Līgatniete Ilze Leoke, pateicoties prasmēm dažādos sporta veidos, arī garajam augumam, ir pamanīta un tagad mācās Murjāņu sporta skolā. Šobrīd astoņpadsmitgadīgā jauniete ir aizrāvusies ar airēšanu, uzrādot ļoti labus rezultātus ne tikai Latvijā, bet arī sacensībās ārzemēs.
Saruna raisījās nepiespiesti, jo Ilze ir atvērta un runātīga. Ilze: ”Prieks, ja kāds izrāda interesi par airēšanu, jo atšķirībā no citām Eiropas valstīm, latviešiem bieži ir nepareizs priekšstats par to vai pavisam maza interese. Airēšana nenotiek gluži tā, kā to dara zvejnieki.” Sarunā piedalījās arī māsa Ieva Leoke, kura ik pa brīdim Ilzei atgādināja kādu valsti, kurā viņa pabijusi, piedalījusies sacensības, jo Ilzei biežās ceļošanas dēļ šis tas piemirsies. Sākums sporta skolā
– Sporta skolā sāku mācīties 9. klasē. Lai gan iepriekš man nekādas saskares ar airēšanu nebija, biju ļoti priecīga, ka treneri izraudzījās mani. Sākumā man pat nebija nojausmas, kādas tās laivas izskatās, kas ir kanoe airēšana un smaiļošana, taču drīz vien visu izpētīju un airēšana iepatikās. Esmu ļoti apmierināta, ka izvēlējos Murjāņu skolu, jo tā ir ar perspektīvu. Bērnībā gan sevi nekad nebiju iedomājusies kā sportisti. Jāatzīst, ka bez sporta arī varētu iztikt, taču esmu ļoti priecīga, ka šobrīd airēju. Vienīgā vēlēšanās – gulēt
– Skolā esmu ne tikai iemācījusies airēt un sasniegt rezultātus, bet arī norūdījusi raksturu. Tas veidojas, kad vairs neesi mājās un pilnībā atbildīgs par sevi pats – par savu kabatas naudu, izklaidēm, saplānotu dienu. Lielāko manu laiku aizņem mācības un treniņi. Par iesākto esmu gandarīta, arī norūdījusies, taču saskārusies arī ar sporta negatīvo pusi. Treniņi notiek divreiz dienā un tie visi ir smagi, fiziski ļoti mokoši. Ļoti bieži, kad atbraucu mājās, mana vienīgā vēlēšanās ir gulēt. Ļoti cenšos mācībām neiedalīt maz-svarīgāko lomu. Turklāt tagad jāgatavojas izlaiduma eksāmeniem.
No rītiem man ir treniņš, tad seko mācības, atkal treniņš un vakarā vēl cenšos nedaudz pamācīties. Tā kā izklaidēm sanāk diezgan maz laika. Protams, skolā pasākumus varam rīkot, kad vien vēlamies, tikai iepriekš viss jāsaskaņo ar treneriem. Labākā sava vecuma grupā
– Esmu akadēmiskā airētāja un airēju vieniniekā. Starp 1988. gadā dzimušajiem pašlaik esmu spēcīgākā. Varu airēt gan pie junioriem, gan senioriem, – stāsta Ilze.
– Prieks, ka, pateicoties airēšanai, esmu jau pabijusi daudzās Eiropas valstīs. Visbiežāk esmu devusies uz sacensībām „Dzintara airi” Lietuvā, kas katru gadu notiek ap Jāņiem. Esmu vairākkārt startējusi „Baltic cup” – Baltijas jūras valstu sacensībās Dānijā un, protams, Latvijas olimpiādē.
– Protams, airēt ir smagi. Visu gadu jātrenējas. Vienmēr baidos, kā izturēšu ziemas slodzi. Ja ziemā cītīgi nestrādā, tad vasarā nav rezultātu. Ziemas treniņos paveiktais ir ļoti nozīmīgs. Dažkārt sacensībās ļoti smagi jācīnās – līdz pēdējam metram. Sacensību rezultāti bieži vien sportistiem ir tik līdzīgi, ar minimālu atšķirību. Tāpēc katru reizi par uzvarām un medaļām no sirds jācīnās.
Manas smagākās sacensības – morāli un fiziski risinājās Amsterdamā. Tajās piedalījās daudzu valstu spēcīgi sportisti. Sajūta bija ļoti nepatīkama, redzot, ka uz starta blakus nostājas airētājas – daudz lielākas un fiziski sagatavotākas. Visvairāk atmiņā palikusi ēģiptiete, arī viņas apģērbs. Ļoti karstā laikā uz ūdens viņa izgāja apspīlētās garās biksēs un džemperī. Ar to viņa arī uz pārējo fona ļoti izcēlās. Tiesa, viņa nebija no spēcīgākajām.
Airēšanas sacensībās spēcīgākie parasti ir vācieši un itālieši, lai gan varu nosaukt arī latviešus. Zinot to, kādu atbalstu mūsu treniņiem pagaidām sniedz valsts vai airēšanas federācija, rezultāti patiešām ir ļoti labi. Koka laivas un ASV piedāvājums
– Svarīgākajās sacensībās, visbiežāk tas notiek, startējot ārzemēs, mums cenšas iedot labākās laivas un airus, taču atlases mačos vai ne tik nozīmīgās sacensībās mēs braucam koka laivās. Laivas jau it kā nav sliktas, taču salīdzinot ar citām valstīm, kurās sportisti brauc ar Empaher, Filipy vai Aqua ražotām modernām laivām, jocīgi. Un tad, ja sasniedzam labus rezultātus, gandarījums ir milzīgs. Inventārs tomēr ir atšķirīgs. Konkurenti bieži vien mūsu koka laivas aplūko kā antīku vērtību, dažkārt pat atnāk, patausta un pat pavaicā, vai tiešām tās ir no koka.
Tieši Amsterdamā pēc sacensībām pie manis pienāca treneri no ASV un piedāvāja pārcelties uz Ameriku, lai tur trenētos. Amerikāņi izraugās labākos airētājus nepāra astotniekiem. Taču šāda iespēja mani nevilināja. Toreiz nebiju pārliecināta, vai vēlos visu dzīvi saistīt ar airēšanu. Šis sports tomēr ir ļoti grūts, man gribējās pasaudzēt savu veselību.
Tieši šobrīd uz nenoteiktu laiku Ilze ir pārtraukusi trenēšanos. Tas veselības problēmu dēļ. Taču drīz vien viņa iecerējusi atgriezties airēšanā.
Komentāri