Aprīļa beigās notiks Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanas, kurām savu kandidatūru pieteicis cēsnieks, “SK Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš. Viņš ir apņēmības pilns stāties pretī esošajam LFF prezidentam Guntim Indriksonam, kurš šajā amatā ir jau no 1996.gada.
– Kāpēc šāds lēmums?
– No 2002.gada esmu futbolā kā žurnālists, komentētājs, federācijas preses sekretārs. Pārzinu to virtuvi un redzu, ka lietas tiek darītas absolūti nepareizi. Tikai viens piemērs, lai cilvēki saprastu. Latvijas Hokeja federācijai un Latvijas Basketbola savienībai budžets ir divi miljoni eiro katrai, Futbola federācijai – desmit miljoni! Katrs var saprast, ko var panākt ar piecas reizes lielāku naudu, ja to gudri izlieto. Diemžēl tas netiek darīts. Nedomāju, ka pietrūkst intelektuālā potenciāla, drīzāk ir “savas lietas”, kas jānokārto, un tās ir prioritāras. Šie cilvēki mīl nevis futbolu sevī, bet sevi futbolā.
Pirms pusotra gada pieņēmu lēmumu kandidēt. Izstrādāju programmu, tikos ar daudziem Latvijas izlases futbolistiem, tai skaitā ar izlases kapteini Kasparu Gorkšu, kurš atbalsta idejas, kas ietvertas manā programmā. Redzēju, ka ir atbalsts, tāpēc tikai saprotams bija lēmums kandidēt uz šo amatu.
– Kāpēc līdz šim Indriksonam nav bijis alternatīvas?
– Parasti tiek panākts, ka visi oponenti pāriet viņa pusē, tiem piedāvā vai nu kādu labu amatu, vai citus labumus. Pirms gada arī ar mani gribēja sarīkot tikšanos. Atbildēju, ka esmu gatavs tikties, bet tikai publiski – Futbola federācijā, paziņojot par to atklāti. No pretējās puses pēc tam vairs intereses nebija.
– Komentāros izskan, ka federāciju nevar vadīt cilvēks, kurš nav saistīts ar futbolu.
– Futbols ir mans mīļākais sporta veids kopš bērnības, esmu ar to bijis saistīts, tāpēc noraidu šādus apgalvojumus. Ikviens, kurš mani pazīst, redz, ka mana programma ir laba, kompetenta, un, galvenais, saprot, ka reformas nepieciešamas, lai neturpinātos naudas izšķērdēšana. Kā nākas, ka pieckārtējs pārākums pār hokeju un basketbolu neatspoguļojas kaut nelielā pārākumā futbola attīstībā un popularitātē? Tas skaidri liecina, ka kaut kas netiek darīts pareizi. Piedevām jebkāda demokrātija federācijā ir pilnīgs svešķermenis, diemžēl šobrīd daudzi vēl baidās atklāti atbalstīt manu kandidatūru. Bet esmu gatavs būt tas celmlauzis, kas ies un izgāzīs to sienu, kas šobrīd ieskauj Futbola federāciju.
– Intervijās esi diezgan atklāti runājis par nebūšanām federācijā. Arī programmā raksti: “Latvijas Futbola federācija no Padomju Savienības pa īstam nekad nav izstājusies, tā ir turpinājusi PSRS tik iecienīto korupciju, uzpūsto birokrātiju, ģimenes locekļu ievilkšanu ienesīgos amatos un citus tumšos tikumus.” Esat gatavs to vajadzības gadījumā pierādīt ar dokumentiem?
– To skaidri parāda tas, ka viņi nepublicē gada pārskatus, kā to vajadzētu. Tur ir tikai vispārīgi dati, bet zem tā var palikt apakšā jebko. Esmu gatavs to kardināli mainīt, un katru mēnesi būs pilnīga atklātība finanšu izlietojumā līdz pēdējam eiro centam – cik kurš saņem, kam nauda iztērēta. Šādas atklātības nav nekur, bet esmu gatavs to ieviest.
– Programmā rakstāt, ka viss mainīsies: “Vecā māja tiks nojaukta, būvēta jauna ar stipriem pamatiem. Latvijas Futbola federācijas finansiālā potenciāla neizmantošana ir katastrofa, un tas jāizbeidz pēc iespējas ātrāk.” Vai tas neskan pārāk rožaini? Vai iespējams iecerētās reformas pārredzamā laikā īstenot?
– Kāda problēma, ja ir cilvēki, kuri to grib izdarīt, un manā komandā tādi būs. Ievēlēšanas gadījumā esošā komanda gandrīz pilnībā tiks nomainīta, un jaunā to visu īstenos. Komanda, kurā šobrīd ir 50 – 70 cilvēki, tiks samazināta uz pusi. Ģenerālsekretāra amatu esmu piedāvājis Kasparam Gorkšam, kurš spēlējis Anglijā, Zviedrijā, zina, kā sistēmai jādarbojas, un reformēt to visu nebūs grūti. Taču ieguvēja būs visa futbola sabiedrība. Mūsu mērķis ir izveidot labāko Futbola federāciju, kāda ir postpadomju valstu vidū.
