Latvijas izlase ieguvusi Eiropas čempionu titulu kombinētajā medību šaušanā. Divi no sešiem komandā bija mūspuses medību sporta kluba “Mārkulīči” dalībnieki – Jānis Zandbergs un Mārtiņš Gaņģis. Abi šāvēji gan ikdienā nedzīvo Cēsu novadā, bet sportiskā aizraušanās cieši saistīti ar mūspusi.
Eiropas čempionātā Latvijas izlase startē jau desmit gadus, bet šī ir pirmā reize, kad gūts tik spožs rezultāts. Līdz šim medaļas bijušas tikai vienu reizi un vienā disciplīnā – 2018.gadā Itālijā bija otrā vieta šaušanā ar vītņstobra ieroci.
Kombinētajā medību šaušanā komandām jāpiedalās divās disciplīnās – šaušanā pa šķīvīšiem jeb sportingā un šaušanā ar vītņstobru ieroci. Savukārt katra disciplīna ietver vairākus veidus. Sportingā tās ir atšķirīgas šķīvīšu lidojuma kombinācijas, bet, startējot ar vītņstobru ieroci, jāparāda prasme šaut, esot dažādās pozīcijās.
Pieredzes bagātākais Eiropas čempionātu dalībnieks Latvijas izlasē ir Mārtiņš Gaņģis, viņš komandā startēja devīto reizi, bet piedalījies visus desmit gadus, kopš mūsu mednieki ir tā dalībnieki. Viņš pastāsta, ka komanda čempionāta laikā nav apzinājusies, ka virzās uz tik augstu sniegumu. “Tu izšauj, nav slikti, bet gribējies labāk. Rezultāti, protams, uzreiz nebija zināmi, skaitījām punktus, bet sarežģīti salīdzināt ar citiem,” atzīst šāvējs. Kad paziņoti rezultāti, bijis īsts gandarījums – latviešiem otrā vieta šķīvīšu disciplīnā un otrā vieta šaušanā ar vītņstobra ieroci, bet kopvērtējumā čempionu nosaukums un zelta medaļas. Prieks arī par Latvijas augsto rezultātu individuālo startu kopvērtējumā -2.vietu izcīnīja Einārs Lapiņš no Skrīveriem.
Latvijas komanda startēja 11 valstu konkurencē, bet pavisam bija pārstāvētas 13 valstis, divu pārstāvji piedalījās individuāli. Eiropas čempionātos kombinētajā medību šaušanā regulāri startē Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Austrijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas un citu valstu pārstāvji. Spēcīgi ir arī Latvijas kaimiņi – Igaunijas un Lietuvas mednieki.
Runājot par darbu, kas ieguldīts komandas sniegumā, M.Gaņģis saka: “Nav jau tur nekā jauna. Viss tāpat kā jebkurā sporta veidā. Regulāri treniņi un pieredze. Tikai tā var sasniegt rezultātu. Svarīgi arī prast tikt galā ar stresu. Taču to var, ja esi pietiekami trenējies, startējis, ja zini, ka spēj. Katrs šāvējs trenējas individuāli, cik iegulda, tādi ir rezultāti. Lai čempionāta kopvērtējumā ierindotos augstā vietā, katram komandā jābūt universālam, jāspēj rādīt labu sniegumu gan ar gludstobra, gan vītņstobra ieroci un visās disciplīnās. Protams, vienmēr jau kāds neliels pluss vai mīnuss atkarīgs arī no veiksmes.”
M.Gaņģis stāsta, lai saglabātu un uzlabotu prasmes, jātrenējas visu gadu. Ziemā, kad nevar šaut brīvdabas stendos, šāvēji trenējas telpās, šauj ar pneimatisko ieroci. Pirms čempionāta cenšas piedalīties sacensībās, kas notiek valstī, kura rīkos čempionātu, šoreiz tā bija Lietuva.
“Medību šaušana savā ziņā ir sports, taču galvenais tās mērķis ir pilnveidot iemaņas, prasmes rīkoties ar ieroci, lai tad, kad aizej medībās, nenodarītu pāri ne citiem medniekiem, ne dzīvniekam. Savukārt sacensības, īpaši jau Eiropas čempionāts, ir vieta, kur satikties, ir par ko runāt, ko apspriest, jo kopīgā ir daudz,” atzīst M.Gaņģis.
Kombinētā medību šaušana nav olimpiskais sporta veids, tā tika nolemts jau tālajā 20.gadsimta sākumā pēc 1924.gada olimpiskajām spēlēm Parīzē. Līdz 1938. gadam medniekus, kas sacenšas šaušanā, vienoja Starptautiskā Medniecības savienība, tad tā ieguva nosaukumu Starptautiskās Medību ieroču šaušanas sporta federācija (FITASC), kā to sauc joprojām.
Komentāri