Krimuldas novada Inciemā plānots izveidot Anšlavam Eglītim veltītu Izglītības, kultūras un tūrisma centru, pastāstīja projekta veidotāja Māra Ozola.
Saistībā ar centra atklāšanu tiks veidota nevalstiska organizācija ar līdzīgu nosaukumu.
“Kultūru nevar cilvēkam uzbāzt galvā kā maisu. Ir jābūt pieprasījumam, un tam jānāk no lejas. No “zemēm”, kā teica Blaumanis. Īstā kultūra sākas laukos, starp vienkāršiem ikdienas cilvēkiem. Bet tas nenotiek pats no sevis. Gaisma ir jānes. Pašiem. Tur nevajag ne lielus līdzekļus, ne dižus vadoņus. Vajag tikai labu gribu un apņēmību. Ir jākāpj pāri tai plaisai, kas šķir dažādus laikmetus, dažādas pasaules, dažādus sabiedrības slāņus. Lai uzceltu šos tiltus, ir jāsper pirmais solis, jāiemūrē pirmais akmens. Un to var katrs no mums,” sacīja Ozola.
Centra darbības mērķi būs iepazīstināt vietējos iedzīvotājus, it īpaši jauniešus, ar pašu kultūras, vēstures un dabas vērtībām, iesaistīt tūristus, tā veicinot vietējo ekonomisko attīstību, popularizēt Anšlava Eglīša darbus, iepazīstināt ar viņa dzīvi un daiļradi, veicināt veselīgu dzīvesveidu un ekoloģisko domāšanu, veicināt cilvēku radošo aktivitāti, veicināt jauniešu un bērnu patriotisko audzināšanu, kā arī iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku vietējās kultūras dzīves un veselīgas atpūtas organizēšanā.
Pēc Ozolas stāstītā, centrā varētu glabāties informācija par to, kas labs dabūjams un redzams Inciemā un tuvākajā apkārtnē. Īpaši būtu izdalāma informācija par Eglīti un ar viņa dzīvi saistītie materiāli. Šī informācija būtu pieejama gan vietējiem, gan tūristiem. Varētu tikt vadītas ekskursijas pa pašu Inciemu un tuvāko apkārtni, kas parādītu ar Eglīti un viņa grāmatu “Pansija pilī” saistītās vietas, vēsturiskās vietas un dažādus vēstures slāņus redzamā veidā, kā arī apkārtnes dabas vērtības.
Centrs varētu sadarboties ar vietējiem bērniem un jauniešiem, audzinot tos par savas zemes saimniekiem un patriotiem, nevis svešu pabiru uzlasītājiem, norādīja Ozola.
Izglītības, kultūras un tūrisma centrā varētu tikt rīkoti nelieli pasākumi, kas nepulcinātu milzu ļaužu masas, piemēram, literārie lasījumi, jauno autoru saieti, tikšanās ar autoriem šaurākā lokā. Centrs varētu sadarboties ar citām organizācijām, piemēram, bibliotēkām, tūrisma objektu apsaimniekotājiem.
Plānots rīkot arī nelielus atpūtas pasākumus, protams, ar mazu cilvēku skaitu un bez uzdzīves. Centrs varētu piedalīties dažādos veselību veicinošos pasākumos, piemēram, nūjotāju vai putnu vērotāju pārgājienu organizēšanā.
Ozola atzīmēja, ka centrs būtu atvērts dažādām iniciatīvām, kas nav pretrunā ar tā mērķiem un ir saistīts ar izglītību, tūrismu un kultūru visplašākajā nozīmē.
Centrs tiks atklāts bijušajās pasta telpās, ēkā zem Inciema ūdenstorņa. Svinīgā atklāšana paredzēta šodien plkst.17.
Projekta veidotāja Māra Ozola ieguvusi zinātņu doktora grādu latviešu filoloģijā un daudzus gadus strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Turaidas pamatskolā. Neraugoties uz lielo darba slodzi skolā, Ozola nav pametusi novārtā zinātnisko darbību un arī aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.
Rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, korespondents un mākslinieks Eglītis, kuram veltīts jaunais centrs, dzimis 1906.gada 14.oktobrī Rīgā rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas un skolotājas Marijas Eglītes ģimenē. Savus skaistākos jaunības gadus Anšlavs Eglītis pavadīja Inciemā.
Agrārreformas ceļā Eglīšu ģimene savā īpašumā ieguva 13,2 hektārus zemes Inciemā. Vietas izvēlē liela loma bija Turaidas vēsturiskajai apkārtnei un senajām dzimtas saknēm. Eglīšu senči Krimuldas pagasta “Kauperu” māju tuvumā jau sen līduši līdumus, bet vēlāk pārcēlušies uz Madonas pusi. Galvenais Inciema īpašuma objekts bija 32 istabu muižas ēka, kuru vietējie iedzīvotāji dēvēja par pili. Vēlāk, dzīvojot Kalifornijā, Eglītis uzrakstīja atmiņu romānu “Pansija pilī”.
Inciema pansija savā laikā kļuva slavena ar to, ka pagājušā gadsimta 30.gados vasaras mēnešos tajā viesojās daudzi tā laika radošie inteliģenti – gleznotāji Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romāns Suta dzejnieks Edvards Virza, izdevējs Miķelis Goppers, komponists Volfgangs Dārziņš, dievturis Ernests Brastiņš un daudzi citi. Vēlāk Inciems, Brasla un Gauja tika atspoguļoti šo mākslinieku daiļdarbos, gleznās un romānos.
Anšlava Eglīša devumu latviešu literatūrā var nosaukt par bagātu. Dzīvojot Kalifornijā, no 1955. līdz 1993.gadam tika sarakstītas 50 lugas, Latvijas teātros no tām iestudētas “Kazanovas mētelis”, “Par purna tiesu”, “Pēc kaut kā cēla, nezināma”, “Bezkaunīgie veči”, “Omartija kundze” un daudzas citas. Ne mazāk ievērojams ir romānu klāsts, no kuriem zināmākie ir “Līgavu mednieki”, “Homo Novus” un “Piecas dienas”.
LETA
Komentāri