– Rakstāt, ka jānosaka prezidenta darbības termiņš un viņam nevajadzētu atrasties amatā vairāk nekā divu četru gadu ilgā termiņā. Vai līdz šim neviens par to nav domājis?
– Jābūt normālai rotācijai, tā veicina atklātību, kas ļauj nojaukt korupcijas riskus. Nesaprotu, kāpēc cilvēki tik ļoti baidās no atklātības? Kas viņiem slēpjams? Tikšos ar visu klubu vadībām, stāstīšu, skaidrošu.
Kā veidojas federācijas budžets? Tā nav valsts vai pašvaldību nauda, to dod Starptautiskā futbola federācija, Eiropas Futbola asociācija. Šāda dotācija nāk katru gadu, tā nebeigsies, ticamāk, tikai pieaugs, jo futbols ārzemēs nostādīts kā izcils bizness. Un viņi dalās ar visiem.
Viens no maniem saukļiem ir – solidaritāte. Proti, ikviens klubs, ja tas ir federācijas biedrs, ja tam ir pieaugušo un bērnu komanda, saņems vismaz piecus tūkstošus eiro katru gadu. Šobrīd mazie klubi saņem vien dažus simtus. Jā, lielie varbūt saņems nedaudz mazāk, bet maziem būs jūtams pieaugums. Salīdzinājumam – basketbolā, hokejā klubi maksā federācijai, futbolā jābūt otrādi.
– Pēdējā laikā pasauli vairākkārt pāršalkuši korupcijas skandāli futbolā – FIFA, UEFA. Tas nesabojā kopējo tēlu?
– Daudzas lietas tagad mainīsies. UEFA prezidents diskvalificēts, arī FIFA vadītājs. Nāks citi cilvēki, kuri visu darīs demokrātiskāk, atklātāk. Attīrīšanās notiek visos līmeņos, tai vajadzētu notikt arī Latvijā.
– Savā programmā plaši runājat par Latvijas futbola sacensību sistēmas pārbūvi.
– Jā, viss jānojauc līdz pašai apakšai un jāceļ jauna māja ar stipriem pamatiem un skaidriem principiem. Tikai tā var virzīties uz priekšu. Šobrīd ir sajūta, ka cilvēki sēž dubļu peļķē un saka, cik tur jauki, labi, neko citu arī nevajag. Tas jāmaina.
– Programmā ir arī futbola haļļu celtniecības projekts reģionos, reizi divos gados uzceļot vienu. Tiesa, pie nosacījuma, ja apturēs LU stadiona būvniecību.
– Patiesībā haļļu uzcelšanu uzskatu par galveno uzdevumu. Uzceļot tās lielajās pilsētās, nodrošinātu nepārtrauktu treniņu ciklu bērniem un profesionālajām komandām. Tas pēc gadiem ļautu iegūt kvalitatīvākus jaunos futbolistus, kuri varētu izsisties uz profesionāliem ārzemju klubiem. Tad arī Latvijas izlase būtu konkurētspējīgāka un regulārāk iekļūtu Eiropas čempionāta finālturnīros, Pasaules kausā. Federācijai tā atkal būtu iespēja pelnīt naudu. Tāpēc var teikt, ka haļļu būvniecība ir ilgtermiņa investīcija, un ar federācijas budžetu iespējams šim mērķim katru gadu nolikt divus miljonus.
Bet, kā jau teikts, ir LU stadiona pārbūve, ko finansē federācija. Sākotnēji teica, ka budžets būs desmit miljoni, tagad tas pieaudzis līdz 15, beigās, visticamāk, būs kādi 20. Par to ir jautājumi arī no UEFA. Šī organizācija katru gadu dod investīcijas futbola laukumu būvēšanai Latvijā, taču pie mums visas investīcijas apkopotas vienā, un nākamos piecus gadus visa nauda būs šajā stadionā, kas neatbilst nekādām prasībām. Tas būs trešais mazākais valstsvienības stadions Eiropā, pie tam ar mākslīgo segumu. Visā Eiropā izlases spēlē uz dabīgā seguma, par to nav pat diskusiju, mums grib iestāstīt pretējo.
– Lai kļūtu par federācijas prezidentu, jāsavāc 51 procents balsu. Cik daudz pārliecības, ka izdosies?
– Tikšos ar visiem federācijas biedriem, stāstīšu par savu redzējumu. Centīšos pārliecināt, ka tas ķeizargrieziens beidzot jāizdara. Tagad tam ir īstais laiks.
Domāju, ka man izdosies, nepieļauju citu variantu. Šīs federācijas biedriem ir izšķiršanās laiks, vai turpināt dzīvot sistēmā, kas balstās uz bailēm, vai atklātā un demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir mans piedāvājums, un domāju, ka vairums dos priekšroku demokrātijai.
– Kas ievēlēšanas gadījumā notiks ar “SK Cēsis”?
– Klubs turpinās pastāvēt. Atradīšu cilvēku, kurš to finansēs, un viss turpināsies.
Komentāri