20 vīriešu un 18 sieviešu komandas, tostarp no “Meridiāna” – divas vīriešu un viena sieviešu. Distances katram etapam atšķirīgas, vīriem – no 7,9 km līdz 13,8, dāmām – no 5,5 līdz 8,2 km. Lai arī komandām šī bija debijas sezona, rezultāti ir apmierinoši. „Meridiāns I” ieņēma 277. vietu, „Meridiāns II” – 345., bet dāmu komandai 268.vieta.
Komandā „Meridiāns I” startēja: Andris Cāns, Aigars Leiboms, Raimonds Spulle, Dairis Magone, Andris Dzalbs, Jānis Butāns, Didzis Vīksne;
komandā “Meridiāns II”: Matiass Jansons, Igors Bužs, Nauris Spalviņš, Andris Malējs, Juris Ķibilds, Jānis Naglis, Juris Knēts;
sieviešu komandā: Dace Buža, Ilze Buža, Krista Nītiņa, Vieda Lūsa.
Cēsu sporta skolas direktors J. Naglis pastāstīja, ka stafetēs, kas šogad notika jau 60. reizi, neviena Latvijas vīriešu komanda nav spējusi iekļūt pirmajā simtniekā. Šogad šo latiņu pārvarēja sieviešu komanda „Viga”, ierindojoties 79.vietā.
„Vīru konkurencē bijām piektā labākā Latvijas komanda. Kopējais stafetes laiks ilga vairāk nekā 11 stundas. Labākajai Latvijas komandai „Meridiāns I” zaudēja aptuveni stundu, bet uzvarētājiem – trīs stundas un sešas minūtes. Stundu varam nomest, bet uzlabot sniegumu par trim stundām ir nereāli,” atzīst J. Naglis.
Tas gan nenozīmē, ka mūsējiem nav ambīciju. Gluži otrādi, veiksmīgā debija devusi iedvesmu turpināt.
„Nākamgad atkal dosimies uz Somiju, lai iegūtu labākas vietas. Pirms tam veiksim atlasi, lai pirmajā komandā startētu labākie. Cīnīsimies vismaz par simts vietām augstāk, jo reāli tas ir izdarāms. Labi jau būtu vismaz būt pirmajiem starp Latvijas komandām.
Iekļūt starp labākajām ir grūti, jo šajās stafetēs startē pasaules pazīstamākie orientieristi. Cīņa notiek starp zviedriem, somiem un norvēģiem, jo uzvarēt šajās sacensībās ir ļoti prestiži. Somijas izcilākie klubi algo profesionālos sportistus, to vidū ir arī labākie mūsu valsts orientieristi. Tas liecina par šo sacensību augsto līmeni, kas mums ir ļoti noderīgi prasmju paaugstināšanā,” saka J. Butāns.
Taču daudzo komandu skaitā netrūkst ari tādu orientieristu, kas piedalās sacensībās prieka pēc, necerot uz augstām vietām. Orientēšanās ziemeļvalstīs ir ļoti populāra, tāpēc daudziem sportistiem šī ir iespēja vienkārši apliecināt varēšanu. Tas gan nenāk viegli, jo dažām komandām distances veikšanai bija nepieciešama diennakts vai pat ilgāks laiks, turklāt ne visas komandas spēja iekļauties maksimālajā laika limitā. Var vien piebilst, ka uzvarētāji stafeti veica astoņās stundās un 18 minūtēs. Vadošās komandas cīnījās par sekundēm.
„Šīm sacensībām ir vairākas īpatnības. Pirmām kārtām pirmajos etapos ir grūti apdzīt, visi iet vilcienā, tev netiek garām, tu netiec, apdzīt var tikai, izmantojot sāncenšu kļūdas. Vēlāk jau gan sportisti izretojas, tomēr mežs ir orientieristu pilns.
Somijas īpatnība arī tā, ka augsnes slānis ir tikai 30 – 40 cm, zem tā akmens, bieži koku saknes ir virspusē un gadās aizķerties. Arī mūsu sportistiem sanāca pamežģīt potītes, bet visi tika līdz galam, lai dotu iespēju startēt arī nākamajiem,” teica J. Naglis.
Komentāri