Aizvadītās nedēļas nogalē Liepājas apkārtnē notika Latvijas rallija čempionāta 7.posms – „Rally Kurzeme”, kurā R2 klasē 4.vietā ierindojās Ralfs Sirmacis/ Māris Kulšs no “Okartes Autosporta Akadēmijas”. Ar to pietika, lai trešo reizi viņi izcīnītu Latvijas čempiona titulu, lai gan priekšā vēl viens posms – rallijs “Latvija”, kas notiks
Cēsu pusē.
Neviens nav galvenais
Cēsnieks Māris Kulšs ar ralliju saistīts jau gadus desmit.
Sācis kā mehāniķis, tad iesēdies stūrmaņa krēslā, līdz pirms četriem gadiem piezvanīja Ralfs Sirmacis, piedāvājot sadarbību. Nobraukuši vienu treniņu, sapratuši, ka saskan,
un nu jau savā CV viņš var ierakstīt trīs Latvijas čempionu titulus.
Māris stāsta, ka viss jau nav bijis tikai rožaini, bijusi arī smaga sezona, kad tehnika lūza, kad regulāri izstājušies: „Bet tas deva rūdījumu, lai nedomājam, ka viss ir labi, ka ir tikai uzvaras. Sapratām, ka rallijs prasa daudz – darbu, laiku, treniņus. Brīvdienu ir maz.”
Četri gadi vienā ekipāžā ļāvuši vienam otru labi sajust. Kā norāda Māris, svarīgi ir sabraukties, tas dod uzticēšanos: „Rezultātu rallijā nosaka arī tas, kā pilots uzticas stūrmanim un otrādi. Ja abi nav kā cimds ar roku, ātri pabraukt nevarēs.”
Viņš stāsta, ka nevar pateikt, kurš galvenais – stūrmanis vai pilots – abi vienlīdz svarīgi. Tiesa, Māris smaidot norāda, ka bez stūrmaņiem piloti neko nezinātu, ne kur un cikos jābūt, ne kā tur nokļūt. Jo tieši stūrmanis seko līdzi visai rallija programmai, lai ekipāža vajadzīgajā vietā vienmēr būtu laikā.
„Mūsu ekipāžā Ralfs ir atbildīgs tikai par kameru mašīnā, kas ieraksta ātrumposmus, lai pēc tam varam analizēt. Pārējais ir manā ziņā,” stāsta M. Kulšs.
Gūt panākumus rallijā nav viegli arī Latvijā, tāpēc trīs čempionu tituli apliecina ekipāžas varējumu un spējas. Par to pārliecinājušies, šajā vasarā startējot pasaules rallija čempionātā WRC, kas bijis pamatīgs pārbaudījums.
„Tur viens posms kā divi Latvijas čempionāta posmi gan ilguma, gan veicamo kilometru ziņā,” stāsta M. Kulšs. „ No pirmdienas līdz trešdienai pierakstījām trasi, tad četras dienas sacensības. Pirmajās divās veicās ļoti labi, cīnījāmies par pirmajām vietām, bijām pat līderos, bet sestdien piedzīvojām kūleni. Taču mehāniķi mašīnu salaboja, svētdien sacensības turpinājām. Uzvarējām savā klasē visos ātrumposmos, taču kopvērtējumā palikām tikai astotie, jo sestdienas izstāšanās atsita atpakaļ. Par katru neveiktu ātrumposmu saņēmām piecu minūšu sodu, bet ar visu to pēdējie nepalikām. Pārliecinājāmies, ka varam cīnīties.”
Stenogrammas noslēpums
Lai rallijā uzrādītu labu rezultātu, pilotam svarīgi braukt ātri un bez kļūdām, bet to iespējams paveikt, ja stūrmanis precīzi nolasa stenogrammu. Proti, pierakstus, kas izdarīti pirms sacensībām un vēsta pilotam par gaidāmajiem līkumiem, tramplīniem.
M. Kulšs stāsta, ka stenogrammas veidošana ir ilgs process: „Pirms sacensībām katru ātrumposmu izbraucam divas reizes, ievērojot ātruma ierobežojumus, pierakstot nepieciešamo informāciju. Ir vietas, kur, braucot ar ātrumu 30 km/h, jāiztēlojas, kā būs, kad nāksim ar pilnu gāzi. Jāizprot, ar kādu ātrumu brauksim, kā brauksim, jo rallija laikā nav laika domāt, tur tikai jābrauc, maksimāli koncentrējoties. Kļūdas pieļaut nedrīkst. Ja es kaut ko nenolasīšu, būs slikti, ja pilots ne tā izbrauks – arī būs slikti.”
