Jau trīs mēnešus Cēsu novada pašvaldībā strādā sporta koordinatore Rasa Siliņa. Pirms tam bijusi vairāku izglītības iestāžu sporta pedagoģe un novada pirmsskolas sporta metodiskās apvienības vadītāja. “Druva” nolēma aprunāties ar R. Siliņu, lai noskaidrotu, ko dara sporta koordinators, jo šāds amats pašvaldībā līdz šim nav bijis, kā arī uzzinātu, kāds ir novada sporta dzīves redzējums.
Atjaunot sporta svētkus
R. Siliņa stāsta, ka konkursā uz šo amatu pieteikusies, jo sporta joma viņai allaž patikusi: “Daudzus gadus strādāju skolā, gribējās kaut ko pamainīt. Man vienmēr paticis organizēt pasākumus, sadarboties ar cilvēkiem, bet šis, protams, ir lielāks izaicinājums. Te ir darbs ar pieaugušajiem, un tas atšķiras no tā, ko darīju pirms tam.
Pēc trim nostrādātajiem mēnešiem varu teikt, ka darbs ir aizraujošs un radošs, esmu ļoti apmierināta. Šī bijusi pareizā izvēle.”
Sporta koordinatora pienākumu uzskaitījums itin garš. Kā jau minēts amata nosaukumā, pirmām kārtām tā ir sporta notikumu, pasākumu un dažādu aktivitāšu koordinēšana, sadarbība ar pasākumu rīkotājiem. Zināmu daļu aizņem dokumentācijas sakārtošana, saskaņošana. Veicamo darbu sarakstā arī pašvaldības rīkoto sporta pasākumu plānošana un organizēšana, sadarbība ar sporta klubiem, komandu komplektēšana dalībai pašvaldību savienības sporta spēlēs un sporta veterānu spēlēs, kā arī daudz kas cits.
Drīzumā tiks izveidota jauna sporta padome, jo iepriekšējās termiņš beidzies. Tiek pārstrādāts nolikums, turpmāk padomē būs pārstāvji no dažādiem sporta veidiem, lai būtu dažādi viedokļi un kopīgi varētu pieņemt lēmumus, kas saistoši visiem.
R. Siliņa divas reizes tikusies ar sporta klubu pārstāvjiem. Viņa stāsta, ka novadā darbojas 18 klubi, no tiem divi – cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām: “Varu teikt, ka sporta klubi ir aktīvi. Viņi nenāk ar prasību, lai pašvaldība palīdz finansiāli, viņi gatavi daudz darīt paši. Redzu, ka cilvēkiem ir darbošanās prieks. Tas bija labi redzams, piedāvājot klubiem piedalīties Cēsu sporta svētkos, kas iecerēti 27.jūlijā. Ilgu laiku nekas tāds nav bijis, gribas šo tradīciju atjaunot. Tā kā šie sporta svētki nāca neplānoti, naudas budžetā tiem nav, tāpēc pārsvarā viss notiek, balstoties uz entuziasmu. Pašvaldība nodrošinās vietu, elektrību, pārējais atkarīgs no pašiem sporta klubu dalībniekiem. Patīkami, ka gandrīz visi klubi bija gatavi iesaistīties.”
Cēsu sporta svētku laikā notiks arī “Ghetto florbola” turnīrs. R. Siliņa stāsta, ka iecerēts popularizēt arī citus ielu sporta veidus, kas gūst arvien lielāku piekrišanu. Tiek meklēti sponsori, lai augustā Cēsīs notiktu “Ghetto basketbola” turnīrs. Sākusies sadarbība ar skeitborda biedrību, kas organizēs jauniešiem pasākumu skeitparkā, jo jaunieši izteikuši vēlmi, lai tur notiktu sportiski pasākumi.
“Prieks redzēt, ka cēsnieki ir aktīvi sporta jomā. Varbūt līdz šim pietrūcis informācijas par klubiem, kādi
tie ir, kā var iesaistīties. Protams, daudz atkarīgs no katra paša uzņēmības, vai viņš gatavs meklēt, jautāt. Tāpēc sporta svētki būs iespēja klubiem pastāstīt par sevi un cēsniekiem iegūt vajadzīgo informāciju,” stāsta R. Siliņa.
Cēsu skrējieni
Pirmais R. Siliņas rīkotais publiskais sporta pasākums bija skrējiens “Cēsu pavasaris”, kas savā formātā atšķīrās no iepriekšējiem. Viņa atzīst, ka attieksme pret izmaiņām ir dažāda: “Ir cilvēki, kuri grib, lai viss būtu kā agrāk, bet laiki tomēr mainās, prasības aug. Tāpēc turpmāk izanalizēsim katru notikušo pasākumu, izvērtējot plusus un mīnusus. Gribam, lai iesaistītos iespējami vairāk dažāda vecuma cēsnieku, jo pašvaldības uzdevums ir rūpēties par sava novada iedzīvotāju veselīgu dzīves veidu.
