Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Gūt baudu no skrējiena

Jānis Gabrāns
17:06
10.05.2017
5
Skriesana1 1

Latvijā aizvien populārāki kļūst apvidus skrējieni, taku skrējieni. To uzskatāmi apliecina tas, ka uz seriāla “Stirnu buks” pirmo posmu Ogrē pulcējās aptuveni 3300 dažādu paaudžu skrējēji. Arī ikdienā uz ielām varam redzēt daudzus skrējējus. Taču svarīgi zināt priekšnoteikumus, lai nesabojātu prieku, ko var dot skrējiens. Par pareizu skriešanu padomus sniedz sporta kluba “Ašais” vadītājs un treneris Austris Āboliņš.

Pareizā intensitātē

Parasti liekas, ka skriet – tas ir vienkārši, bet A. Āboliņš norāda, ka ir ļoti daudz svarīgu nianšu, kas dod pozitīvu vai negatīvu rezultātu: “Lielākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, īpaši gados jauni, ka sākumā tiek pārforsēta intensitāte. Jaunietis ir enerģijas pārpilns, nolemj uzreiz noskriet, piemēram, piecus kilometrus un paveic to samērā augstā tempā. Noskrien vienreiz, otrreiz, veidojas pārslodze, pirmā nogurst centrālā nervu sistēma, kas dod signālu, ka pietiek, un skriešanas prieks galā. Muskuļu kapacitāte ir liela, bet iedarbojas centrālās nervu sistēmas aizsargfunkcija.”

Treneris norāda, ka sākumā vajadzētu saprast, kā darbojas kājas, vai kārtībā ceļi, potītes. Pirmajā reizē piecus kilometrus vajadzētu noiet ātrā solī, lai saprastu sajūtas. Ja viss labi, nākamajā reizē var pirmo kilometru noiet, otro lēnā tempā paskriet, trešo atkal noiet. Skriešanā ļoti svarīgi nepārcens­ties, īpaši tiem, kas nekad nav to darījuši.

“Bieži esmu dzirdējis atrunas, ka viņš nevar skriet, jo sāp te un tur. Vajadzētu saprast, ka ar to jārēķinās. Ja pusi mūža esi pārvietojies no gultas līdz ledusskapim vai no mājas durvīm līdz mašīnas durvīm, pilnīgi droši, ka no sākuma sāpēs viss. Tāpēc svarīgi iesākt ļoti pakāpeniski, lai iepatīkas. Ja intensitāte pareiza, katru nākamo treniņu gaidi ar nepacietību. Iesākumam pietiks ar 15 – 20 kilometriem nedēļā ejot un skrienot. Izklausās pietiekami, bet tas nebūt nav daudz. Vesels, normāls cilvēks, kurš ir nedaudz kustējies, var noskriet pusotru, divas stundas. Vecums nav šķērslis, šķērslis var būt tikai kādas veselības problēmas,” norāda A. Āboliņš.

Noskriet maratonu

Lielu ietekmi skriešanas popularizēšanā devis Latvijas masveidīgākais pasākums – Rīgas maratons. Tautas distancē skrien tūkstošu tūkstoši, dažs varbūt dodas trasē bez jebkādas gatavošanās, vien draugu pierunāts, jo kopā skriet ir patīkami. Ja cilvēks zina, kā sadalīt intensitāti, viņš finišā ieskries smaidīgs, ja pārķers, prieka būs maz.

A. Āboliņš gan neiesaka ļauties draugu aicinājumam un sacensību vilinājumam bez jebkādas sagatavošanās: “Sacensības vienmēr pavilks uz intensitāti, kas ir ārpus ierastās. Lai arī iesi ar domu paskriet savam priekam, redzot, ka visi skrien samērā ātri, negribēsi palikt pēdējais, azarts aizraus. Tāpēc vispirms kādu gadu vajadzētu skriet treniņu režīmā, tad ļauties sacensībām. Ja gribas skriet tikai savam priekam, var ar zemu intensitāti trīs reizes nedēļā paskriet krosiņus, bet pieredze rāda, ka ar to nebeidzas. Cilvēks sāk skriet, rodas azarts. Uzlabojas elpošana, sajūta, ātrums, un aug ambīcijas. Jo labāk sāc justies, jo lielākas kļūst ambīcijas. Ja atbilstoši trenējies, pēc gada noskriet pusmaratonu varēsi pilnīgi droši.”

Viņš norāda, ka no uzstādītā mērķa atkarīgs treniņu grafiks. Ja ir mērķis sacensību režīmā noskriet 10 km, pēc tam – pusmaratonu jau ar skatu uz maratonu, būs pavisam citi treniņi. Tie būs komplicētāki, nepietiks ar vienkāršu krosiņu. Nevar trenēties lēni, bet sacensībās gribēt skriet ātri.

