Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Gūt baudu no skrējiena

Jānis Gabrāns
17:06
10.05.2017
62
Skriesana1 1

Latvijā aizvien populārāki kļūst apvidus skrējieni, taku skrējieni. To uzskatāmi apliecina tas, ka uz seriāla “Stirnu buks” pirmo posmu Ogrē pulcējās aptuveni 3300 dažādu paaudžu skrējēji. Arī ikdienā uz ielām varam redzēt daudzus skrējējus. Taču svarīgi zināt priekšnoteikumus, lai nesabojātu prieku, ko var dot skrējiens. Par pareizu skriešanu padomus sniedz sporta kluba “Ašais” vadītājs un treneris Austris Āboliņš.

Pareizā intensitātē

Parasti liekas, ka skriet – tas ir vienkārši, bet A. Āboliņš norāda, ka ir ļoti daudz svarīgu nianšu, kas dod pozitīvu vai negatīvu rezultātu: “Lielākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, īpaši gados jauni, ka sākumā tiek pārforsēta intensitāte. Jaunietis ir enerģijas pārpilns, nolemj uzreiz noskriet, piemēram, piecus kilometrus un paveic to samērā augstā tempā. Noskrien vienreiz, otrreiz, veidojas pārslodze, pirmā nogurst centrālā nervu sistēma, kas dod signālu, ka pietiek, un skriešanas prieks galā. Muskuļu kapacitāte ir liela, bet iedarbojas centrālās nervu sistēmas aizsargfunkcija.”

Treneris norāda, ka sākumā vajadzētu saprast, kā darbojas kājas, vai kārtībā ceļi, potītes. Pirmajā reizē piecus kilometrus vajadzētu noiet ātrā solī, lai saprastu sajūtas. Ja viss labi, nākamajā reizē var pirmo kilometru noiet, otro lēnā tempā paskriet, trešo atkal noiet. Skriešanā ļoti svarīgi nepārcens­ties, īpaši tiem, kas nekad nav to darījuši.

“Bieži esmu dzirdējis atrunas, ka viņš nevar skriet, jo sāp te un tur. Vajadzētu saprast, ka ar to jārēķinās. Ja pusi mūža esi pārvietojies no gultas līdz ledusskapim vai no mājas durvīm līdz mašīnas durvīm, pilnīgi droši, ka no sākuma sāpēs viss. Tāpēc svarīgi iesākt ļoti pakāpeniski, lai iepatīkas. Ja intensitāte pareiza, katru nākamo treniņu gaidi ar nepacietību. Iesākumam pietiks ar 15 – 20 kilometriem nedēļā ejot un skrienot. Izklausās pietiekami, bet tas nebūt nav daudz. Vesels, normāls cilvēks, kurš ir nedaudz kustējies, var noskriet pusotru, divas stundas. Vecums nav šķērslis, šķērslis var būt tikai kādas veselības problēmas,” norāda A. Āboliņš.

Noskriet maratonu

Lielu ietekmi skriešanas popularizēšanā devis Latvijas masveidīgākais pasākums – Rīgas maratons. Tautas distancē skrien tūkstošu tūkstoši, dažs varbūt dodas trasē bez jebkādas gatavošanās, vien draugu pierunāts, jo kopā skriet ir patīkami. Ja cilvēks zina, kā sadalīt intensitāti, viņš finišā ieskries smaidīgs, ja pārķers, prieka būs maz.

A. Āboliņš gan neiesaka ļauties draugu aicinājumam un sacensību vilinājumam bez jebkādas sagatavošanās: “Sacensības vienmēr pavilks uz intensitāti, kas ir ārpus ierastās. Lai arī iesi ar domu paskriet savam priekam, redzot, ka visi skrien samērā ātri, negribēsi palikt pēdējais, azarts aizraus. Tāpēc vispirms kādu gadu vajadzētu skriet treniņu režīmā, tad ļauties sacensībām. Ja gribas skriet tikai savam priekam, var ar zemu intensitāti trīs reizes nedēļā paskriet krosiņus, bet pieredze rāda, ka ar to nebeidzas. Cilvēks sāk skriet, rodas azarts. Uzlabojas elpošana, sajūta, ātrums, un aug ambīcijas. Jo labāk sāc justies, jo lielākas kļūst ambīcijas. Ja atbilstoši trenējies, pēc gada noskriet pusmaratonu varēsi pilnīgi droši.”

