Aizvadītas pēdējās spēles Latvijas jaunatnes čempionātā, visi medaļu ieguvēji zināmi, tāpēc var atskatīties, kā tad Cēsu novada komandām veicies aizvadītajā sezonā.
Jāteic, ka pārstāvniecība bijusi ļoti plaša, ar klubu “Lekrings” saistītās komandas startējušas gandrīz visās pieaugušo līgās, kā arī jaunatnes čempionātā. Divas komandas pieaugušo turnīrā aizstāvēja arī kluba “Līgatne” krāsas.
Pieaugušo čempionāti
Cēsu novada komandas nebija pārstāvētas tikai veterānu 45+ līgā, lai gan dažās komandās bija redzami spēlētāji, kuri savulaik bijuši vai joprojām saistīti ar Cēsīm, ar komandu “Lekrings”.
Jau rakstīts, ka vīriešu virslīgā regulārā turnīra otrās vietas ieguvēji “Lekrings”, kas pērn izcīnīja astoto čempionu titulu, nespēja pārvarēt izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, sērijā ar 4:3 zaudējot komandai “Lielvārde”, kas šogad arī kļuva par valsts čempioniem. Pirmo reizi Latvijas florbola vēsturē par čempioniem kļuva komanda, kas regulārajā čempionātā ieņēma 7.vietu.
Aizvadītajā sezonā iepriecināja sieviešu komanda Lekrings”, kas pēc 25 gadu pārtraukuma tika pie medaļām, spēlē par bronzu pagarinājumā ar 5:4 pārspējot “Ķekavu”. Uzvaras vārti Luīzes Raseicevas kontā. Otra novada sieviešu komanda “Līgatne” izslēgšanas spēlēm nekvalificējās.
Čempionu titulu nācās nolikt arī veterānu 35+ līgā spēlējošajai “Lekrings Sr.” komandai. 18 spēlēs cēsnieki izcīnīja 15 uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus, bet ar to bija par maz, lai kāptu uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. To šogad ieņēma komanda “Talsi”, bet “Lekrings Sr.” vīriem jāsamierinās ar sudraba medaļām.
Vēl atgādināsim, ka vīriešu 1.līgā spēlējošie “Lekrings/ CPSS” regulārajā turnīrā ieņēma astoto vietu Austrumu divīzijā, kas izslēgšanas spēlēs ļāva startēt vien B grupā, kurā cīnījās abu divīziju 4.-8.vietu ieguvušās komandas. Cēsnieki nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, sērijā līdz trim uzvarām ar 0:3 zaudējot “Latvijas Universitāte/FS Masters” komandai.
Izslēgšanas spēļu pirmo kārtu nepārvarēja arī 2.līgas komanda “Līgatne”, sērijā 0:2 zaudējot FK “Vārme”. Kopumā jāteic, ka gan pieaugušo, gan jaunatnes čempionātā aizvadītā sezona mūsu puses komandām raksturīga ar nespēju pārvarēt izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.
Latvijas Jaunatnes līga
Jaunatnes čempionātā savu varēšanu rādīja gan puišu, gan meiteņu “CPSS/ Lekrings” komandas. Vecuma grupās no U12 līdz U18 notika pilnvērtīga cīņa par medaļām, izspēlējot regulāro turnīru un izslēgšanas spēles, bet U11, U10 un U9 grupās zēniem un meitenēm uzvarētāji noteikti netika – pie kausiem un medaļām par dalību tika visi jaunie florbolisti un florbolistes.
Pirmās izslēgšanas kārtas nepārvarēšanas tradīciju turpināja arī U18 puišu komanda. Protams, viņiem bija grūts uzdevums, jo regulārajā turnīrā palika astotie, tāpēc izslēgšanas spēlēs pirmajā kārtā bija jātiekas ar līderiem “Ķekavas bulldogs”. Šis slieksnis izrādījās pārāk augsts, divu spēļu summā zaudēts 7:17.
Pirmajā kārtā apstājās arī U15 grupas zēni, zaudējot vienaudžiem no FK “Kurši”.
U14 grupā zēnu komanda spēlēja 2.divīzijā, kur uzvarēja regulārajā turnīrā, izslēgšanas spēlēs aizkļuva līdz finālam, bet iegūt zelta medaļas viņiem neļāva FK “Sigulda”, kas guva uzvaru 7:5, cēsniekiem atstājot sudraba medaļas.
Pirmajā kārtā palika arī U13 zēni, zaudējot FK “Kurši”. Līdzīgs liktenis arī U12 komandai, kas pirmajā kārtā atzina FK “Kurši X” pārākumu.
