Paveikts gandrīz maksimums

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu.

“Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. Igaunijas čempionātā uzvarējām savā ieskaites klasē, bet absolūtajā vērtējumā palikām otrie. Uzvara arī Baltijas jūras čempionātā, tādēļ var teikt, ka sezona bijusi laba un ar dažādiem pavērsieniem.”

Var piebilst, ka LRČ5 klasē čempionu tituls bija nodrošināts jau pirms pēdējā posma un sezonā kopumā no sešiem rallijiem savā klasē E. Blūms/ D.Eglītis uzvarēja piecos.

Startēts arī Lietuvas čempionātā, bet tur šogad netika mērķēts uz augstām vietām. Pirmajā posmā svinēta uzvara, viens posms izlaists, nākamajā startēts ar jaudīgāku mašīnu citā ieskaites grupā, vēl vienā posmā nācās izstāties.

“Var teikt, pat gribēdami mēs tur neko nevarējām sasniegt, bet uz to arī nebija likts akcents,” piebilst Emīls, sakot, ka sezonas izaicinājums bijis arī tas, ka startēts ar trim dažādām automašīnām. Bijis patīkami no savas ierastās mašīnas “Mitsubishi Lancer Evo IX” iekāpt modernākā tehnikā “Hyundai i20 Proto” un uzrādīt gana labus rezultātus.

Stāstot par pārsēšanos modernākā rallija mašīnā, E. Blūms atzīmē, ka atšķirība starp spēkratiem ievērojama un prasa laiku pierašanai: “Pārkāpjot labāk vadāmā tehnikā, jābūt iespējai maksimāli vienkārši un ātri pielāgoties, bet specifika tomēr uzliek savu. Teiksim, ar savu ierasto auto man jāsāk bremzēt aptuveni simts metrus pirms līkuma, lai nodzēstu ātrumu, ar “Hyundai i20 Proto” varu to paveikt, sākot bremzēt 50 metrus pirms līkuma. Arī vadāmības ziņā atšķirība ievērojama, lai braucot mašīna iegūtu konkrētu leņķi, manai stūre jāpagriež par 90 grādiem, ar jauno – pietiek pagriezt par 30 grādiem, un viss ir, kā vajag. Starpība tiešām liela. Arī piekares ziņā jūtama atšķirība. Rallijā parasti ir pieci ātrumposmi, katrs tiek veikts divas reizes, un otrajā reizē ceļi parasti ir izdangāti. Ar modernāku mašīnu nav daudz jāskatās uz bedrēm, var koncentrēties uz stenogrammu un braukšanu.”

E. Blūms norāda, ka šī sezona ir kā labs bonuss par iepriekšējo, kad vienā posmā piedzīvota diskvalifikācija, bija arī vairākas tehniskās problēmas: “Šogad ir labi padarīta darba sajūta, milzīgs paldies visiem, kuri palīdzēja mums šajā piedzīvojumā.”

Pēc oficiālās sezonas Emīls sēdās sava audzēkņa mašīnā kā stūrmanis, tas notika Turcijā, un arī tas bijis viens liels piedzīvojums.

“Es Turcijā trenēju vienu braucēju, esmu šogad tur bijis vairākas reizes, un oktobrī viņš palūdza, vai nevaru ieņemt stūrmaņa vietu. Nolēmu pamēģināt, tā bija laba pieredze, kā arī zināms izaicinājums. Lasīt stenogrammu rallija ātrumā angļu valodā nav vienkārši, vajadzēja sev sazīmēt visādus špikerus. Turcijā gan specifika atšķirīga no mums ierastās: ja te vidējais ātrums ir 110 – 120 km/h, tur tikai 50-60, jo viss ceļš ir serpentīns ar asiem līkumiem, kraujām. Var teikt, tas bija adrenalīna pilns izbrauciens, plus vēl viņu kultūra, braucot pa koplietošanas ceļiem. Brīžiem kājas bija aukstas. Bet kopumā der apsēsties stūrmaņa vietā, lai paraudzītos ralliju no šī sēdekļa,” saka E. Blūms.

Lai arī sezona beigusies pirms nepilna mēneša, domas jau par nākamo. E. Blūms saka, ka šoreiz pauze iznāk ļoti īsa: “Aizvadītajā sezonā starp ziemas un vasaras rallijiem pauze bija garāka, tagad jau janvāra sākumā paredzēts “Rally Alūksne”. Šobrīd kaļam plānus, ko, kā un kāpēc darīt, varbūt būs kādas pārmaiņas, bet laiks rādīs.”