Viņš norāda, ka no uzstādītā mērķa atkarīgs treniņu grafiks. Ja ir mērķis sacensību režīmā noskriet 10 km, pēc tam – pusmaratonu jau ar skatu uz maratonu, būs pavisam citi treniņi. Tie būs komplicētāki, nepietiks ar vienkāršu krosiņu. Nevar trenēties lēni, bet sacensībās gribēt skriet ātri.

“Jātaisa intervālu treniņi, jāpadzenā sirds dažādās zonās. Ir piecas dažāda līmeņa intensitātes. Parasts krosiņš notiek aerobā zonā, kad organismam pietiek skābekļa, pienskābe neizstrādājas. Ar šādu intensitāti var skriet ļoti ilgi, līdz muskuļu nogurumam. Ja gribas sacensties 10 km skrējienā vai pusmaratonā, jālēkā pa šīm zonām. Vismaz reizi nedēļā jātaisa ļoti intensīvs treniņš ceturtajā un pat piektajā zonā, kas ir maksimālā, kurā sirds strādā ar pilniem apgriezieniem. No tā nevajag baidīties, tas ir normāli, un patiesībā ik pa laikam būtu nepieciešams sirdij likt strādāt arī maksimālajā zonā. Organismam tas nāks tikai par labu,” saka treneris.

Viņš arī norāda, ka talkā jāņem tehnoloģiju dotās iespējas, jāiegādājas pulsometrs. Ja ir vēlme ar skriešanu nodarboties nopietni, tas ir obligāts aksesuārs.

Apavu faktors

Vēl viena svarīga nianse ir apa­vi, jo vairāk skrien, jo nozīme tiem lielāka. Reizēm cilvēks nenojauš, ka viņam nav standarta pēda, jo ikdienā tā netraucē. Divas jutīgākās vietas ir ceļgali un mugura, ja skrienot tur sākas problēmas, vispirms jāpārbauda apavi.

“Svarīgi saprast, kāda katram cilvēkam pēda. Mēs, pērkot apa­vus kluba skrējējiem, uztaisām pēdas nospiedumu, ir trīs dažādu veidu nospiedumi. Tā var noteikt, kādus apavus vajag, jo tas ir ļoti svarīgi, īpaši pie lielas slodzes, ar to domājot skrējiena attālumu. Ja nedēļā noskrien 40 – 50 kilometrus, apavu nozīme ir liela.

Var uztaisīt īpašo testu, kad skrienot tiek filmēts, kā skrējējs liek pēdu, un tā atrast piemērotākos apavus. Ja velk uz plakano pēdu, jāiet pie ortopēda, jātaisa pēdiņa, pretējā gadījumā skriešana negatīvi ietekmēs ceļgalus, muguru,” skaidro A. Āboliņš.

Tiesa, pat labi apavi nebūs glābiņš, ja nebūs pareizas skriešanas tehnikas. Arī tajā nereti tiekot pieļautas kļūdas, kas atstāj ietekmi uz veselību. Lielākā kļūda, ka skrējējs soli liek uz pilnas pēdas, tā radot ļoti lielu slodzi mugurai. Vairāk jāstrādā ar pēdas priekšējo daļu, lai triecieni amortizētos. Vēl viena problēma, ka daudzi nevis skrien, bet it kā izlec, un katrs solis ir trieciens mugurai. Ja saskaita, cik 10 kilometros ir šādu triecienu, pēc pāris mēnešiem mugura būs beigta.

Ne mazāk svarīga nianse ir elpošana. Daudzi elpo nepareizi vai izmanto nelielu daļu no elpošanas kapacitātes, tāpēc arī tas jāmācās.

Svarīgs katrs sīkums, tāpēc, pirms sākt nodarboties ar skriešanu, vajadzētu pakonsultēties ar treneri. A. Āboliņš gatavs sniegt padomus, ja vien potenciālais skrējējs gatavs teikto ņemt vērā: “Sākot nodarboties ar skriešanu, svarīgi prast ieklausīties sevī, bet visu izvērtēt objektīvi, nemeklēt vainas tur, kur to nav. Gadās, ka cilvēks paskrien, viņam kaut kas iesāpas, un viņš nolemj, ka vairs nevar skriet. Jāatceras, ka cilvēks ir biomehāniska būtne un kādu dienu var justies labāk, citu – sliktāk, tas ir normāli. Jo vecāki esam, jo sāpju klauvējiens pie durvīm būs biežāks. No tā baidīties nevajag, pretējā gadījumā atliek tikai sēdēt uz vietas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1141

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
94

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
152

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
137

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi