Aizvadīts ultramaratons “Cēsu Eco trail 2016”, kur absolūtajā vērtējumā 81 km distancē uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss. Ar savu raito soli distancē viņš spēja pārsteigt pat rīkotājus, kuri gandrīz vai nebija gatavi, ka uzvarētājs finišu sasniegs tik ātri. Pērn Andris uzvarēja ar rezultātu sešas stundas 43, 40 minūtes, bet šogad to spēja uzlabot par vairāk nekā pusstundu, finišējot pēc sešām stundām, 11 minūtēm un sešām sekundēm. Otrās vietas ieguvējs Uldis Kļaviņš finišēja vairāk nekā pēc 20 minūtēm, bet trešās vietas ieguvēju Didzi Glušņevu uzvarētājs apsteidza vairāk nekā par stundu. Kopumā ultramaratona distancē finišu sasniedza 113 dalībnieki, astoņi distances gaitā izstājās. Finišētāju vidū vēl vairāki mūsu puses skrējēji: Pēteris Grīviņš (Rauna), absolūtajā vērtējumā ierindojās 14.vietā; Jānis Actiņš (Veselava), kurš finišēja 17.vietā. Veiksmīgi finišēja arī: Matīss Vīksne (Līgatne), Kristaps Ceriņš (Priekuļu novads), Aigars Bundzinieks (Vaive), Ieva Upmace (Rauna), Dāvis Rozītis (Amatas novads), kā arī cēsnieki Vitālijs Jakovļevs, Žanna Vanaga, Einārs Vilnis, Arnis Dzalbs.
* ĀTRĀKIE. Ultramaratona distancē vīriešu konkurencē un absolūtajā vērtējumā uzvarēja cēsnieks Andris Ronimoiss, bet dāmām ātrākā bija siguldiete Līga Ārniece. Par to viņi saņēma ielūgumu bezmaksas dalībai vienā no grūtākajiem un skaistākajiem ultramaratoniem Portugālē – “Oh Meus Deus” jeb “Ak, mans Dievs” nākamā gada jūnijā. FOTO: Jānis Gabrāns
Skrējienā startēja arī dalībnieki no ASV, Vācijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Jaunzēlandes, bet kopumā šajos skriešanas svētkos startēja 19 valstu pārstāvji.
Andris Ronimoiss, jautāts, vai tiecies pēc tik augsta rezultāta, atzina, ka mērķis bijis iekļauties sešās stundās: “Bet arī sešas stundas 11 minūtes ir labs sasniegums. Jau pirms mačiem bija skaidrs, ka nāksies skriet ātrāk nekā pirms gada, ja gribu uzvarēt.
Līdz 45. kilometram skrējām kopā ar otrās vietas ieguvēju, tad jutu, ka viņš kļūst lēnāks, sapratu, ka man jākāpina temps, lai tiktu prom, jo, tiklīdz priekšējais ir ārpus redzamības, sekotājam ļoti grūti skriet pakaļ. Viņš neredz, cik priekšējais tuvu vai tālu, bet, ja neredzi, ko ķert, nedaudz zūd motivācija.”
Uzvarētājs pastāstīja, ka sajūtu ziņā šis bijis vieglākais ultramaratons viņa karjerā. Nekas nesāpējis, kas ir ļoti būtiski laba rezultāta sasniegšanai. Protams, bijuši grūti brīži, bet tā esot šādu skrējienu neatņemama sastāvdaļa. Pēc lietainās nakts distance dažviet bijusi slidena un viltīga, tāpēc nācies piedzīvot arī kritienu. A. Ronimoiss pozitīvi novērtēja to, ka visi lielie kalni bijuši beigās, līdz ar to ilgi varējis skriet samērā ātrā tempā: “Tāds kāpums kā Ozolkalnā nav patīkams ne sākumā, ne beigās, bet tagad tas bija kā signāls, ka finišs nav tālu.”
Uz jautājumu, vai iecerētās sešas stundas bija reāls mērķis, A. Ronimoiss atbildēja apstiprinoši: “11 minūtes, protams, ir daudz, bet nav neiespējami. Vēl mājās analizēšu, kāpēc neizdevās. Viens no iemesliem tāds, ka beigās ilgi bija jāskrien vienam, ja vēl uzzini, ka esi priekšā tuvākajam sekotājam 20 minūtes, ļoti grūti atrast motivāciju skriet vēl ātrāk. Jo smadzenes saka – nomierinies, netrako, bet laiks no tā cieš. Domu par iekļaušanos sešās stundās atmetu kādus septiņus kilometrus pirms finiša. Šo pēdējo posmu no Žagarkalna dienu iepriekš izgāju, zināju, ka priekšā vēl daudzi pakalni un tempu palielināt nevarēšu. Patiesībā jau visās sacensībās ir mērķis nevis izcīnīt konkrētu vietu, bet noskriet konkrētā laikā. Ja izdodas to īstenot, ir arī laba vieta.”
Pēc mēneša skrējējs dosies uz ASV, Kanādu, kur divarpus nedēļu kalnos būs treniņnometne, lai iespējami labāk sagatavotos pasaules čempionātam, kas oktobra beigās notiks Portugālē.
Te ir skaisti skriet
Sieviešu konkurencē garajā distancē uzvarēja siguldiete Līga Ārniece, par kuru distancē ātrāki bija tikai 12 vīrieši. Viņas laiks astoņas stundas un 05,56 minūtes. Pēc finiša viņa atzina, ka tik garas distances skrien ļoti reti, bet šādi izaicinājumi esot vajadzīgi: “Tas ir lielisks piedzīvojums, kurā notestēt spēka robežas, būt dabā. Skrējiens sākas piecos no rīta, lēnām aust saule, migla ceļas virs ūdeņiem, ir skaisti. Šādā skrējienā nedrīkst raudāt, ka viss sāp. Tā ir cīņa ar sevi, tverot skaisto, kas apkārt. Te ir skaisti skriet!
Kad pirmo reizi skrēju šādu garo distanci, varbūt bija doma, kāpēc to daru, tagad vairs tā nedomāju, vienkārši jāskrien. Kad viss aiz muguras, gandarījums milzīgs. Piedevām vēl uzvara! Laikam jau konkurentes tik ātri neskrien, varbūt necenšas sevi piespiest, bet skrien komforta līmenī. Es pirms distances izstrādāju grafiku, cikos kurā kontrolpunktā jābūt, lai varu sekot līdzi, vai iekļaujos plānotajā laikā. Šāds režīms tur grožos, jo grūti distancē ir visiem.”
Kopējā ieskaitē devītais finišēja Ainārs Kumpiņš no Rīgas. Cēsu maratonu viņš skrēja pirmo reizi, lai gan ir ultramaratonists ar pieredzi, šogad veikti jau seši. Taujāts, kādas ir pirmās domas pēc finiša, viņš atbildēja: “Fantastiski, gribētu vēl! Ir tāds pacilājums, ka varētu vēl kādus desmit kilometrus skriet! Grūti ir distances vidū, bet, kad puse noskrieta un sākas atpakaļskaitīšana, katrs kilometrs kļūst arvien vieglāks. Distance ļoti interesanta, lietus nebija neko daudz sabojājis. Jā, bija dubļi, toties gaisā bija svaigums, nebija sutoņas, šis skriešanai ir ideāls laiks.
Ultramaratons – tā ir cīņa ar sevi, īsajās distancēs to nav iespējams izbaudīt. Leģendārais ultramaratonists Skots Jureks teicis – tu skrien tik ilgi, kamēr vairs nevari, un, kad vairs nevari, turpini skriet, un tad iestājas fantastiskas sajūtas. Varu viņam tikai piekrist!”
Uz pozitīvās nots
Vilmārs Zeme, šī pasākuma idejas autors un viens no rīkotājiem, saka, ka plānotais izdevies uz pozitīvas nots, ja kas arī neizdevās, sportisti to, visticamāk, pat neievēroja: “Internetā ir tikai pozitīvas atsauksmes. Pat dalībnieks, kurš aizmirsa pielikt laika ņemšanas čipu un garajā distancē palika bez rezultāta, bija ļoti apmierināts ar distanci un sacensībām kopumā. Arī viesi no citām valstīm pauduši tikai labo. Tāpat Jaunzēlandes sportists uzrakstīja brīnišķus vārdus par organizatoru paveikto, cēsnieku viesmīlību, par silto uzņemšanu. Viesi atzinīgi novērtēja arī policijas, zemessargu atsaucību distancē. Kopumā var teikt, ka pozitīvais ir pārsvarā. Satraukums bija dažas stundas pirms finiša, kad lietus naktī gāza kā ar spaiņiem. Bet patiesībā tas bija labi, jo gaiss bija svaigs, bija viegli skriet.”