Protams, ir tradīcijas, kas jāsaglabā, un skrējiens “Jānis un Jānītis” paliek kā Cēsu tradīcija. Klāt nāks nūjošanas pārgājiens, un būs izvēles distances – īsā un garā. Cilvēkiem tas patīk, jo ne visi grib skriet garo distanci. Un gluži kā pavasara skrējienā, arī šajā dalības maksa netiks prasīta.”
Rūpīga analīze veikta pēc pavasara skrējiena, un secināts, ka plusu bijis krietni vairāk. Pirmkārt, tā bija iespēja piedalīties ģimenēm, jo bija arī distances vismazākajiem. Par to no vecākiem saņemtas vispozitīvākās atsauksmes. Protams, bijušas organizatoriskas kļūdas, tās izrunātas, lai
Jāņu skrējienā vairs neatkārtotos.
Kā zināms, iepriekšējos gados rudenī notika arī tradicionālais skrējiens “Apkārt Cēsīm”, taču šī tradīcija tiks pārtraukta.
“Esam nolēmuši šo rudens skrējienu nerīkot, jo 2.augustā Cēsīs notiks “Eco trail” skrējiens, kur pašvaldība piedalās ar līdzfinansējumu. Tur būs trīs distances, un tā būs iespēja savus spēkus izmēģināt īstajiem skrējējiem. Tātad, trīs skrējieni tāpat notiks. Pirmie divi vairāk domāti ikvienam veselīga dzīves veida piekritējam, “Eco trail” vairāk būs orientēts uz sportistiem no visas Latvijas un ārvalstīm. Šādi rodas skrējienu daudzveidība,” norāda R. Siliņa.
Nākamgad plānots ieviest vēl kādu skriešanas tradīciju, kas jau notiek citur, proti, tā sauktos, “veselības apļi”, kas notiks reizi nedēļā vairāku mēnešu garumā. Noteiktā kontrollaikā dalībnieki veiks apļus, cik kuram spēkos, un visas vasaras gaitā, skaitot paveikto kopā, noteiks uzvarētāju. Šī iniciatīva varētu veicināt cilvēkus vairāk nodarboties ar
skriešanu.
R.Siliņa norāda, ka sporta pasākumos ir vēlme iesaistīt visdažādāko vecumu dalībniekus. Tāpēc pavasara skrējienā bija distance vismazākajiem, tāpēc skrējienu programmā iekļauta nūjošana, lai varētu piedalīties arī cilvēki gados, kuri nav gatavi skriet.
Pašvaldība gatava atbalstīt
Sporta koordinatora uzdevums ir veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldību, un otrādi. Uzklausīt sporta klubu idejas un aiznest tās uz pašvaldību, lai būtu informācija, kas notiek, kas nepieciešams. R. Siliņa cer panākt, lai sadarbība ar pašvaldību izpaustos ne tikai finansiāla atbalsta piešķiršanā vai saņemšanā. Tāpēc arī sporta padomē plānots iesaistīt sporta klubu pārstāvjus.
“Agrāk sporta padomes galvenais uzdevums bija naudas sadalīšana, bet gribas, lai būtu priekšlikumi, ko un kā varam darīt. Jo redzu, ka entuziastu netrūkst, cilvēki nāk ar jaunām idejām, priekšlikumiem. Pašvaldībā šobrīd tiek izstrādāts plāns par finanšu sadali sportam nākamajā gadā. Gribam izstrādāt konkrētu, caurskatāmu plānu, kurā ir noteikta punktu sistēma, noteikti nolikumi, ko un kā atbalstām. Lai iedzīvotāji zina, kādas ir viņu iespējas šo finansējumu iegūt.
Būs arī
izvērtējums par sporta pasākumiem pēc izstrādātas punktu sistēmas, un, izejot no tā, tiks piešķirts līdzfinansējums. Daudzos novados šāda sistēma darbojas, mums nav jāizgudro jauns velosipēds. Pašvaldība gatava atbalstīt, bet cilvēkiem jānāk ar savu iniciatīvu,” norāda R. Siliņa.
Sporta koordinators novadā ir jauns amats, taču R. Siliņa ir apņēmības pilna sporta dzīvi Cēsīs padarīt vēl piesātinātāku: “Esmu pārliecināta, ka tai tādai jābūt! Neskatoties uz teikto, ka cilvēku paliek mazāk, arvien vairāk rodas cilvēki, kuri vēlas kaut ko darīt. Es priecājos par jebkuru, kurš nāk ar kādu iniciatīvu un ir gatavs darīt!”
Jānis Gabrāns
Komentāri