Stenogrammas pieraksts ir pamats, pēc kura vadīties, tālāk viss atkarīgs no katra paša. Līkumi iedalās no nulles līdz seši, kas ir visasākais līkums. Māris stāsta, galvenais, lai pašiem viss skaidrs, jo būtībā var izvēlēties jebkādus apzīmējumus, kaut vai līkumus saukt dzīvnieku vārdos: „Svarīgi, lai pilots saprot, kas viņu gaida, lai var izvēlēties pareizo trajektoriju, lai lielāks būtu izejas ātrums.”
Lai stūrmanis nekļūdītos, svarīga spēja koncentrēties. Jāmāk arī atslēgties no ikdienas, tā jāstāj ārpus mašīnas. Ja nemācēsi distancēties no problēmām, tās jauksies pa galvu, nespēsi koncentrēties, tas neļaus sasniegt augstus rezultātus.
„Spēja koncentrēties visvairāk izpaužas pēdējā rallija dienā, kad arvien vairāk mācas virsū nogurums. Brauc jau trešo, ceturto dienu, gulēt ej vienos naktī, no rīta sešos jau celies, un pēdējā dienā vairs nepietiek spēka. Latvijas čempionātā tas nav tik izteikti, bet, ja gribas braukt augstākā līmenī, bez fiziskās sagatavotības treniņiem nevar. Jo labs fiziskais stāvoklis palīdz labāk koncentrēties,” uzsver Māris.
Stūrmaņa kļūda, nepareizi nolasot stenogrammu, var novest pie avārijas, dažkārt pat smagas, tāpēc svarīgi nesajaukt rindiņas stenogrammā, jāprot pareizi pāršķirt lapas, lai nepāršķiras divas. Māris pats taisa savas stenogrammas klades ar noteikta biezuma lapām, noteiktu skaitu rindu. Lapas numurē apgrieztā secībā, lai gadījumā, ja kas notiek, zinātu, cik vēl līdz finišam. Gadu gaitā viss izkristalizējies, kā labāk, ērtāk, pareizāk.
Domas kūleņa laikā
Katra sporta veida svarīga sastāvdaļa ir treniņi, bet kā trenēties rallijā, ja ikdienā braucējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi? Māris stāsta, ka treniņi ir dažādi. Piemēram, ar ielas mašīnu braukt pa zemes ceļiem, pierakstīt trasi, lai izprastu ceļu, trajektorijas.
“Tas notiek, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus,” norāda M. Kulšs. “Bet ir arī slēgtie treniņi, kad, vienojoties ar pašvaldību, tiek slēgti ceļi un viss notiek rallija režīmā. Tādi ir pirms katrām sacensībām, jo nepieciešams pārbaudīt mašīnu, atkal piešauties rallija režīmam.”
Māris atzīst, ka pašam būt pie stūres rallija režīmā nav gribējies, jo apzinoties, ka labāk nevarēs nobraukt: “Labāk katram darīt savu darbu. Jā, esam ar Ralfu runājuši, ka Latvijas čempionāta pēdējā posmā, kad viss jau skaidrs un nav jācīnās par sekundēm, es varētu nobraukt pēdējo ātrumposmu, bet tālāk par runām neesam tikuši.”
Viena no rallija sastāvdaļām ir avārijas, dažkārt pat pamatīgi kūleņi. Jautāju, kādas domas iešaujas prātā kūleņa laikā. Māris stāsta, ka tās ir interesantas, jo patiesībā iekšēji viss notiekot ļoti lēni: “Jā, no malas tas izskatās zibenīgi, bet pašā mašīnā viss ir citādi. Kā saka – visa dzīve paskrien gar acīm, jau gāžoties ir skaidra turpmākā rīcība. Piemēram, Polijas rallijā vēl nebijām beiguši gāzties, kad jau prasījām viens otram, vai viss kārtībā, un jau darbinājām mašīnu, lai brauktu tālāk.”
Nule aizvadītais Liepājas rallijs pagāja bez šādiem starpgadījumiem, tomēr augstāk par ceturto vietu savā klasē tikt neizdevās. Tiesa, pēdējos metros nolūzusi pusass, knapi izdevies tikt līdz finiša līnijai. Uz tehnisko parku gan nācies mašīnu stumt pašiem.
Liepājas rallijā izcīnīts trešais čempionu tituls, tomēr ceturtā vieta šajā posmā nedeva gandarījumu. M. Kulšs gan atzīst, ka patiesībā ne par vienu čempiona titulu neesot īpaši priecājies, pat ne par pirmo: “Tituls nedod sajūtas. To vajadzīgo garšu var noķert, kad visu ralliju esi nobraucis labi. Ir lielāks prieks par veiksmīgām sacensībām nekā par iegūto titulu.”
Latvijas čempionāta pēdējais posms rallijā “Latvija” risināsies arī pa Cēsu apkaimes ceļiem, iespējams, notiks arī pilsētas ātrumposms.
Jānis Gabrāns
Komentāri