“Lekringam” pārmaiņas treneru korpusā

Latvijas florbola čempionātā virslīgā vīriešiem sācies pārtraukums, kas saistīts ar izlases dalību pasaules čempionātā.

Pēc pārtraukuma komandas “Lekrings” galvenā trenera postenī redzēsim Ingu Laiviņu, līdzšinējais galvenais treneris Andris Malkavs būs viņa asistents.

Šādas izmaiņas noteica komandas neveiksmīgais sezonas sākums. “Lekrings” vairāk dzīvo pa tabulas lejas galu, kas ir neierasta situācija. 17 spēlēs gūtas sešas uzvaras, piedzīvoti 11 zaudējumi, komanda atrodas astotajā vietā. No labāko trijnieka to šķir 15 punkti. Novembra septiņās spēlēs gūtas tikai divas uzvaras. Pēdējā spēlē izbraukumā pret “Lielvārde/ FatPipe” piedzīvots zaudējums 2:6. Vien spēles izskaņā, kad rezultāts jau 0:6, Emīls Eglītis un Toms Rīsmanis guva divus vārtus cēsniekiem.

Jau pirms šīs spēles kluba “Lekrings” pārstāvis Artis Malkavs informēja par izmaiņām treneru korpusā. “Druva” tikās ar komandas pārstāvjiem, lai saprastu vājā snieguma iemeslus un ko vajadzētu mainīt.
Andris Malkavs neslēpj, ka situācija nav iepriecinoša: “Laikam jau atbildes īsti nav, kāpēc ir tā, kā ir. Tas ir vairāku apstākļu kopums. Jā, ļoti sen neesam bijuši tabulas lejas galā, vienmēr esam atradušies starp veiksmīgajiem. Nav viegli būt tik ilgi augšā bez svaigiem spēkiem, kad trūkst arī īstas iekšējās konkurences, nākas atkāpties. Arī pretiniekiem vairs neesam nekāds pārsteigums, jo spēlētāji tie paši, virknējumi – arī.”

Treneri nepiekrīt, ka citas komandas būtu kļuvušas krietni spēcīgākas, bet cēsnieki – vājāki. Ir spēles, kad liekas, beidzot viss izdosies, bet tūlīt atkal nāk kritiens. Laikam jau arī spēlētājiem nav viegli saņemties, kad zaudējums seko zaudējumam, jo pierasts uzvarēt.

“Jā, agrāk vārti nāca vieglāk, tagad grūtāk. Momenti ir, spējam tos izveidot, bet, vairākus nerealizējot, pazūd spēles pavediens. Tad ir grūti iedvesmot spēlētājus, ka jāturpina pēc norunātā plāna, sākas dažādas improvizācijas, individuālās darbības, bet tā nevar gūt vajadzīgo rezultātu,” skaidro Andris Malkavs.
Uz norādi, ka varbūt pārāk īss spēlētāju soliņš, Andris atzīst, ka uz papīra viss kārtībā, bet realitātē aina citāda: “Statistika rāda, ka pēdējā mēnesī apmēram 20 procenti spēlētāju nav uz spēlēm, uz treniņiem iztrūkums vēl lielāks. Sezonas sākumā pieteikumā bijām 22 spēlētāji, bet tagad uz spēlēm tikai 13 – 14, un tādu kritumu neviens neplānoja. Arī es nebiju tam gatavs.”

Varbūt vaina meklējama iepriekšējos gados, kad Cēsu Sporta skolas florbola grupās nebija pietiekami daudz jauniešu, kuri izaugtu par maiņu lielajai komandai.

“Arī tas ir viens no iemesliem,” saka Andris. “Pēdējais lielākais papildinājums bija 2001. – 2002.gadā dzimušie, tikai divi spēlētāji 2004.gadā dzimušie, bet nav ne 2003., ne 2005.gadā dzimušo. Iespējams, no 2002.gada nepratām kādu noturēt, jo bija spējīgi spēlētāji, bet viņi izvēlējušies vieglāku ceļu.”

Pēc pirmajām zaudētajām spēlēm sezonas sākumā Artis Malkavs teica, ka no bedres izdosies tikt laukā. Tomēr laikam tas īsti neizdevās, un pienācis brīdis kaut ko kardinālāk mainīt.

