Teicienu – kas meklē, tas atrod – šoreiz var attiecināt uz sporta klubu “Ašais”, kura sportisti apstākļos, kad atceltas visas sacensības, tomēr atraduši iespēju startēt sacensību režīmā, turklāt nepārkāpjot valstī noteiktās ārkārtējā stāvokļa prasības.
Aizvadīts vēl nebijis pasākums “Ašo” ikdienā – 5km virtuālās sacensības “FinalSurge Virtual 5K”. Ar vārdu – virtuālās – šoreiz nav jāsaprot, ka sacensības notika datorā, nē, kluba dalībnieki skrēja reālā distancē, virtuāli sacenšoties ar 951 dalībnieku no daudzām pasaules valstīm. Visvairāk no ASV, jo rīkotāji bija amerikāņi, bet dalībnieki arī no Norvēģijas, Dienvidāfrikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Zviedrijas un citām valstīm, arī daži lietuvieši. Jāpiebilst, ka “Ašie” bija vienīgie Latvijas pārstāvji.
Kluba treneris Austris Āboliņš stāsta: “Kā treneris sekoju līdzi pasaules lielākajiem interneta portāliem, kur rodama jaunākā informācija par treniņu metodiku, citiem aktuāliem jautājumiem, man atsūtīja informāciju par šīm sacensībām. “FinalSurge Virtual 5K” princips gauži vienkāršs: sportistam jāreģistrējas un no 23. līdz 29. martam jānoskrien 5km distance, fiksējot to savā sporta pulkstenī un sinhronizējot datus “FinalSurge” platformā. Var piebilst, ka jauniešiem šī bija arī laba mācību stunda angļu valodā, jo pašiem bija jāreģistrējas platformā, jāveic nepieciešamās darbības. Ja parasti kā treneris to veicu, šoreiz ļāvu darboties pašiem, un visi sekmīgi tika galā,” stāsta A. Āboliņš.
Viņš norāda, ka virtuālo sacensību rezultāti vērtējami kā ļoti objektīvi, jo rīkotāji definējuši skaidrus un kontrolējamus noteikumus. Piemēram, izvēlētajā distancē kritums nevarēja būt pārāk liels, lai kāds neizdomā skriet tikai no kalna. Katrs varēja izvēlēties skriet pa asfaltu, zemes ceļu vai pa meža takām. “Ašie” izvēlējās atbilstoša reljefa ceļu ar grants segumu. Rezultāta reģistrēšanai nepietika tikai nosūtīt foto ar attēlu no viedpulksteņa, kurā fiksēts laiks, bija jāpieslēdzas portālam, rezultātus noteica pēc GPS datiem.
“Šīs virtuālās sacensības kārtējo reizi apliecina, ka pārbaudījums, kas uzlikts pasaulei, ir jaunu iespēju laiks. Atzīšos, ka pirms mēneša man pat prātā neienāca, ka arī šādi var sacensties, bet startēt sacensību režīmā sportistam ir ļoti svarīgi.
Labi bija arī tas, ka rezultātus varēja samērot vecuma grupās, jo grūti motivēt jauniešus skriet “piecīti” kopā ar pieaugušajiem. Te sniegumu varēja salīdzināt ar vienaudžiem.
Šādas sacensības parāda arī katra psiholoģisko gatavību, jo jāskrien vienatnē. Vienkārši noskriet nav grūti, bet visu distanci sacensību režīmā, tā jau pavisam cita lieta. Ja tev kāds skrien pa priekšu, ir vieglāk turēties līdzi, viņš tevi velk, arī, kad jācenšas no kāda aizmukt, bet te – cīņa tikai ar sevi. Pamēģini to izdarīt bez konkurences, man prieks, ka manējie tika veiksmīgi galā, rezultāti to lieliski apliecina,” stāsta A. Āboliņš.
Labāko rezultātu no “Ašajiem” uzrādīja Roberts Glazers, uzstādot jaunu personisko rekordu 17:03 un vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem uzrādot septīto rezultātu. Kopumā šajā grupā skrēja 31 dalībnieks. Absolūtajā kopvērtējumā viņam augstā 23.vieta starp 951 dalībnieku. Turklāt Roberts bija pārliecinoši ātrākais starp vienaudžiem.
Otrs ātrākais no “Ašajiem” bija Roberts Cercins, kuram savā 12-14 gadīgo grupā otrais rezultāts. Šajā grupā startēja septiņi dalībnieki. Renāte Beļājeva uzrādīja 8. rezultātu 15-19 gadīgo grupā, viņai liela konkurence – 37 dalībnieces. Stella Paltiņa mazo meiteņu mini grupiņā (tikai divas dalībnieces) bija ātrākā, bet viņas rezultāts būtu ceturtais nākamajā vecuma grupā. Treneris stāsta, ka vislielākā intriga bijusi 12-14 gadīgo meiteņu grupā, kur Elza Niklase gandrīz līdz pēdējam bija uz pjedestāla, vien pašās beigās kāda Kanādas skrējēja nobīdīja viņu uz 4. vietu. Ričards Špacs 12-14 gadīgo zēnu grupā 6. vietā.
Treneris, norādot, ka visi kluba skrējēji uzlabojuši personīgos rekordus šajā distancē, atklāj, ka kalendārā jau ierakstītas nākamās šāda formāta sacensības, tās būšot 1500 m distancē.
Komentāri