Turpinot pagājušajā gadā akcijas „Muzeju nakts” ietvaros iesākto sarunu par vērtībām mūsu dzīvē, 14. maijā no plkst. 19 Turaidas muzejrezervāts aicina apmeklēt Turaidu, izbaudot īpašo „Muzeju nakts” programmu „Turaidas Rozei 410 – manas un kaimiņu vērtības”.
Leģendas, mīti un vēstures dokumenti mūsu kolektīvajā atmiņā ir atstājuši stāstus par burvēm un raganām, labo un ļauno mūsu attiecībās. Ar šo sadalījumu ir pilna pasaku pasaule, ar ko mēs iepazīstamies jau agrā bērnībā – raganas, pūķi, burvji, varoņi un stiprie cilvēki.
Turaidas Rozei – meitenei Maijai Greifai – šogad 410. Leģenda, kuru apliecina tiesu dokumenti, kas atrasti arhīvā starp inkvizīcijas protokoliem, cauri laikiem mums atgādina par mūžsenām vērtībām – godu, pašcieņu, personības spēku un viedumu. Viedumu kā dzīves gudrību un izpratni par lietu kārtību, cieņu pret dzīves noslēpumiem un pamatvērtībām.
Jaunās skaistās meitenes traģēdijas stāsts liek mums pārdomāt, kāda ir traģēdijas vērtība.
Vēsture vienmēr ir vertikālā līnijā no pagātnes uz nākotni. Vai līdzīgas traģēdijas nenotiek arī mūsdienās? Šodien ir lielāka brīvība, brīvība attiecībās un attieksmē, bet vai ir lielāka cieņa pret līdzcilvēku, pret fiziski trauslāku, pret visu, ko iznīcina ļaunums? Skatoties nākotnē ir jāatceras, kas bijis pirms mums.
Muzeju nakts ir forma, kurā mēs Turaidā cenšamies veidot emocionālu vēstures stundu, šogad dodot iespēju labāk un dziļāk iepazīt telpu un laiku pirms 410 gadiem, kurā risinājās poļu – zviedru karš un radās stāsts par meiteni Maiju.
Latvijā akcijas „Muzeju nakts 2011” vienojošā tēma – „Kaimiņi”. Vēstures garīgajā vertikālē mums tā ir Turaidas Roze. Tie ir arī kaimiņi cauri gadsimtiem – kaimiņi, kuri nāk kā draugi ar padomu un neviltotu vēlmi palīdzēt, un kaimiņi, kuri tīko iekarot citu zemes. Nežēlība, vardarbība, karš cilvēci pavada tūkstošiem gadu. Cik bieži uzdodam jautājumu – kādi mēs esam? Mēs un mūsu kaimiņi vēsturē un vērtību sistēmā.
Visos laikos viens no svarīgākajiem un vēlamākajiem priekšnosacījumiem starp kaimiņiem ir bijis un ir miers un saticība. Miers, kuru veido pašcieņa.
Mēs visi ar savu klātbūtni ietekmējam vidi, kurā esam, par kuru domājam, tāpat kā vide ietekmē mūs. Arī notikumus, kas norisinājušies iepriekšējos gadsimtos šajā vidē, mēs tieši vai netieši uztveram un sajūtam. Mēs visi esam dalībnieki laikā un telpā, kā to apliecina pagātnes garīgās tradīcijas.
Ieeja bezmaksas
Komentāri