“Pilnīgi noteikti,” saka Artis. “Viss sagriezās tā, ka bija kaut kas jādara, un Ingus Laiviņš bija gatavs pieslēgties florbolam. Divi treneri var divreiz kvalitatīvāk vadīt komandu. Ja ir viens treneris, arī spēles starpbrīžos nav, ar ko parunāties, veikt ātro analīzi, kas varbūt jāmaina.”

Arī Ingus piekrīt, ka divas galvas gudrākas: “Divatā vienkāršāk pārredzēt laukumu, situācijas, katrs var fokusēties uz savu. Divatā daudz vieglāk sekot spēles gaitai, noskaņojumam uz soliņa, spēlētāju fiziskajai izturībai, spēles gaitā tik daudz vēl var koriģēt, darbojoties divatā, tas kļūst daudz efektīvāk. Arī treniņos darbs būs produktīvāks. Florbols sastāv no daudzām mazām detaļām, katrai ir sava nozīme, un tā komanda, tie spēlētāji, kuri šīs mazās nianse spēj labāk atstrādāt, arī izaug. Komandu līmenis ir ļoti līdzvērtīgs, visu nosaka šīs mazās nianses, un te svarīga katra spēlētāja motivācija.”

Artis piebilst, ka treneri vieni paši neko nevar, nav svarīgi, cik viņu, pašiem spēlētajiem jāgrib un jāsaprot, ka kaut kas jāmaina. Treneri, komandas vadība var tikai palīdzēt radīt to fonu, kur spēlētajiem celties augšā.

Ja skatās pēc izdarīto metienu statistikas, redzam, ka cēsnieki pa vārtiem met daudz, bet pieklibo realizācija. Ingus saka, ka sākumā to var novelt uz aukstasinību, bet tad jau tas sāk ietekmēt psiholoģiski: “Kad neesi iemetis trīs četrus metienus, pats sevi sāc ­šaustīt. Lai to labotu, treniņos tas īpaši jāatstrādā. Otrkārt, jācenšas neļaut pretiniekam realizēt savus metienus. Ja spēli notur līdzīgu, to var kādā brīdī lauzt, bet, ja pretinieks savas iespējas izmanto, pats nē, zūd pārliecība, sākas steiga, nepārdomātas piespēles, darbības.”

Arī taktiskais zīmējums ar jauna trenera ienākšanu var mainīties, Ingus nāks ar jaunām idejām. Andris saka, ka vienmēr bijis vērsts uz uzbrukuma attīstīšanu, kaut kas panākts, bet šobrīd, kad komandā trūkst augsta līmeņa spēlētāju, izlases spēlētāju, tas īsti neizdodas: “Ar esošajiem puišiem mums jābūt nedaudz viltīgākiem, atklātā florbolā nevar panākt vēlamo rezultātu. Jāmeklē spēlētāju rezerves jauniešu vidū, lai ir iekšējā konkurence, lai neguļ uz lauriem. Tagad, kad spēļu daudz un līderi fiziski piegurst, jābūt jaunajiem, kuriem deg acis, ir vēlme darīt, bet tas jāredz jau treniņos.”

Andris uzsver, ka cits treneris svarīgs arī tāpēc, ka pie viņa visi jau tā pieraduši, ka, iespējams, pat kādreiz nedzird, ko treneri saka.

“Šo situāciju zinu no laikiem, kad trenēju jauniešu izlases,” piebilst Ingus. “Spēlētāji pie manas balss bija tā pieraduši, ka pat tad, ja saku ko jaunu, viņi to vairs nepiefiksē, viņiem liekas, ka atkal skan tā pati plate. Viņi arī sapratuši, kam treneris pievērš lielāku uzmanību,to atstrādā, bet tur, kur treneris tik rūpīgi neseko, necenšas.”

Abi treneri piekrīt, ka pēc pārtraukuma komandai ļoti vajadzētu dažas rakstura uzvaras, kad spēj izlīst no mīnusiem, lauzt spēli un uzvarēt. Šobrīd tādu nav, bijuši brīži, kad it kā izdodas noķert spēli, bet noturēt tomēr neizdodas. Tagad trīs nedēļu pauzē būs laiks pilnvērtīgiem treniņiem, lai čempionātu atsāktu citā līmenī. Decembrī “Lekringam” vien divas spēles, abas savā laukumā, vispirms 21.decembrī pret “FS Masters/ Ulbroka”, bet 28.decembrī pret “FBK SĀC/ Enfriho”.