Stomatoloģe Ingrīda Grīnberga bija pirmā, kas uzsāka privātpraksi rajonā. Tas notika 1993. gadā. Toreiz ārstei darba vieta bija SPK administrācijas ēkā, kur telpas tika piemērotas stomatoloģojas pakalpojumiem. Tas bija laiks, kad valstī zobārstiem pavērās iespējas uzsākt savu praksi. Sākums bija grūts
Ārste atzīst, ka sākums bijis grūts. “Viss bija jāsāk no nulles. Bankā jāņem kredīts ar 50 kredītprocentiem gadā. Nebija nekā, ko ieķīlāt. Arī bankā bija jāpierāda, ka kaut ko varēšu. Tad uz to visu raudzījās skeptiskāk. Tagad būtu vieglāk. Telpas Gaujas ielā nebija plašas, ātri izremontējām, lai ātrāk varētu sākt pelnīt. Kredītu atmaksāt man palīdzēja arī radinieki.Es naudu viņiem atmaksāju ilgāku gadu laikā.”
Kad kabinetu iekārtoja, bija nepieciešams tik daudz dokumentu, ka pēc tā atvēršanas varēja mierīgi uzelpot un ar prieku nodoties strādāšanai. Sākums bija ar lietotām zobārstniecības iekārtām, vestām no Zviedrijas. Ingrīda strādāja divatā ar asistenti un, kā pati atzīst, strādājušas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tik garas stundas ārste tagad vairs negribot strādāt, kaut pēdējā laikā ir milzīgs pacientu pieplūdums un viņus var pierakstīt tikai trīs mēnešus uz priekšu. Runa, protams, nav par akūtajiem gadījumiem. Agrāk lielu stresu radīja katram pacientam paredzētā pusstunda. Dzīve pierādījusi, ka vairumā gadījumu šāds laiks ir par īsu.
Arī telpas Gaujas ielā kļuva par šaurām, daktere sāka interesēties par iespējām praksi turpināt plašākās pilsētas centrā, Vaļņu ielā. Viss nācis ar grūtībām un, kā atzīst ārste , lielākais ieguvums ir kolektīvs, kurā tagad ir četri cilvēki. Strādā otra ārste Inese Jakubovska kopā ar asistenti Ievu Gāršu un pati Ingrīda ar asistenti Guntu Martinovu. Viņām tiešām izveidojusies perfekta profesionālā sapratne, kad asistente jau no pusvārda saprot ārstes vēlmes. Guntai šeit patīk, tāpēc katru dienu uz darbu brauc no Līgatnes. “Es pat nevaru iedomāties darbu ar kādu citu asistenti,” secinājusi Ingrīda Grīnberga.
Šogad apritēja desmit gadi, kopš stomatologi strādā Vaļņu ielā. Par godu šim notikumam Ingrīda kolēģēm uzdāvināja braucienu uz Ungāriju. Ilgi ceļot nevarēja, jo pacientu rindas gaidīja. Tā ir šīs uzņēmējdarbības specifika, ka allaž jārēķinās ar pacientiem un steidzamu ārsta palīdzības nepieciešamību. Jāveic uzlabojumi
”Uzlabojumus veicam pastāvīgi. 2000.gadā stomatoloģiskā iekārta tika nomainīta pret jaunu. Domāju, ja ar vecāku iekārtu varēju labi strādāt, tad ar jaunu būs vēl labāk,” piebilst Ingrīda. ”Pēc trim gadiem kolēģei arī nopirku jaunu iekārtu. Protams, atkal ņēmām kredītu, jo tik daudz naudas nevaram nopelnīt, lai varētu investēt modernizācijā. Iegādāts speciāls aparāts, kurš pasaulē nav pārāk sen, tas ļauj pilnvērtīgāk ārstēt zobu kanālus, vieglāk ārstam, labāk pacientam.” Uzņēmējdarbībā dokumentu rakstīšana ir nogurdinošāka nekā tiešais stomatoloģiskais darbs, tā vērtē dakteri.
Ārstei tuvākajā laikā ir plāni atjaunot sterilizācijas sistēmu. Pasūtīts autoklāvs, kas atvieglos personāla darbu un uzlabos sterilizācijas rezultātus.
“Tagad ir daudz lielākas iespējas sadarbībā ar bankām. Tās pašas piedāvā izdevīgu pakalpojumu sniegšanu,” turpina ārste.” Toreiz iekārtas pirku ar “Hipotēku un zemes bankas” starpniecību, jo bija interesants piedāvājums, sievietēm – uzņēmējām mazāki kredīta procenti. Pērkot iekārtas, tēva māju ieķīlāju divas reizes. Tagad ķīla ir noņemta un elpojam brīvāk. Bez vecāku atbalsta uzņēmējdarbība tik sekmīgi nevirzītos.
Izejmateriālos allaž notiek izmaiņas. Arī te katrs zobārsts var strādāt citādāk, man ir sava tehnoloģija, pārbaudīta praksē, kaut darbietilpīgāka, bet zinu, ka rezultāts būs patiešām labs. Uzņēmējdarbībā svarīgi uzskatāmi redzēt, kā mainās cilvēka seja, kad pēc zobārsta apmeklējuma pacients aiziet ar skaistiem baltiem zobiem.” Ar pacientu vienā komandā
Ingrīdai Grīnbergai patīk visi zobārstniecības darbi, arī kosmētiskie, lai cilvēka smaids būtu gaišs. Sākotnēji viņa protezēšanu neveica, bet pieprasījums noteica nepieciešamību paplašināt uzņēmējdarbību.
Konkurence pastāv zobārstniecības firmu vidū. “Es maz pakļaujos jaunizveidotām firmām un zobu laboratorijām,” saka ārste. “Esmu uzticīga līdzšinējiem partneriem. Ar Rīgas slimokasi noslēdzām līgumu par bērnu bezmaksas ārstēšanu, kaut mūsu firmai tas nav izdevīgi. Gribēju, lai manu pacientu bērniem būtu veseli zobi, jo pie manis ārstējas daudzas ģimenes. Dzirdēts, ka zobārsts daudz naudas prasa. Bet tas ir ekonomikas likums, ka ieņēmumiem jābūt sabalansētiem ar izdevumiem. Mums nemitīgi jādomā par jauninājumu ieviešanu, materiālu cenu pieaugumu, tāpēc apgalvojumus, ka stomatologi tik plēš naudu, uzskatu par nepamatotiem. Mums jāspēj investēt. Mūsu kabineta cenas nevar salīdzināt ar Rīgas firmu patiešām augstajām cenām,” vērtē ārste. ”Jāiet laikam līdzi, man nav valsts fondu, kas subsidētu. Domājam par Eiropas fondu piesaisti nākotnē.
Tagad esam SIA “Ingadent”, kas no uzņēmējdarbības un grāmatvedības viedokļa ļauj vieglāk kārtot dokumentus, arī strādājot ir savas priekšrocības, jāmaksā mazāks ienākuma nodoklis nekā individuālajam uzņēmumam. SIA ir progresīvāks modelis,” stāsta Ingrīda Grīnberga. Viņa ir priecīga par cilvēkiem, kuri saprot, ka par veseliem zobiem ir vērts maksāt, nevis tā vietā iegādāties kādu preci.
“Būt sievietei uzņēmējai ir labi, es jūtos daudz neatkarīgāka. Te jāņem vērā princips – strādā kā zirgs, bet dzīvo kā cilvēks,” saka ārste Ingrīda Grīnberga. “Jau tas vien ir ko vērts, ka finansiālā ziņā neesi atkarīga no vīrieša un vari nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ir mana sirdslieta.”
Komentāri