“Jātaisa intervālu treniņi, jāpadzenā sirds dažādās zonās. Ir piecas dažāda līmeņa intensitātes. Parasts krosiņš notiek aerobā zonā, kad organismam pietiek skābekļa, pienskābe neizstrādājas. Ar šādu intensitāti var skriet ļoti ilgi, līdz muskuļu nogurumam. Ja gribas sacensties 10 km skrējienā vai pusmaratonā, jālēkā pa šīm zonām. Vismaz reizi nedēļā jātaisa ļoti intensīvs treniņš ceturtajā un pat piektajā zonā, kas ir maksimālā, kurā sirds strādā ar pilniem apgriezieniem. No tā nevajag baidīties, tas ir normāli, un patiesībā ik pa laikam būtu nepieciešams sirdij likt strādāt arī maksimālajā zonā. Organismam tas nāks tikai par labu,” saka treneris.

Viņš arī norāda, ka talkā jāņem tehnoloģiju dotās iespējas, jāiegādājas pulsometrs. Ja ir vēlme ar skriešanu nodarboties nopietni, tas ir obligāts aksesuārs.

Apavu faktors

Vēl viena svarīga nianse ir apa­vi, jo vairāk skrien, jo nozīme tiem lielāka. Reizēm cilvēks nenojauš, ka viņam nav standarta pēda, jo ikdienā tā netraucē. Divas jutīgākās vietas ir ceļgali un mugura, ja skrienot tur sākas problēmas, vispirms jāpārbauda apavi.

“Svarīgi saprast, kāda katram cilvēkam pēda. Mēs, pērkot apa­vus kluba skrējējiem, uztaisām pēdas nospiedumu, ir trīs dažādu veidu nospiedumi. Tā var noteikt, kādus apavus vajag, jo tas ir ļoti svarīgi, īpaši pie lielas slodzes, ar to domājot skrējiena attālumu. Ja nedēļā noskrien 40 – 50 kilometrus, apavu nozīme ir liela.

Var uztaisīt īpašo testu, kad skrienot tiek filmēts, kā skrējējs liek pēdu, un tā atrast piemērotākos apavus. Ja velk uz plakano pēdu, jāiet pie ortopēda, jātaisa pēdiņa, pretējā gadījumā skriešana negatīvi ietekmēs ceļgalus, muguru,” skaidro A. Āboliņš.

Tiesa, pat labi apavi nebūs glābiņš, ja nebūs pareizas skriešanas tehnikas. Arī tajā nereti tiekot pieļautas kļūdas, kas atstāj ietekmi uz veselību. Lielākā kļūda, ka skrējējs soli liek uz pilnas pēdas, tā radot ļoti lielu slodzi mugurai. Vairāk jāstrādā ar pēdas priekšējo daļu, lai triecieni amortizētos. Vēl viena problēma, ka daudzi nevis skrien, bet it kā izlec, un katrs solis ir trieciens mugurai. Ja saskaita, cik 10 kilometros ir šādu triecienu, pēc pāris mēnešiem mugura būs beigta.

Ne mazāk svarīga nianse ir elpošana. Daudzi elpo nepareizi vai izmanto nelielu daļu no elpošanas kapacitātes, tāpēc arī tas jāmācās.

Svarīgs katrs sīkums, tāpēc, pirms sākt nodarboties ar skriešanu, vajadzētu pakonsultēties ar treneri. A. Āboliņš gatavs sniegt padomus, ja vien potenciālais skrējējs gatavs teikto ņemt vērā: “Sākot nodarboties ar skriešanu, svarīgi prast ieklausīties sevī, bet visu izvērtēt objektīvi, nemeklēt vainas tur, kur to nav. Gadās, ka cilvēks paskrien, viņam kaut kas iesāpas, un viņš nolemj, ka vairs nevar skriet. Jāatceras, ka cilvēks ir biomehāniska būtne un kādu dienu var justies labāk, citu – sliktāk, tas ir normāli. Jo vecāki esam, jo sāpju klauvējiens pie durvīm būs biežāks. No tā baidīties nevajag, pretējā gadījumā atliek tikai sēdēt uz vietas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
66

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
63

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
107

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
59

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Medību šaušanā ar loku mūsu novadniekiem izcili panākumi

06:27
08.07.2024
89

Mūsu novadnieki ar teicamiem rezultātiem startējuši Eiropas loka mednieku čempionātā. Visi trīs Cēsu novada sportisti, kas piedalījās sacensībās, mājās pārveda godalgas. Nītau­rietis Andris Kuzņecovs izcīnīja zelta medaļu un Eiropas čempiona titulu AMBB-C klasē, kā arī vienā no vingrinājumiem laboja Eiropas rekordu. Čempionāta zeltu ieguva arī nītauriete Inga Či­gone, startējot AFBB-C klasē, bet Drabešu pagasta iedzīvotāja […]

“Kāpas trīsdienas” izskrietas

05:24
04.07.2024
123

Daugavpils pusē aizvadītas Baltijā lielākās orientēšanās sacensības “Kāpas trīsdienas”, kas šogad pulcēja 1850 dalībniekus no 12 valstīm, 157 orientēšanās klubiem. To vidū arī klubs “Meridiāns OK/ CPSS”, klubu vērtējumā ieņemot sesto vietu. “Kāpas trīsdienās” dalībnieki atbilstoši savām spējām var izvēlēties veikt īso (S) vai garo (L) distanci. Orientieristi trīs dienu laikā sacentās trijās distancēs, katrā […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi