Varbūt klusi un nemanāmi pilsētas sporta dzīvē, bet labi atpazīstami Latvijas un Baltijas cīņas sportā ir jaunie cīkstoņi no Paula Budovska Latvijas Centrālā cīņas kluba Cēsīs. Viņi regulāri un ar panākumiem piedalās dažāda mēroga sacensībās.
Augsti viesi
Skolēnu brīvlaikā uz treniņu pie jaunajiem cīkstoņiem ieradās vairākkārtējā Eiropas čempione, Pasaules čempionātu medaļniece, trīs olimpisko spēļu dalībniece Anastasija Grigorjeva, kura atzina, ka gatava startēt olimpiskajās spēlēs arī 2024.gadā Parīzē. Kopā ar viņu treniņu vadīja arī U-23 Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvējs Ivars Samušonoks. Ieradās arī bijusī cīkstone Laura Skujiņa, kura darbojas Latvijas Sporta cīņas federācijas valdē un ir Latvijas sieviešu izlases vecākā trenere.
L.Skujiņa pastāstīja, ka kopš vasaras labākie cīkstoņi dodas uz klubiem, sporta skolām, kurās attīsta cīņas sportu, gan brīvo, gan grieķu – romiešu cīņu: “Aizbraucam ciemos, palūkojamies, kā veicas treneriem, audzēkņiem, vadām treniņu, pārrunājam aktuālos jautājumus. Sacensībās jau tiekamies ar treneriem, bet tad katram vairāk uzmanības jāveltī audzēkņiem, garākas sarunas neizdodas.
Otrkārt, šī ir iespēja bērniem klātienē satikt labākos sportistus, redzēt viņus treniņu procesā. Lieli sportisti parasti ir savos turnīros, treniņnometnēs, bērni – savās sacensībās, viņu ceļi nekrustojas.”
Federācijas pārstāve ļoti atzinīgi izteicās par Cēsu cīņas klubu, kas valstī esot visaktīvākais sacensību, turnīru dalībnieks. Gandrīz katru nedēļu jaunie sportisti piedalās kādās sacensībās gan Latvijā, gan brauc uz turnīriem Igaunijā, Lietuvā, Polijā, citviet. Un ne tikai piedalās, bet arī uzrāda ļoti labus rezultātus.
“Tāpēc ļoti gribējām atbraukt uz Cēsīm, kur mērķtiecīgi darbojas Andis Ruicis ar savu komandu,” teica L. Skujiņa. “Šie mazie klubi pelnījuši īpašu atzinību, jo sporta skolām ir vieglāk, tām ir lielāks finansējums, daudz treneru. Bet klubi, kur treneri strādā, ziedojot savu brīvo laiku, īpaši atzīmējami. Jo vairāk tāpēc, ka ar šiem ierobežotajiem resursiem spēj parādīt atzīstamus rezultātus!”
Daudzpusīga attīstība
Lūgta raksturot situāciju Latvijā cīņas sporta veidos bērnu un jauniešu līmenī, L. Skujiņa atzīst, ka interese trenēties ir ļoti liela. Tas labi redzams sacensībās, kurās pulcējas aptuveni 300 jauno cīkstoņu: “Šajā vecumā ir liela konkurence, un tādā var izaugt labi sportisti. Ir patīkami, ka bērnu un jauniešu vecuma grupas ir tik kuplas, tas ļauj cerēt, ka izaugs vairāki pasaules klases cīkstoņi, meitenes un zēni. Jo vairāk dalībnieku šajā vecumā, jo lielāka iespēja, ka izveidosies kāds Eiropas, pasaules līmeņa cīkstonis. Protams, nonākot jauniešu, junioru vecumā, dalībnieku skaits sarūk, tā ir visos sporta veidos, un tas ir saprotami. Jaunietis kādus paša izvirzītos mērķus sportā sasniedzis, viņš lūkojas pēc jauniem izaicinājumiem, un ļoti iespējams, ka tie jau ir citās jomā. Taču esmu pārliecināta, ka laiks cīņas sportā devis ļoti daudz, ir nostiprināta veselība, uzlabota fiziskā sagatavotība, jaunietis kļuvis gudrāks, jo aktīvs dzīvesveids uzlabo arī smadzeņu darbību. Treneru un federācijas uzdevums ir ne tikai izaudzināt labus sportistus, bet arī labus un gudrus cilvēkus, kuri turpina izglītoties, kļūst par augstas klases speciālistiem dažādās nozarēs.”
