Latvijas II Olimpiāde jau ierakstīta valsts sporta vēsturē, bet arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda būs nākamā pēc četriem gadiem. Olimpiādes laikā „Druva” tikās ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski, lai uzzinātu viņa viedokli šajā un dažos citos sportiskos jautājumos.
– Atklāšanas runā jūs aicinājāt sportistus no Olimpiādes braukt prom ar pozitīvām emocijām, lai ar prieku atkal satiktos pēc četriem gadiem. Kāds būs komandu komplektēšanas modelis pēc reģionālās reformas, kad rajoni vairs nepastāvēs?
– Sarunas par komandu komplektēšanu, par Olimpiādes rīkotājiem atsāksim pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Nav jēgas šobrīd zīlēt kafijas biezumos, jo nav zināms, kāda būs reforma.
No organizatoriskā viedokļa problēmu nav. Ja nosaka limitu 3500 dalībnieki, ir vienalga, ko viņi pārstāv – simts vai 30 komandas. Problēma vairāk attiecas uz komandu veidotājiem, proti, pašvaldībām. Varbūt būs novadu komandas, kurās būs divi vai trīs sportisti. Lielāks jautājums, kā veidosies sporta spēļu komandas, cik novados tās varēs nokomplektēt.
Izskanējusi ideja vispirms rīkot mini olimpiādes reģionos, bet lielajā Olimpiādē sacenstos labākie no Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Arī tagad sporta spēlēm vispirms notiek atlase, un tikai labākās komandas nokļūst finālā. Taču šobrīd šīs ieceres ir tikai sarunu līmenī.
Nav arī skaidrs, vai Olimpiādes rīkotājs būs kāda pašvaldība, vai kāds no reģionālajiem olimpiskajiem centriem. 2011.gadā būs pabeigta reģionālo centru izveidošanas pirmā kārta, visās pilsētās, kurās ir augstskolas, būs uzcelti moderni olimpiskie centri. Varbūt jāizsludina šiem centriem konkurss par spēļu rīkošanu.
Modeļi dažādi, bet tas, ka pēc četriem gadiem Latvijas III Olimpiāde būs, ir pilnīgi skaidrs. Mēs nevaram no šī uzstādījuma atteikties.
– Jau otro reizi Olimpiāde notiek Ventspilī. Vai nevajadzētu ko mainīt?
– Domāju, ka nākamā vairs nebūs Ventspilī, jo sporta bāzes attīstās arī citās pilsētās. Negribu, lai šajā pilsētā šādu sacensību rīkošana kļūtu par rutīnu, tā nesekmē labu rezultātu. Tas novērots, rīkojot jaunatnes ziemas olimpiādes. Tās visu laiku notiek Ērgļos, un desmitajā reizē vairs nav nekādas svētku sajūtas, lielais notikums kļuvis par ierastu ikdienas darbu. Olimpiādē to nevar pieļaut, jo tie tomēr ir svētki. Iespējas rīkot tos citur arvien pieaug. Šogad Liepājā pabeigs modernu sporta kompleksu, tur atjaunots stadions, sakārtots peldbaseins, ir labs tenisa centrs. Varbūt tur varētu būt nākamā Olimpiāde. Labs stadions ir Jēkabpilī. Uz šī fona vissliktāk izskatās Rīga, kur nav atbilstoša stadiona, turklāt nav pat zināms, kad tas būs.
Nav teikts, ka Olimpiādei jānotiek tikai vienā pilsētā, ziemas olimpiādi var sarīkot kopā Sigulda, Valmiera un Priekuļi.
– Varbūt atlases sacensības vajadzētu rīkot gadu pirms Olimpiādes, lai noskaidrotu labākos, kuri pārstāvētu Latviju lielajā Olimpiādē?
– Organizējot pirmo Olimpiādi, par to daudz tika diskutēts, bet palika pašreizējais variants. Lai dabūtu pietiekamu prestižu sacensībām, tās tomēr jārīko olimpiskajā gadā, kad visa pasaule dzīvo uz olimpiskā viļņa. Turklāt tās labāk rīkot, kad jau zināmi sportisti, kuri pārstāvēs valsti Olimpiskajās spēlēs. Svarīgi, lai viņi startētu arī Latvijas Olimpiādē. Man tuvs ir BMX. Tagad zinām, ka trīs latvieši startēs Pekinā, bet pirms gada vien cerējām, ka viens vai divi tur varētu nokļūt. Tas, ka tik daudz sportistu startē Latvijas Olimpiādē, nodrošina lielāku piesaisti un publicitāti. Un tā daudzos sporta veidos. Šogad īpašs akcents bija tas, ka tieši pirms Olimpiādes mūsu sieviešu basketbola komanda izcīnīja tiesības startēt Pekinā.
Nesen bija saruna ar ziemas sporta veidu federācijām, vai nepieciešams rīkot ziemas Olimpiādi. Federāciju pārstāvji uzstāja, ka tā nepieciešama, iespējams, tā notiks tūlīt pēc Olimpiskajām spēlēm Vankūverā, jo, ņemot vērā laika apstākļus Latvijā, naivi cerēt, ka decembra beigās te varētu būt īsta ziema. Visziemīgākais ir februāris, tāpēc labāk sacensības rīkot, kad olimpieši jau būtu atgriezušies no lielās Olimpiādes, kad starptautiskā sezona
beigusies. Tad arī mūsu olimpieši varētu startēt, tas būtu labs nobeigums ziemas sezonai.
– Vai valsts atbalsts nacionālajām sporta bāzēm, tostarp Priekuļu slēpošanas – biatlona kompleksam, tupināsies arī pēc reģionālās reformas? – Nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts vietai, īpašumam, nevis organizācijai, kas to apsaimnieko, vai teritorijai, kur tā atrodas. Ja īpašums kalpo mērķim, ja nezaudē līmeni, atbalsts saglabāsies. Kad pieņems jauno likumu par nacionālajām sporta bāzēm, tām dažu gadu laikā būs jāpārreģistrējas. Tad vēlreiz izvērtēs atbilstību kritērijiem. Bet bāzēm, kas rīko starptautiskus pasākumus, nav jāsatraucas par savu likteni.
Komentāri