Sportisti pozitīvi vērtējuši gleznaino trasi, kas esot viens no mērķiem, rīkojot šādu skrējienu. Vietas uz pjedestāla tikai trīs, tāpēc svarīgi, lai sportisti var novērtēt brīnišķīgo dabas ainavu.
“Viss kopumā izdevās, bet ne jau es viens kaut ko izdarītu. Vislielāko paldies pelnījuši mani galvenie partneri Roberts Treijs un Rasa Siliņa, kā arī visi, kuri iesaistījās skrējiena sagatavošanā. Atzinība pienākas Smiltenes orientieristiem, kuri rūpējās par trases marķēšanu, pat naktī, kad gāza lietus, viņi devās distancē, lai pārbaudītu marķējumu. Arī skrējiena laikā dežūrēja, lai sportistiem nerastos problēmas ar distances atrašanu. Paldies tiem cēsniekiem, kuri zvanīja par pazūdošo marķējumu, tiem, kuri uzmundrināja, atbalstīja skrējējus. Īpašs prieks par ģimeni no “Jaunīļaku” mājām, kuri pie mājas bija nolikuši atspirdzinošus dzērienus, augļus, un dalībnieki to ļoti novērtēja.”
Pie mīnusiem V. Zeme norāda, ka nav bijusi intriga garajā distancē, uzvarētājs bijis zināms jau krietni pirms finiša. Tāpēc notiek sadarbība ar citu valstu ultramaratonu rīkotājiem, popularizējot skrējienu ārvalstīs, lai piesaistītu citu valstu labākos, kas celtu sportisko līmeni, radītu intrigu par uzvarētāju. Katrā ziņā var teikt, ka šis skrējiens bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinot ar pirmo pirms trim gadiem!”
Rīkotāji saka paldies Cēsu pašvaldībai un visiem, kuri snieguši palīdzību, lai viss izdotos.
Citās distancēs
Taču pasākuma ietvaros bija ne tikai ultramaratons, bet vēl dažādas distances, lai ikviens varētu piedalīties. Kopumā visās distancēs uz starta stājās vairāk nekā 500 skrējēju. 2,5 km distances kopvērtējumā ātrākais bija Roberts Glazers no sporta kluba “Ašais”, aiz sevis atstājot cēsniekus Mārtiņu Petrovu un Vadimu Filimanovu. Atsevišķās grupās mūsu puses skrējējiem šāds medaļu sadalījums. Zeltu izcīnīja: Linda Kurpniece (SK “Ašais), Gustavs Jaunzems (Cēsis), Roberts Glazers, Mārtiņš Petrovs; sudrabu: Mārtiņš Sviķkalns (Cēsis), Vadims Filimanovs, Aleksandrs Filimanovs; bronzu: Marta Cekula (Cēsis), Egors Filimanovs.
Īpaši Cēsu 810. gadadienai par godu izveidotajā 8,1 km distancē absolūtajā vērtējumā uzvarēja Artūrs Pauliņš (Grundzāle), otrais – Arvis Robalts (Talsi), trešais – Juris Gudēvics – Liepiņš (Grobiņa). Atsevišķās vecuma grupās pie medaļām tika arī mūsu puses skrējēji. Zeltu izcīnīja: Rihards Serģis (SK “Ašais”, Cēsis), Arnis Ābelītis (Cēsis); sudrabu – Artis Rožkalns (SK “Ašais”, Liepa); bronzu – Alise Putraima (Cēsu novads), Līga Gudēvica – Liepiņa (Cēsis).
17 km distancē absolūtajā vērtējumā triumfēja Andrejs Dmitrijevs (Rīga), otrais – Antis Zunda (Gulbene), trešais – Aleksandrs Serovs (Cēsis). Godalgas atsevišķās vecuma grupās no mūsu puses izcīnīja: zeltu – Iveta Zāģere (Cēsis); sudrabu – Santa Dreimane (Cēsis), Aleksandrs Serovs (Cēsis); bronzu – Niklāvs Eglītis (Spāre).
32 km distancē absolūtajā vērtējumā uzvarēja Jānis Kūms (Rīga), otrais finišēja Polijas skrējējs Tomašs Klizs, bet trešais – Kārlis Svarens (Brocēni). Mūsu puses skrējēji šajā grupā pie godalgām netika.
Komentāri