Atbildot uz jautājumu, kāpēc bērnam jāizvēlas treniņi brīvajā cīņā, L. Skujiņa akcentē vairākus ieguvumus: “Galvenais, ka šajā sporta veidā treniņi bērnu un jauniešu līmenī ir ļoti daudzpusīgi. Treniņi ir ne tikai cīņā, cīkstoņi spēlē futbolu, basketbolu, skrien krosu, spēlē arī dambreti, kas attīsta domāšanu, mācās akrobātiku, kas notiek retā sporta veidā. Cīkstoņiem tā ir norma, viņi met salto, kūleņus, dažādus “ritenīšus”, jau no mazotnes uzlabojot savas koordinācijas spējas. Treniņu process ir ļoti dažāds, tāpēc bērniem jo interesants.
Ieguvums arī tas, ka cīņas sports iemāca bērnam būt pārliecinātam par sevi, kļūt drošākam ikdienā, kontaktējoties ar citiem. Iziet viens pret vienu uz paklāja, tas ir liels stress, un cīkstoņi ar to iemācās tikt galā jau no agras bērnības. Tas ļauj dzīvē būt pārliecinātākam.”
Valstī pārsvarā cīņas sports ir sporta skolās, aktīvu klubu nav daudz. Sporta skolām vieglāk, naudu dod valsts, pašvaldības, klubiem finansējums jāmeklē pašiem. Ir labi, ja palīdz pašvaldība, ja izdodas atrast atbalstītājus, jo federācija neko palīdzēt nevar, atzīst L. Skujiņa. Federācijas atbalsts tiek tikai sportistiem, kuri iekļūst valsts izlasē, arī tas tikai no U20 grupas.
Sacensības savās mājās
Skolēnu brīvlaikā Cēsu klubs uzņēma starptautiskas sacensības, kurās startēja gandrīz 300 jauno cīkstoņu, pārstāvot Igauniju, Latviju un Lietuvu. Jau ierasti cīņas paklāji bija izvietoti Cēsu 2.pamatskolas sporta zālē.
Paši mazākie savu varējumu rādīja sacensībās “Cēsu kauss 2022”, un arī te labs sniegums mājiniekiem. Meiteņu konkurencē savā svara kategorijā uzvaru izcīnīja Liega Ruice, sudraba medaļas Kerijai Treijai un Dārtai Untālai, bet bronza - Evelīnai Ruicei. Piektajā vietā Anna Jokste.
Zēnu konkurencē savās svara kategorijās uzvarēja Leonīds Gammeršmidts, Niks Tustanovskis, otrajā vietā – Jānis Ruicis, Kristaps Suncelis, Juris Ruicis, bet Andreas Vilčinskis un Alekss Svelme ierindojās 5.vietā,.
Taču galvenā uzmanība bija pievērsta sacensībām “Nablust Nabik Noorte”, kuru 4.posms notika Cēsīs. Arī šajā spēcīgajā konkurencē mājinieki bez godalgām nepalika. Savā vecuma grupā uzvaru izcīnīja Kristaps Suncelis, uz goda pjedestāla otrā pakāpiena kāpa Juris Ruicis, Tomass Liepiņš, Samanta Eltermane, bronzas godalga Rihardam Untālam un Jānim Ruicim, bet Alekss Svelme, Anna Jokste, Agnese Sproģe un Lāsma Surgunte ierindojās 5.vietā.
Komentāri