Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jaunā airētāja no Līgatnes

Druva
00:00
30.01.2007
56
6lp Ilze Leoke

Līgatniete Ilze Leoke, pateicoties prasmēm dažādos sporta veidos, arī garajam augumam, ir pamanīta un tagad mācās Murjāņu sporta skolā. Šobrīd astoņpadsmitgadīgā jauniete ir aizrāvusies ar airēšanu, uzrādot ļoti labus rezultātus ne tikai Latvijā, bet arī sacensībās ārzemēs.

Saruna raisījās nepiespiesti, jo Ilze ir atvērta un runātīga. Ilze: ”Prieks, ja kāds izrāda interesi par airēšanu, jo atšķirībā no citām Eiropas valstīm, latviešiem bieži ir nepareizs priekšstats par to vai pavisam maza interese. Airēšana nenotiek gluži tā, kā to dara zvejnieki.” Sarunā piedalījās arī māsa Ieva Leoke, kura ik pa brīdim Ilzei atgādināja kādu valsti, kurā viņa pabijusi, piedalījusies sacensības, jo Ilzei biežās ceļošanas dēļ šis tas piemirsies. Sākums sporta skolā

– Sporta skolā sāku mācīties 9. klasē. Lai gan iepriekš man nekādas saskares ar airēšanu nebija, biju ļoti priecīga, ka treneri izraudzījās mani. Sākumā man pat nebija nojausmas, kādas tās laivas izskatās, kas ir kanoe airēšana un smaiļošana, taču drīz vien visu izpētīju un airēšana iepatikās. Esmu ļoti apmierināta, ka izvēlējos Murjāņu skolu, jo tā ir ar perspektīvu. Bērnībā gan sevi nekad nebiju iedomājusies kā sportisti. Jāatzīst, ka bez sporta arī varētu iztikt, taču esmu ļoti priecīga, ka šobrīd airēju. Vienīgā vēlēšanās – gulēt

– Skolā esmu ne tikai iemācījusies airēt un sasniegt rezultātus, bet arī norūdījusi raksturu. Tas veidojas, kad vairs neesi mājās un pilnībā atbildīgs par sevi pats – par savu kabatas naudu, izklaidēm, saplānotu dienu. Lielāko manu laiku aizņem mācības un treniņi. Par iesākto esmu gandarīta, arī norūdījusies, taču saskārusies arī ar sporta negatīvo pusi. Treniņi notiek divreiz dienā un tie visi ir smagi, fiziski ļoti mokoši. Ļoti bieži, kad atbraucu mājās, mana vienīgā vēlēšanās ir gulēt. Ļoti cenšos mācībām neiedalīt maz-svarīgāko lomu. Turklāt tagad jāgatavojas izlaiduma eksāmeniem.

No rītiem man ir treniņš, tad seko mācības, atkal treniņš un vakarā vēl cenšos nedaudz pamācīties. Tā kā izklaidēm sanāk diezgan maz laika. Protams, skolā pasākumus varam rīkot, kad vien vēlamies, tikai iepriekš viss jāsaskaņo ar treneriem. Labākā sava vecuma grupā

– Esmu akadēmiskā airētāja un airēju vieniniekā. Starp 1988. gadā dzimušajiem pašlaik esmu spēcīgākā. Varu airēt gan pie junioriem, gan senioriem, – stāsta Ilze.

– Prieks, ka, pateicoties airēšanai, esmu jau pabijusi daudzās Eiropas valstīs. Visbiežāk esmu devusies uz sacensībām „Dzintara airi” Lietuvā, kas katru gadu notiek ap Jāņiem. Esmu vairākkārt startējusi „Baltic cup” – Baltijas jūras valstu sacensībās Dānijā un, protams, Latvijas olimpiādē.

– Protams, airēt ir smagi. Visu gadu jātrenējas. Vienmēr baidos, kā izturēšu ziemas slodzi. Ja ziemā cītīgi nestrādā, tad vasarā nav rezultātu. Ziemas treniņos paveiktais ir ļoti nozīmīgs. Dažkārt sacensībās ļoti smagi jācīnās – līdz pēdējam metram. Sacensību rezultāti bieži vien sportistiem ir tik līdzīgi, ar minimālu atšķirību. Tāpēc katru reizi par uzvarām un medaļām no sirds jācīnās.

