Zosēnu iedzīvotāju sapulce par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu apliecināja, ka pašvaldības deputāti sapratuši tās neizbēgamību, bet pagasta ļaudis vēl cer uz iespēju saglabāt status quo.
Lai viestu konkrētību gaidāmās reformas neskaidrībās un kliedētu iedzīvotāju bažas, kas radušās sakarā ar Zosēnu pašvaldības lēmumu piedalīties Jaunpiebalgas, Drustu un Zosēnu novada projekta izstrādāšanā, pirmdien pagasta padome uz sarunu aicināja ieinteresētos zosēniešus. Sanāksmē piedalījās arī Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs un Drustu pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Plūme.
Zosēnu pašvaldības vadītājs Kristaps Dravants zālē sanākušos vairāk nekā pussimts klausītājus informēja par galvenajām nostādnēm, kuras pagasta padome uztur, sākot runāt par projekta izstrādi. Noteikti paredzēts saglabāt feldšera punkta uzturēšanu Zosēnos, jo nelielajā pagastā nav ģimenes ārsta privātprakses. Zosēnos jāturpina darbs krājaizdevu sabiedrības birojam. Un visi pakalpojumi, kurus pagasta iedzīvotāji saņem patlaban, neatkarīgi no tā, kur atradīsies centrs, Zosēnos būs pieejami arī turpmāk. Nekas nemainīsies ne izziņu saņemšanā, ne iesniegumu iesniegšanā, ne dažādu citu jautājumu risināšanā. Arī notariālie pakalpojumi tiks sniegti pagastā, uzsvēra K.Dravants, atzīmējot, ka bāriņtiesas saglabāšana Zosēnos apvienošanās projekta izstrādē būs viena no galvenajām prasībām.
– Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, domājam par to, ka novadā varētu veidot vienotu komunālās saimniecības apkalpošanu un ceļu uzturēšanu. Tās arī ir vienīgās funkcijas, kuras tiktu centralizētas, – sacīja K.Dravants.
Zosēnu pagasta padomes deputāte Zinaīda Šoldre paskaidroja, ka mazā pašvaldība nespēja algot kvalificētus speciālistus, piemēram, juristus, projektu izstrādātājus un citus, ko varētu izdarīt lielais novads. Turklāt Zosēni ir neliela pašvaldība ar mazu budžetu un iedzīvotāju skaitu, un tādēļ gandrīz neiespējami piesaistīt papildu līdzekļus no fondiem, programmām, kas pieejami citām pašvaldībām. Nauda būtu nepieciešama, piemēram, ūdenssaimniecības sakārtošanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai, bet tādu projektu Zosēni vieni nevar īstenot.
Taču pagasta iedzīvotājus skaidrojumi neapmierināja. Sašutušie klausītāji dalījās divās daļās, viena skaļi pauda viedokli, ka vispār nevajag apvienoties, otra, ka Jaunpiebalgas virziens nav labākais un jāapzina citi varianti.
Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs sapulcei atgādināja, ka projekta izstrādāšana vēl nenozīmē apvienošanos, kā arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas termiņš ir noteikts ar likumu. Nākamās, 2009.gada pašvaldību vēlēšanas jau notiks jaunajos novados. Pagasti, kas nebūs apvienojušies, tiks apvienoti atbilstoši valsts pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kuros Jaunpiebalga, Drusti un Zosēni iezīmēti kā viens novads.
Zālē viens otrs izteica neizpratni, kā radusies tāda situācija, savukārt pašvaldības deputāti bija neizpratnē par to, ka sapulcējušies iedzīvotāji it kā pēkšņi aizmirsuši par visu, kas runāts reformas sakarā, arī par aptaujām, kas notikušas pagastā un kurām atsaucība bijusi tik maza.
– Vispirms pagastvecim vajadzēja izrunāties ar iedzīvotājiem, uz kuru pusi gribam vienoties, ar Taureni vai Jaunpiebalgu. Tikai pēc tam aicināt Jaunpiebalgas, Drustu vai kādas citas pašvaldības vadītāju, – sacīja Zosēnu pamatskolas direktore Aija Groza.
Vairāki runātāji pieminēja baumas, ka it kā Jaunpiebalgā tiekot runāts par Zosēnu skolas “būt vai nebūt”, uz ko L.Šāvējs atbildēja, ka “reizēm kaimiņi viens par otru zina vairāk, nekā patiesībā ir”. L.Šāvējs nenoliedza, ka mazajām lauku skolām, kuru pašvaldību teritorijā trūkst audzēkņu, jāmeklē jauni attīstības ceļi, bet atzina, ka baumām nav nekāda pamata. Absurdas tās ir kaut vai tādēļ, ka šobrīd vēl pat nav uzsākts izstrādāt apvienošanās projektu.
– Turklāt, – uzsvēra L.Šāvējs, – nekādā gadījumā neatzīstu nevienas skolas likvidēšanu. Neesam tik bagāti, lai svaidītos ar profesionāliem kadriem un materiāli tehnisko bāzi. Zosēnu skola uzsākusi veiksmīgu sadarbību ar Rīgas pašvaldību, izveidots bērnu sociālās rehabilitācijas centrs, kura audzēkņi mācās skolā. Domāju, ka tas ir labs ceļš, kas turpināms un attīstāms, bet par to jālemj pašiem zosēniešiem, ne jau kādam no malas.
Zosēnieši pret reformu izteica vēl citus argumentus. Pensionāre Ausma Lādīte bija sašutusi par to, ka ceļš no Zosēniem uz Jaunpiebalgu ir ļoti sliktā stāvoklī, kā arī par to, ka no viena pagasta centra uz otru nav nodrošināta sabiedriskā satiksme. Pašvaldības darbiniece Valentīna Dandena atzina, ka naudas pagasta budžetā pietiek, vajag tikai prasmīgi plānot un strādāt. Vietējās pamatskolas mācību daļas vadītāja Dace Zariņa vēlējās uzzināt Jaunpiebalgas piedāvājumu Zosēniem, proti, vai būtu pieejamas darba vietas, pagasta iedzīvotājs Juris Cīrulis gribēja dzirdēt attīstības vīziju. Taču jāatzīst, kaut jautājumi tika uzdoti, zāle klausīties īsti nebija gatava. Pensionārs Ernests Štēbelis, kas, šķiet, izteica klusējošās daļas viedokli, proti, ka Zosēni vēsturiski vairāk saistīti ar Jaunpiebalgu, kur daudziem dzīvo radi, kur dzimtām ir ģimenes kapi, tika vairākkārt pārtraukts, sakot, ka runāts netiek par vēsturi, bet nākotni.
Sapulces noslēgumā tika nolemts, ka pagasta padomes deputāti ar iedzīvotājiem drīzumā tiksies, lai atkal runātu par reformu, veicot atkārtotu aptauju, uzklausot jau izveidoto novadu, piemēram, Amatas novada, pieredzi, kā arī iepazīstoties ar citu potenciālo partneru, piemēram, iespējamā Taurenes novada piedāvājumu.
Komentāri