Beigusies biatlona sezona, kurā līdzjutēji varēja priecāties par mūsu līdera Andreja Rastorgujeva sniegumu. Pavisam tuvu bija arī goda pjedestāls, bet, kā norāda Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš, nākamajā sezonā būs arī tas, turklāt ne viens vien.
Lēnām un mērķtiecīgi
Aprīlī notiks federācijas pārskata un pārvēlēšanu sapulce, pirms tās uz sarunu aicināju federācijas vadītāju, lai izvērtētu situāciju Latvijas biatlonā. Atzīmēdams A. Rastorguveja panākumus, J.Bērziņš norāda uz kādu problēmu Latvijas biatlonā: “Šajā sporta veidā nevar atnākt, ieraudzīt un uzvarēt. Līdz tam jāizaug, bet mūsu lielākā problēma – trūkst laika stratēģiski pareizi strādāt ar jaunatni. Mums ikviens jaunietis uzreiz jāliek sacensībās, lai tiktu izpildītas
kvalifikācijas normas, pretējā gadījumā nebūs finansējuma. Taču bez finansējuma nevarēs nodrošināt mācību – treniņa procesu. Tieši šī steiga bijusi par iemeslu, kādēļ daudzi jaunie sportisti, kuri būtu varējuši sasniegt labus rezultātus, beiguši sportiskās gaitas, neko nesasniedzot. Tas tādēļ, ka sākas treniņu metodikas forsāža un citas lietas, kas sportista organismam rada pārslodzi. Viņi to nespēj izturēt fiziski un morāli, tāpēc aiziet no lielā sporta. Arī Andreju gribēja ieraut šajā ritenī, taču viņa treneris Intars Berkulis, kurš ar sportistu mērķtiecīgi strādājis 11 gadus, to neļāva, uzsverot, ka vēl nav īstais laiks. Tagad redzam, ka tā bija pareiza rīcība, tā vajadzētu plānot nākotni visiem jaunajiem un perspektīvajiem.”
Protams, rezultātu ļauj sasniegt daudzu faktoru simbioze, pirmkārt, jau paša atlēta ambīcijas, kuru Andrejam netrūkst. Federācijas vadītājs norāda, ka aug arī jaunā maiņa, tostarp Aleksandrs Patrijuks no Pļaviņām, vairāki Alūksnes sportisti, kuri startēja pasaules jauniešu, junioru čempionātā. Ingus Deksnis tajā izcīnīja 8.vietu, kas ir labs sasniegums.
“Ja pasaules junioru, jauniešu čempionātā sportists tiek starp 20 labākajiem, ar viņu ir vērts strādāt, jo ir iespējas attīstīties. Ja rezultāts ap 50.vietu, grūti panākt straujas pārmaiņas uz labo pusi.
Jāsaprot, ka sportisti, kuri spēj strādāt ar tādu atdevi, kā Andrejs, un sasniegt augstus rezultātus, neizaug četri vienā gadā. Mums jābūt priecīgiem, ka tagad izlasei ir līderis, kurš spēj rādīt stabilu sniegumu. Pārējā komanda palīdz vākt punktus Pasaules kausa izcīņā, lai nodrošinātu mūsu izlasei starta vietas augsta līmeņa sacensībās, arī Olimpiskajās spēlēs,” norāda J. Bērziņš.
Nākamajā sezonā Pasaules kausā vīriešu grupā Latvijai būs trīs starta vietas, dāmām – viena. Biatloniste Žanna Juškāne šogad Pasaules kausa posmā parādīja savu labāko sniegumu – ierindojās 24.vietā, kas ir respektējams sniegums. Žēl, ka tas tikai viens gadījums, bet, kā norāda J. Bērziņš, šaušanas rezultāti sportistei uzlabojas: “Līdz šai sezonai viņa ne reizes tik augsta līmeņa sacensībās nebija šāvusi bez kļūdām, šogad divās sacensībās tas izdevās. Tas rāda, ka sniegums uzlabojas.”
