Līdz 15.jūnijam Valkas pilsētas kultūras nama pirmā stāva foajē apskatāma foto izstāde „Kad Valkā ienāk ceriņi”, ko veido krāsainas privātās fotogrāfijas no ceriņu audzētāju kolekcijām. Šoreiz galvenais nav sugas vai šķirņu nosaukumi, bet gan ceriņu ziedu valdzinājums. Ceriņi ir viens no nedaudzajiem augiem, ko pazīst it visi. Tie aug gan ceļmalās, gan parkos un skvēros, arī dārzos. Šobrīd šie skaistie krūmi vēl pacietīgi briedina savus pumpurus, lai jau pēc dažām nedēļām pārsteigtu ar krāsu daudzveidību un reibinošo smaržu. Ceriņu ziedēšana iezīmē ilgi gaidītās vasaras sākumu. Ceriņi ir vieni no Latvijā izplatītākajiem krāšņumaugiem. Pirmo reizi Latvijas kokaudzētavu katalogos tie minēti 1805.gadā.
Savvaļā ceriņi sastopami Eiropā un ziemeļaustrumu Āzijā. Parastā ceriņa Syringa vulgaris dzimtene ir Balkānu–Karpatu rajons, no kurienes tas ir izplatījies tālāk pasaulē. Latvijā ceriņi audzēti no 19.gadsimta sākuma, kad tos muižu parku izveidei sāka ievest no Rietumeiropas. Latvijas dārzos un parkos var atrast ap 10 sugu un aptuveni 200 ceriņu šķirnes, kas ievestas no Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas, un ir selekcionētas XIX gs.beigās un XX gadsimtā.
Izcilais latviešu dārzkopis un selekcionārs Pēteris Upītis izveidojis divdesmit ceriņu šķirnes. Pazīstamākās viņa radītās šķirnes ir „Māte Ede Upītis”, „Liega”, „Gaiziņkalns” un „Esības Prieks”. Lai varētu orientēties ceriņu šķirņu daudzveidībā, tās klasificē pēc krāsas un ziedu pildījuma. Par visveiksmīgāko uzskata ceriņu iedalījumu septiņās pamatgrupās, vadoties pēc ziedu krāsas. Šo iedalījumu lieto arī starptautiskajā ceriņu šķirņu reģistrā. Pamatgrupas ir: I – baltie ceriņi, II – violetie, III – zilie un zilganie, IV – gaiši violetie, ceriņkrāsas, V – sārtie un rozā, VI – sarkanīgie purpura, VII – tumšie purpurkrāsas ceriņi.
Komentāri