Priekuļos aizvadīts populārākā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” pirmais posms, kas pulcēja vairāk nekā 650 dalībnieku. Šogad seriāls papildināts ar kanikrosu, kurā dalībnieks distanci veic kopā ar suni. Uz starta stājās 26 šīs distances veicēji, viņu vidū 11 bija no kamanu suņu sporta kluba “Dodkepu.lv”, kas mīt Amatas novada Drabešos.
Kluba vadītāja un biedrības “Dodkepu.lv” dibinātāja Ilze Kravcova stāsta, ka kanikrosa popularitāte arvien palielinās. Biedrība dibināta vien gada sākumā, bet jau paspējusi kļūt zināma. Veiksmīgi startēts vasaras sacensībās “Stirnu buks”, kur arī kanikrosa distancē plūkti lauri, tagad “Noskrien ziemu” pirmajā posmā kluba biedri izcīnīja desmit godalgu. Var teikt, gandrīz visi tika uz goda pjedestāla.
Ilze norāda, ka no kamanu suņu sporta veidiem kanikross ir visdemokrātiskākais un vieglākais aprīkojuma ziņā, jo nevajag ne kamanu, ne riteņa. Inventārā ir trīs elementi: kanikrosa josta cilvēkam, tai jābūt platākai par septiņiem centimetriem; speciāla elastīgā kanikrosa pavada 2 – 3 metru garumā un polsterēti suņa iemaukti. Kanikrosā dzīvnieks nedrīkst vilkt skrējēju ar kaklasiksnu, vajadzīgi šie īpašie iemaukti.
Šobrīd klubā “Dodkepu.lv” ir 25 dalībnieki, gan no mūsu puses, gan tālāk pilsētām, visus vieno vēlme aktīvi pavadīt laiku kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem. Kanikross ir kā kopīga pastaiga ar suni svaigā gaisā, kas pārtapusi par paskriešanu, lai gan skriet nav obligāti, distanci var veikt arī ejot.
Ja kamanu sportā piedalās noteiktas šķirnes suņi, kanikrosā tam nav nozīmes. Sacensībās Priekuļos bija redzams, ka suņu kompānija ir samērā raiba. Ilze stāsta, ka dzīvnieku šķirnei un lielumam nav nozīmes, galvenais, lai ir vēlme piedalīties un saimnieks gatavs mērot noteikto distanci.
“Seriālā “Noskrien ziemu” distances ir garākas nekā tradicionāli, kad jāmēro 4 – 5 km, Priekuļos trase bija deviņus kilometrus gara. Bet galvenais kavētājs jau dažkārt ir pats saimnieks, kuram tas ir pamatīgs attālums. Suns ir gatavs skriet,” stāsta Ilze.
Šādas kopīgas sacensības ļauj kanikrosu vairāk popularizēt, iespējams, kāds suņu īpašnieks, kurš skrēja individuālo distanci, aizdomājās, ka varētu kādreiz pamēģināt skriet kopā ar savu četrkājaino draugu.
“Lai cilvēkus iedrošinātu, lai viņi varētu to izmēģināt, rīkojam koptreniņus gan Drabešos, kur biedrība darbojas, gan Cēsīs un citviet. Informācija atrodama mūsu mājaslapā un feisbukā, piedalīties var ikviens. Pirmajam treniņam bez maksas iedodam ekipējumu, lai suņa saimnieks saprot, kā tas notiek, patīk vai ne. Pamācām, izstāstām, kā pareizi darīt, kas jāmāca sunim, lai saprot, kā rīkoties sacensībās. Piemēram, atbrauc suņa saimnieki, kuri saka, ka labprāt piedalītos, bet suns skrienot pa priekšu, ne blakus. Taču sacensību noteikumi paredz, ka sunim sportists jāvelk, proti, jāskrien pa priekšu. Tāpēc vajadzīgi treniņi, jo tajos mācās ne tikai saimnieks, bet arī suns, vērojot, ko dara citi. Ja dzīvnieks redz, ka cits suns skrien saimniekam pa priekšu, arī viņš apgūst šo iemaņu,” stāsta I. Kravcova.
Sacensību režīmā svarīga ir abu skrējēju – suņa un saimnieka –saprašanās, skaidras komandas, taču arī pieredzējušākajiem gadās, ka suns aizskrien pa vienu pusi kokam, saimnieks – pa otru.
Kluba “Dodkepu.lv” pārstāvji ne tikai startē sacensībās, bet arī iesaistās to rīkošanā, jo arī tām ir savas prasības. Atšķirībā no parastajām sacensībām kanikrosā trasē vairākās vietās dežurē tiesneši. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka konkrēto kontrolpunktu veikuši visi dalībnieki.
“Tiesneši trasē ir būtiski, jo līderi skrien ātri, cenšoties skatīties, kur kāju likt, kur skrien suns, dažkārt nepamana norādes un nomaldās. Kontrolpunktos to varam redzēt un attiecīgi rīkoties,” stāsta Ilze.
Kanikrosā atšķirīgs ir arī starts, jo tajā dalībnieki startē ik pēc 20 sekundēm. Sunim starta rāviens esot pamatīgs, pirmos pāris kilometrus velk tik ātri, ka saimnieks netiek līdzi, nākas piebremzēt. Starta azarts suņiem ir ļoti labs, īpaši, ja kāds jau aizskrējis, viņš grib skriet pakaļ.
“Aicinām katru atbraukt, pamēģināt, vai kādās sacensībās pavērot, kā viss notiek. Suns tāpat jāved pastaigāties, sacensībās ir iespēja to darīt ar pievienoto vērtību, jo sacensību atmosfēra tomēr ir īpaša. Un, ja paveicas, var tikt godalgotā vietā, balvā saņemot barību sunim,” saka kluba vadītāja.
Sniegotā laikā klubs piedāvā arī izbraucienus suņu pajūgā, jo pašas Ilzes iecienītākie suņi ir haskiji, kuriem asinīs ir kustība, skriešana, kamanu vilkšana.
“Noskrien ziemu” pirmā posma rezultāti kanikrosā:
Godalgotās vietas vīriem elites grupā izcīnīja: Gatis Goba, Dagnis Boltrikovs ( “Dodkepu.lv”), Mārtiņš Pūga (“Dodkepu.lv”).
Junioru konkurencē uz goda pjedestāla visi trīs no “Dodkepu.lv” komandas: pirmais Artūrs Beļikovs, otrajā vietā Mikus Kalniņš, trešajā – Valters Beļikovs. Veterāniem pirmais Tarvo Siims (“Baltosport”, Igaunija), otrais – Andrejs Osipovs (“Racedog Latvia”).
Dāmām elites grupā: Alise Putraima (“Dodkepu.lv), Diāna Spiridovska, Evita Bole (“Dodkepu.lv”). Juniorēm: Elīna Klinklāva (“Dodkepu.lv”), Anete Viziņa (“RaceDog Latvia”), Sintija Preisa (“Sniega suņi”). Veterānes: Baiba Mežgaile (“Dodkepu.lv”), Anu Raja (“Baltosport”, Igaunija), Inga Bērziņa.
Klasiskajās “Noskrien ziemu” distancēs piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 506 skrējēji, 133 nūjotāji. Skrējēji varēja izvēlēties, vai nu startēt tautas distancē – 9,1 km, vai sporta distancē, veicot divus apļus.
Tautas distancē vīriešiem absolūtajā vērtējumā uzvarēja vecpiebaldzēns Agris Krūmiņš, otro rezultātu uzrādīja Artjoms Rekuņenko (“ASK PATRIA”), trešo – Kristaps Magone (“Ok Meridiāns”). Dāmām šajā distancē trīs ātrākās: Ilona Marhele, Anete Švilpe (“Inov-8 | OSveikals.lv”), Inga Zālīte.
Sporta distancē absolūtajā vērtējumā kungiem uzvarēja Arturs Paulins (“SUNTO Team Latvia”), otrais Andris Jubelis (“Suunto Latvia”), trešais – Valdis Aņikejevs (SK “Tērauds”). Dāmām šajā distancē pirmajā trijniekā: Irita Puķīte (OK “KĀPA”), Sandra Grosberga (“Suunto Team Latvia”/ “OK Meridiāns”), Klinta Lauska.
Nākamais “Noskrien ziemu” posms 6.janvārī Limbažos.
Komentāri