Gatavs nodot stafeti
Publiskajā telpā federācijas vadība bieži kritizēta par nespēju sagādāt nepieciešamo finansējumu. J. Bērziņš norāda, ka federācija nav iestāde, kas dala naudu: “Drīzāk esam ķīlnieka lomā, jo par augstu sasniegumu sportu atbild valsts, vispirms jau Izglītības un zinātnes ministrija. Federācija ir koordinators starp atlētiem, valsti, sociālajiem partneriem Latvijā, Starptautisko Biatlona savienību. Pēc savām iespējām cenšamies meklēt, piesaistīt naudu no sponsoriem. Valsts oficiālais finansējums no federāciju savienības ir 9100 eiro gadā, bet ir taču administratīvie, tehniskie izdevumi. Kā esmu teicis, nauda nav galvenais, bet tā nosaka ļoti, ļoti daudz. Var piesaistīt nezin cik labus atlētus, izstrādāt jebkādus treniņu plānus, ja nav finansējuma tā realizācijai, viss ir nulles vērtībā.”
Latvijā noteicošais faktors finansējuma piešķiršanai ir katras sezonas rezultāts. Ja vienu gadu tas nav atbilstošs, nav arī finansējuma. Salīdzinājumam var teikt, ka lielajām nācijām rezultāti neko nenozīmē, viņiem ir iezīmētais valsts budžeta finansējums, ko sporta veids saņem neatkarīgi no rezultātiem. Un šis finansējums veido lielāko daļu, darbs ar sponsoriem dod tikai
papildu pienesumu.
Federācijas vadītājs, spriežot par organizācijas nākotni,
atzīst, ka ir gatavs vadību nodot nākamajam pretendentam, ja būs saprātīgs piedāvājums, ko izvērtēs federācijas juridiskie biedri. J.Bērziņš federāciju vadījis trīs sasaukumus, 12 gadus, un būtu laiks pārmaiņām. Taču svarīgi
nodrošināt pēctecību, neesot saprātīgi nomainīt visu komandu. Viņš arī gatavs nākamajam vadītājam palīdzēt ar savām zināšanām, kas uzkrātas šajos gados.
Slēpes nevar nopirkt par naudu
Tagad, kad A. Rastorgujevs sevi apliecinājis biatlona elitē, vieglāk veiksies ar atbalstītāju piesaisti. Latvijas Olimpiskā komiteja A sastāva sportistiem piešķīrusi 14000 eiro gadā, turklāt solījusi sniegt vēl papildu atbalstu. Tā ir tikai neliela daļa no nepieciešamā, jo pēc trenera aprēķiniem visai sezonai sportistam būtu nepieciešami 122 tūkstoši eiro, ieskaitot tehnisko nodrošinājumu, tostarp slēpju sagatavošanu. Ar pašām slēpēm problēmu nav, tās sportistam piegādā firma “Fischer”.
“Biatlonā slēpju atbilstība ir liela daļa no laba rezultāta, bet augstākās kvalitātes slēpes nevar nopirkt par naudu, pat par lielu summu. Sportistam ar savu rezultātu jāizcīna slēpju ražotāju uzticēšanās, lai no viņiem saņemtu augstākās klases inventāru. Taču bez atbilstoša inventāra grūti sasniegt rezultātu, lai sportistu ievēro. Pirms kāda laika treneris Berkulis pirka desmitiem slēpju pāru no tām, kas pieejamas, cenšoties atrast Andrejam slēpes, kas slīd iespējami labāk. Uzticēšanās tika iegūta, tagad Andrejam ir sadarbība ar Austrijas slēpju ražotāju “Fischer”, viņš bez maksas saņem augstākās klases slēpes jebkuriem laika apstākļiem tieši no ražotāja,” stāsta federācijas vadītājs.
Slēpju sagatavošanu sportistam veic francūžu – slovāku apvienotā brigāde.
Latvijas izlases vienīgais gatavotājs
Aivars Bogdanovs fiziski nespēj tikt galā ar tik lielu darba apjomu, jo jāgatavo slēpes arī pārējiem izlases biatlonistiem.
Raugoties nākotnē, J. Bērziņš ir pārliecināts, ka Latvijā biatlons nepazudīs: “Valstī ir sešas sporta skolas, kurās ir biatlona mācību grupas, tāpēc jauniešu līmenī viss turpināsies. Runājot par augstu sasniegumu sportu, ceru, ka arī tur neiestāsies vakuums. Andrejam labākie starti vēl priekšā, arī nākamajās Olimpiskajās spēlēs, un, cerams,
viņa piemērs iedvesmos vēl kādu. Kā jau minēju, ir jauni, perspektīvi puiši. Varbūt atgriežas arī kāds no tiem, kuri pirmo riņķi izgājuši, it kā nolikuši visu malā, bet sirdī joprojām ir biatlonā.”
Jānis Gabrāns
Komentāri