Meiteņu turnīrā U14 grupas komanda iekļuva finālā, kur pēcspēles metienos ar 4:5 zaudēja “Rīgas Lauvas/ Stars” komandai.
Kā pēdējās sezonai punktu pagājušajā nedēļā pielika U12 grupas meitenes, arī te cēsniecēm medaļa. Vienā dienā tika izspēlēti pusfināli un spēles par medaļām. Pusfinālā “CPSS/ Lekrings”, kas regulāro turnīru noslēdza trešajā vietā, zaudēja Grobiņas vienaudzēm, bet spēlē par bronzas godalgām ar 6:0 pārspēja SK “Babīte” komandu.
Vairāku Jaunatnes līgā spēlējošo komandu treneru korpusā ir Andris Rajeckis. Jautāts, vai Cēsu florbolā aug laba jaunā maiņa, viņš atzina, ka kopumā aina ir pozitīva, tiesa, dažos vecuma posmos varētu būt labāk: “Ja šobrīd vecākā grupa ir U16, tas nozīmē, ka līdz 1.līgai vai virslīgai ir liela pauze, bet tās jau ir sekas kādām senākām darbībām vai bezdarbībai. Kaut kā tur pietrūka, tāpēc tāds rezultāts, bet no U16 uz jaunākiem komandas ir visos vecumos. Protams, jaunieši aiziet no šī sporta, jo atraduši ko citi, tas izteiktāk līdz U13 grupai, lai gan manā U13 grupā šogad klāt pienāca vairāki spēlētāji. Atbirums vairāk vērojams visjaunākajās grupās, kad bērns atnāk pamēģināt, bet saprot, ka florbols nepatīk, un aiziet. Bet tas ir normāls process.”
Stāstot par bērnu, jauniešu atdevi treniņos, A. Rajeckis skaidro, ka to lielā mērā nosaka noskaņojums konkrētajā grupā: “Ja lielākais vairums ir motivēti darboties, arī citi tur līdzi, varbūt ar retiem izņēmumiem, taču ir arī grupas, kurās treniņu apmeklējumi samērā bikli. Varbūt tās bija kovida sekas, jo redzu, ka situācija lēnām sāk uzlaboties, puišiem atgriežas vēlme sportot.”
Vērtējot rezultātus, treneris norāda, ka to nosaka vairāki faktori, īpaši, ja runā par izslēgšanas spēlēm. Kāds trāpās pretinieks pirmajā kārtā, arī kurā divīzijā spēlē. Piemēram, U14 spēlēja 2.divīzijā un izcīnīja sudrabu, ja būtu bijuši spēcīgāko grupā, iespējams, arī viņus piemeklētu pirmās kārtas liktenis. Varbūt komandai bija vērtīgi šo sezonu pavadīt 2.divīzijā, lai nākamgad jau censtos sevi pierādīt pie spēcīgākajām komandām, piebilst treneris.
Kā minēts, trīs jaunākās grupas sezonu aizvada, spēlējot savam priekam, jo rezultāti florbola savienības mājas lapā publicēti netiek, vietas netiek norādītas, kausus un medaļas saņem visi. Uz jautājumu, vai tas ir pareizs risinājums, A. Rajeckis saka: “Par šo jautājumu daudz varētu diskutēt. Rezultāts netiek publiskots, bet spēles notiek, puiši un meitenes rezultātu zina un tāpat pārdzīvo par zaudējumiem, priecājas par uzvarām. Varbūt ir vieglāk treneriem, jo zina, ka nav laukumā jālaiž tikai desmit labākie, bet var ļaut spēlēt ikvienam, jo turnīra tabulā tas neko nemainīs. Tā ir iespēja katram spēlētājam sevi parādīt. Varbūt no tā, kuram sākumā nesanāk, tomēr izaugs labs spēlētājs, jo viņam būs dota iespēja, viņš nezaudēs interesi. Ir svarīgi, lai florbolā grupas ir lielākas, nevaram izdzīvot ar desmit bērniem, vajag 15 – 20, lai gadījumā, ja kāds netiek uz spēli, varam tāpat nodrošināt pilnvērtīgas maiņas.”
Tā kā Andris ir arī virslīgas komandas “Lekrings” spēlētājs, jautāju, vai viņš redz, ka lielajai komandai aug pilnvērtīga maiņa? Viņš atbild pozitīvi, norādot, ka, iespējams, kādam jaunietim bija jāparādās vismaz virslīgas komandas treniņu procesā, bet visu jau nosaka galvenais treneris, kuram ir savs redzējums: “Jauniešiem šī iespēja ir jādod, jo tas palīdz viņiem palikt florbolā, trenēties un viņi redz iespēju spēlēt virslīgā. Ja tā netiek dota, interese var zust.”
Komentāri