Svētdiena, 14. aprīlis
Vārda dienas: Strauja, Gudrīte

Zobārstniecībā kopsolī ar pacientu

Druva
00:00
19.12.2006
3

Stomatoloģe Ingrīda Grīnberga bija pirmā, kas uzsāka privātpraksi rajonā. Tas notika 1993. gadā. Toreiz ārstei darba vieta bija SPK administrācijas ēkā, kur telpas tika piemērotas stomatoloģojas pakalpojumiem. Tas bija laiks, kad valstī zobārstiem pavērās iespējas uzsākt savu praksi. Sākums bija grūts

Ārste atzīst, ka sākums bijis grūts. “Viss bija jāsāk no nulles. Bankā jāņem kredīts ar 50 kredītprocentiem gadā. Nebija nekā, ko ieķīlāt. Arī bankā bija jāpierāda, ka kaut ko varēšu. Tad uz to visu raudzījās skeptiskāk. Tagad būtu vieglāk. Telpas Gaujas ielā nebija plašas, ātri izremontējām, lai ātrāk varētu sākt pelnīt. Kredītu atmaksāt man palīdzēja arī radinieki.Es naudu viņiem atmaksāju ilgāku gadu laikā.”

Kad kabinetu iekārtoja, bija nepieciešams tik daudz dokumentu, ka pēc tā atvēršanas varēja mierīgi uzelpot un ar prieku nodoties strādāšanai. Sākums bija ar lietotām zobārstniecības iekārtām, vestām no Zviedrijas. Ingrīda strādāja divatā ar asistenti un, kā pati atzīst, strādājušas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tik garas stundas ārste tagad vairs negribot strādāt, kaut pēdējā laikā ir milzīgs pacientu pieplūdums un viņus var pierakstīt tikai trīs mēnešus uz priekšu. Runa, protams, nav par akūtajiem gadījumiem. Agrāk lielu stresu radīja katram pacientam paredzētā pusstunda. Dzīve pierādījusi, ka vairumā gadījumu šāds laiks ir par īsu.

Arī telpas Gaujas ielā kļuva par šaurām, daktere sāka interesēties par iespējām praksi turpināt plašākās pilsētas centrā, Vaļņu ielā. Viss nācis ar grūtībām un, kā atzīst ārste , lielākais ieguvums ir kolektīvs, kurā tagad ir četri cilvēki. Strādā otra ārste Inese Jakubovska kopā ar asistenti Ievu Gāršu un pati Ingrīda ar asistenti Guntu Martinovu. Viņām tiešām izveidojusies perfekta profesionālā sapratne, kad asistente jau no pusvārda saprot ārstes vēlmes. Guntai šeit patīk, tāpēc katru dienu uz darbu brauc no Līgatnes. “Es pat nevaru iedomāties darbu ar kādu citu asistenti,” secinājusi Ingrīda Grīnberga.

Šogad apritēja desmit gadi, kopš stomatologi strādā Vaļņu ielā. Par godu šim notikumam Ingrīda kolēģēm uzdāvināja braucienu uz Ungāriju. Ilgi ceļot nevarēja, jo pacientu rindas gaidīja. Tā ir šīs uzņēmējdarbības specifika, ka allaž jārēķinās ar pacientiem un steidzamu ārsta palīdzības nepieciešamību. Jāveic uzlabojumi

”Uzlabojumus veicam pastāvīgi. 2000.gadā stomatoloģiskā iekārta tika nomainīta pret jaunu. Domāju, ja ar vecāku iekārtu varēju labi strādāt, tad ar jaunu būs vēl labāk,” piebilst Ingrīda. ”Pēc trim gadiem kolēģei arī nopirku jaunu iekārtu. Protams, atkal ņēmām kredītu, jo tik daudz naudas nevaram nopelnīt, lai varētu investēt modernizācijā. Iegādāts speciāls aparāts, kurš pasaulē nav pārāk sen, tas ļauj pilnvērtīgāk ārstēt zobu kanālus, vieglāk ārstam, labāk pacientam.” Uzņēmējdarbībā dokumentu rakstīšana ir nogurdinošāka nekā tiešais stomatoloģiskais darbs, tā vērtē dakteri.

Ārstei tuvākajā laikā ir plāni atjaunot sterilizācijas sistēmu. Pasūtīts autoklāvs, kas atvieglos personāla darbu un uzlabos sterilizācijas rezultātus.

“Tagad ir daudz lielākas iespējas sadarbībā ar bankām. Tās pašas piedāvā izdevīgu pakalpojumu sniegšanu,” turpina ārste.” Toreiz iekārtas pirku ar “Hipotēku un zemes bankas” starpniecību, jo bija interesants piedāvājums, sievietēm – uzņēmējām mazāki kredīta procenti. Pērkot iekārtas, tēva māju ieķīlāju divas reizes. Tagad ķīla ir noņemta un elpojam brīvāk. Bez vecāku atbalsta uzņēmējdarbība tik sekmīgi nevirzītos.

Izejmateriālos allaž notiek izmaiņas. Arī te katrs zobārsts var strādāt citādāk, man ir sava tehnoloģija, pārbaudīta praksē, kaut darbietilpīgāka, bet zinu, ka rezultāts būs patiešām labs. Uzņēmējdarbībā svarīgi uzskatāmi redzēt, kā mainās cilvēka seja, kad pēc zobārsta apmeklējuma pacients aiziet ar skaistiem baltiem zobiem.” Ar pacientu vienā komandā

Ingrīdai Grīnbergai patīk visi zobārstniecības darbi, arī kosmētiskie, lai cilvēka smaids būtu gaišs. Sākotnēji viņa protezēšanu neveica, bet pieprasījums noteica nepieciešamību paplašināt uzņēmējdarbību.

Konkurence pastāv zobārstniecības firmu vidū. “Es maz pakļaujos jaunizveidotām firmām un zobu laboratorijām,” saka ārste. “Esmu uzticīga līdzšinējiem partneriem. Ar Rīgas slimokasi noslēdzām līgumu par bērnu bezmaksas ārstēšanu, kaut mūsu firmai tas nav izdevīgi. Gribēju, lai manu pacientu bērniem būtu veseli zobi, jo pie manis ārstējas daudzas ģimenes. Dzirdēts, ka zobārsts daudz naudas prasa. Bet tas ir ekonomikas likums, ka ieņēmumiem jābūt sabalansētiem ar izdevumiem. Mums nemitīgi jādomā par jauninājumu ieviešanu, materiālu cenu pieaugumu, tāpēc apgalvojumus, ka stomatologi tik plēš naudu, uzskatu par nepamatotiem. Mums jāspēj investēt. Mūsu kabineta cenas nevar salīdzināt ar Rīgas firmu patiešām augstajām cenām,” vērtē ārste. ”Jāiet laikam līdzi, man nav valsts fondu, kas subsidētu. Domājam par Eiropas fondu piesaisti nākotnē.

Tagad esam SIA “Ingadent”, kas no uzņēmējdarbības un grāmatvedības viedokļa ļauj vieglāk kārtot dokumentus, arī strādājot ir savas priekšrocības, jāmaksā mazāks ienākuma nodoklis nekā individuālajam uzņēmumam. SIA ir progresīvāks modelis,” stāsta Ingrīda Grīnberga. Viņa ir priecīga par cilvēkiem, kuri saprot, ka par veseliem zobiem ir vērts maksāt, nevis tā vietā iegādāties kādu preci.

“Būt sievietei uzņēmējai ir labi, es jūtos daudz neatkarīgāka. Te jāņem vērā princips – strādā kā zirgs, bet dzīvo kā cilvēks,” saka ārste Ingrīda Grīnberga. “Jau tas vien ir ko vērts, ka finansiālā ziņā neesi atkarīga no vīrieša un vari nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ir mana sirdslieta.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt dabā un iepriecināt putnus

00:00
14.04.2024
6

Latvijā 10.aprīlī Meža un Putnu dienas. Dzērbenē to pasākumi papildināja cits citu un tapa, sadarbojoties kultūras, tūrisma un jaunatnes lietu speciālistiem. Novada tūrisma speciālisti rīkoja pārgājienu “Putnu dienas simfonija Dzērbenē”. Interese bija tik liela, ka visi gribētāji netika. 30 cilvēkiem ekskursiju gar gleznaino Ievalčupīti vadīja    Agnese Gaile un Mārtiņš Platacis no Latvijas Ornitoloģijas biedrības […]

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
54

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
40

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
42

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
19
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi