Cēsu rajona ziemas sporta vēsturē tiek ierakstīta jauna lappuse, un šī ieraksta autors ir Toms Vasins, ko līdz šim vairāk pazina kā vasaras sporta veida BMX braucēju. Taču jaunais sportists, kurš vēl mācās 12.klasē, atradis sevi arī ziemas sporta veidā snovbordā, ar panākumiem startējot borderkrosā. Lai arī šī ir tikai otrā sezona ārpus Latvijas, T. Vasins šogad izcīnīja 7.vietu pasaules junioru čempionātā. Pasaules elitē
Viss sācies pirms dažiem gadiem, kad vecāki Tomam uzdāvinājuši snovborda dēli. „Pamēģināju, iepatikās, piedalījos sacensībās Latvijā, bija labi rezultāti, un tā aizgāja,” savu panākumu formulu īsumā apraksta sportists, norādot, ka neatsveramu pamatu devusi braukšana BMX, kur viņš ir jau aptuveni 12 gadus. Toma panākumus pamanīja firma „Burusports”, uzaicinot startēt savā komandā un apgādājot ar visu nepieciešamo inventāru borderkrosam.
„BMX un borderkross ir līdzīgi sporta veidi, trase tāpat ar virāžām, pumpām, atšķirība vien tā, ka borderkrosā nav jāminas, tikai slīdi no kalna. BMX esmu apguvis daudz noderīga, ko, braucot tikai ar dēli, nevar iemācīties. Tāpēc tā ir mana disciplīna. Snovbordā katrs sportists specializējas kādā konkrētā disciplīnā, it īpaši, ja ir vēlme sasniegt augstus rezultātus. Labs visās disciplīnās nevar būt, arī inventārs katrā savādāks,” skaidro T.Vasins.
Tiesa, ir vēl kāda atšķirība starp BMX un borderkrosu. BMX trases nepārbūvē, un sportists, reiz startējis, zinās, kur kāda virāža vai tramplīns. Borderkrosā trasi izveido pirms sacensībām, un visi pa to brauc pirmo reizi. Trase katru gadu ir citādāka. Dienu vai divas pirms tam tajā var trenēties, tad notiek sacensības.
Borderkrosa norise šāda: sākumā divi kvalifikācijas braucieni, no kuriem izvēlas labāko, un 32 sportisti kvalificējas sacensībām. Mačos vienlaicīgi startē četri braucēji, divi labākie tiek tālāk. Notiek 1/8 fināls, ¼ fināls, pusfināls. Tajā divi labākie no katra brauciena startē lielajā finālā, bet zaudētāji – mazajā.
T.Vasinam labākie panākumi bijuši pēdējā šīs sezonas izbraukumā uz kalniem, kur no astoņām sacensībām piecās viņš iekļuva lielajā finālā. Šīs sacensības bija kā sagatavošanās posms pirms pasaules čempionāta, kas atnesa labus panākumus. Kvalifikācijā sportists uzrādīja septīto labāko laiku, kvalificējoties fināliem. Pirmajā finālbraucienā Toms uzvarēja, nākamajā finišēja otrais. Pusfinālā nepadevās starts, trasē gan izdevies panākt citus braucējus, taču pieļautā kļūda atstājusi viņu 3.vietā braucienā, kas liedza cīnīties par 1. – 4. vietu. Mazajā finālā T.Vasins finišēja trešajā vietā, kas pasaule junioru čempionātā viņu ierindoja septītajā vietā aptuveni 70 dalībnieku konkurencē. Zinātniskā pieeja
Sportists un viņa tēvs Andris Vasins, kurš vienlaicīgi ir sponsors, treneris, dēļa sagatavotājs, atzīst, ka bija iespēja tikt augstāk, nedaudz vien veiksmes pietrūcis. Finālbrauciena laikā sācis pamatīgi snigt, nav izdevies pienācīgi sagatavot dēli.
“Distances sākumā ir tādas pumpas, kas man labi padodas, tur vēl turējos kopā ar pārējiem, bet, kad nonācām līdzenā vietā, citi aizbrauca man garām. Te vislabāk pierādījās, cik svarīgi pareizi sagatavot dēli,” saka T.Vasins.
A.Vasins norāda, ka laiks starp braucieniem ir īss, tāpēc lēmums, ko uzsmērēt dēlim, jāpieņem ātri: “Tajā brīdī tiešām nezinājām, ko likt virsū. Mūsu izvēle nebija pareiza, tāpēc tikai septītā vieta. Tas tikai nostiprināja vēlmi ielauzties arī šajā tik nozīmīgajā lauciņā, kas saucas dēļa pareiza sagatavošana. Lai to apgūtu, jāpiedalās mačos, jāskatās, ko dara citi, jācenšas iegūt maksimāli daudz informācijas.
Septembrī bijām uz Pasaules kausa diviem posmiem Čīlē, jo šajā mēnesī vienmēr pirmie kausa posmi notiek kaut kur Dienvidamerikā. Toms iepriekšējā sezonā bija nopelnījis pasaules reitinga ieskaites punktus, kas ļāva piedalīties Pasaules kausā, tāpēc nolēmām aizbraukt un pamēģināt. Avantūra tā bija pamatīga, jo pirms tam uz sniega vispār netika būts, bet to nenožēlojam, jo guvām neatsveramu pieredzi. Redzējām pasaules vadošos braucējus, sasmēlāmies informāciju par braukšanas tehniku, inventāra sagatavošanu. Tā ir vesela zinātne, kur mēs esam pašā sākumā. Tas nav tā – paņem dēli un brauc. No tiem, kuri pasaules čempionātā bija desmitniekā, Tomam vienīgajam nebija brigādes, kas sagatavo dēli pirms katra brauciena. Un junioriem dēļus gatavoja speciālisti, kas apkalpoja pieaugušo izlases, jo tikko bija beigusies Pasaules kausa izcīņa.
Protams, neviens jau atklāti nestāsta, kas un kā, bet mūsu priekšrocība tā, ka mūs pagaidām neuztver kā nopietnus konkurentus. Tad nu cenšamies to informāciju savākt pa gabaliņam vien. Viesnīcās ir īpašas telpas, kur gatavo dēļus, tur visi kopā strādā, tad nu varam noskatīties. Svarīgākais – zināt, ko kurā brīdī likt virsū, jo sniegs katrā vietā, katrā kalnā citādāks. Svarīgs ir gaisa mitrums, vēl daudzi citi faktori. Mums šī informācija tikai krājas, bet ir daudz jautājumu, uz kuriem gribas saņemt atbildes jau zinātniskā līmenī. Gribas saprast, kas notiek starp dēli un sniegu, kad uzsmērēts tas vai cits smērs.”
Augsts mērķis
Vietā atgādināt, ka snovbords ir olimpiskā disciplīna, un jau no šī gada jūlija sākas atlases periods uz Vankūveras olimpiādi. “Ir izvirzīts mērķis to paveikt,” saka A.Vasins.
Lai saņemtu ceļazīmi uz olimpiādi, jāizpilda Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) normatīvi – jāsavāc vismaz 100 FIS punkti, un vismaz vienu reizi jāfinišē labāko 30 skaitā Pasaules kausa izcīņas posmā vai pasaules čempionātā. Šajā sezonā Toms savāca aptuveni 120 punktus, tiesa, labāko 30 pieaugušo konkurencē vēl nav izdevies tikt.
“Pietrūkst pavisam nedaudz, lai kvalificētos Pasaules kausam, apmēram viena sekunde, un ar dēļa pareizu sagatavošanu to var atgūt ar uzviju,” ir pārliecināts A.Vasins.
Tagad gan visi spēki jāvelta skolai, jo izlaiduma klase nav nekāds nieks. Vasarā Toms atkal būs BMX trasēs, kas būs kā sagatavošanās posms nākamajai ziemas sezonai. Kad jautāju, kur Latvijā var trenēties borderkrosam, Toms saka: “Trenažieru zālē. It īpaši, ja šāda ziema.”
Snovborda sezona pasaulē sāksies jau septembrī ar pirmo PK posmu Argentīnā. A.Vasins norāda, ka pārsvarā visi Pasaules kausa posmi notiek ārpus Eiropas – Argentīnā, Kanādā, ASV, Korejā, Ķīnā, tikai daži Eiropā. Tāpēc dalība tajos nav lēts prieks, un te sportistam atbalstu sniedz ģimene un firma „Reifekss”. Tagad, kad jau ir panākumi, var domāt par citu sponsoru piesaisti.
“Tā ir Latvijas snovborda īpatnība – visi čīkst, ka nav naudas, tāpēc nekur nevar aizbraukt. Bet, kad aizbrauc, čīkst, ka nav fiziskās kondīcijas, jo Latvijā nebija sniega. Bet fizisko formu uz sniega neiegūst. Uzskatu, ka vispirms kaut kas jāparāda, un tad var iet un kādam ko lūgt. Nevar aiziet un teikt, ja jūs iedosiet naudu, tad es parādīšu, kā tas bieži notiek Latvijas sportā,” saka A.Vasins.
Komentāri