Manas smagākās sacensības – morāli un fiziski risinājās Amsterdamā. Tajās piedalījās daudzu valstu spēcīgi sportisti. Sajūta bija ļoti nepatīkama, redzot, ka uz starta blakus nostājas airētājas – daudz lielākas un fiziski sagatavotākas. Visvairāk atmiņā palikusi ēģiptiete, arī viņas apģērbs. Ļoti karstā laikā uz ūdens viņa izgāja apspīlētās garās biksēs un džemperī. Ar to viņa arī uz pārējo fona ļoti izcēlās. Tiesa, viņa nebija no spēcīgākajām.

Airēšanas sacensībās spēcīgākie parasti ir vācieši un itālieši, lai gan varu nosaukt arī latviešus. Zinot to, kādu atbalstu mūsu treniņiem pagaidām sniedz valsts vai airēšanas federācija, rezultāti patiešām ir ļoti labi. Koka laivas un ASV piedāvājums

– Svarīgākajās sacensībās, visbiežāk tas notiek, startējot ārzemēs, mums cenšas iedot labākās laivas un airus, taču atlases mačos vai ne tik nozīmīgās sacensībās mēs braucam koka laivās. Laivas jau it kā nav sliktas, taču salīdzinot ar citām valstīm, kurās sportisti brauc ar Empaher, Filipy vai Aqua ražotām modernām laivām, jocīgi. Un tad, ja sasniedzam labus rezultātus, gandarījums ir milzīgs. Inventārs tomēr ir atšķirīgs. Konkurenti bieži vien mūsu koka laivas aplūko kā antīku vērtību, dažkārt pat atnāk, patausta un pat pavaicā, vai tiešām tās ir no koka.

Tieši Amsterdamā pēc sacensībām pie manis pienāca treneri no ASV un piedāvāja pārcelties uz Ameriku, lai tur trenētos. Amerikāņi izraugās labākos airētājus nepāra astotniekiem. Taču šāda iespēja mani nevilināja. Toreiz nebiju pārliecināta, vai vēlos visu dzīvi saistīt ar airēšanu. Šis sports tomēr ir ļoti grūts, man gribējās pasaudzēt savu veselību.

Tieši šobrīd uz nenoteiktu laiku Ilze ir pārtraukusi trenēšanos. Tas veselības problēmu dēļ. Taču drīz vien viņa iecerējusi atgriezties airēšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
45

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
135

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
120

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Uzvaras un zaudējumi basketbola laukumos

09:35
17.11.2025
87

Pilnā sparā rit basketbola sezona. Cēsu novads pārstāvēts daudzos turnīros un līgās. Vērts ieskatīties, kā mūsu basketbolistiem veicas. Šobrīd gan nākas runāt par zaudējumiem, bet, kā zināms, katrs zaudējums tomēr ir ceļš pretī uzvarām. Latvijas čempionāts Sieviešu komanda “Cēsis/ Cēsu PSS” arī šogad spēlē čempionāta 2.divīzijā. Cēsnieces aizvadītajās četrās spēlēs guvušas vienu uzvaru. Pēdējā spēlē […]

Džeinas Eglītes atvadu spēle

06:03
12.11.2025
279
1

Līdz ar pēdējo Latvijas futbola čempionāta spēli aizvadītajā svētdienā sieviešu līgā starp komandām “Riga FC Women” un “RFS Women” ardievas šai līgai un arī komandai “Riga FC Women” teikusi cēsniece Džeina Eglīte. Pēdējā spēlē viņa laukumā devās pamatsastāvā, 53.minūtē tika nomainīta, un šis bija īpašs brīdis. Abu komandu spēlētājas izveidoja simboliskus goda vārtus, pavadot Džeinu […]

“FK Pārgauja” pirmo apli noslēdz bez zaudējumiem

08:57
11.11.2025
200

Ar perfektu bilanci – septiņas uzvaras septiņās spēlēs – pirmā apļa turnīru Latvijas florbola čempionāta 2.līgas Austrumu grupā noslēgusi komanda “FK Pārgauja”. Kā jau rakstīts, pēc vairāku gadu pārtraukuma komanda ar nosaukumu “Pārgauja” atgriezās florbola apritē. Sevi jāpierāda, sākot spēlēt 2.līgā, bet viņi sev izvirzījuši nopietnu mērķi – jau pirmajā sezonā censties tikt uz augšu. […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi