“Tiešām pacientu ir ļoti daudz. Strādājam no rīta līdz vakaram. Dežūrārsts
pieņem no astoņiem rītā līdz pat sešiem vakarā, un visu laiku ārpusē gaida rinda. Privātie zobārsti ņem tikai tos, kuri ir pierakstīti, bet mums poliklīnikā jāņem visi rajona pacienti, kam sāp zobi. Esam šobrīd pat pārtraukuši rindas pierakstu, jo līdz pat decembrim visi zobārsti ir pilnībā nosogoti. Skolēni tagad arī paši pierakstās rindā. Vairs nav kā kādreiz, kad paši braucām uz katru skolu pēc kārtas un pārbaudījām skolēnu zobus. Tagad, ja nepieciešams, vecāki nāk paši un bērnu pieraksta rindā. Tā kā visi esam piekusuši, darba ir ļoti daudz, ” atzīst A. Priedīte un piebilst, ka uz
poli-klīniku brauc cilvēki arī no kai-miņpilsētām, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka daudzviet zobārstniecības pakalpojumi ir ļoti dārgi un cilvēki meklē lētāko.
“Mēs gan arī tagad no septembra esam paaugstinājuši cenas, jo visi zobārstniecības materiāli ir ļoti dārgi,” atzīst zobārstniecības poli-klīnikas direktore.
“Esam SIA, bet klāt ir viens vārdiņš – pašvaldības, kaut no pašvaldības mums nav absolūti nekāda labuma. Pašiem jāmāk par visu parūpēties, pie tam strādājam privātā mājā un mēnesī maksājam pāri par 300 latu īri,” stāsta A. Priedīte un atzīst, ka pašiem vien nākas rūpēties par sevi un, galvu nepaceļot, strādāt.
Zobārstam jābūt mīlīgam
Jautāta, kādam jābūt labam zobārstam, zobārstniecības poli-klīnikas direktore atbild, ka smaidīgam un mīlīgam. Un galvenais darbā – jābūt
laipniem, pret pacientiem jāizturas ar mīlestību.
“Mūsu profesija ir ļoti grūta, bet ir gandarījums, ka esi palīdzējis.
Kad redzu, ka
pacients sēž krēslā, vairs nejūt sāpes un ir priecīgs, ka viss jau ir aiz muguras,” stāsta A. Priedīte un piebilst, ka zobārstniecībā pēdējo gadu desmitu laikā darbu krietni vien atvieglina jaunā tehnika.
“Tas nav salīdzināms. Tagad tie visi dimanta urbulīši, siekalu sūcēji, šprices, kuras pat īsti par tādām nevar nosaukt – viss ir mainījies. Tās urbjmašīnas, kas kādreiz bija, jau tagad ir aizmirstas,” atzīst A. Priedīte.
Runājot par zobu veselību, zob-ārstniecības poliklīnikas direktore uzsver, ka pie zobārsta ir jāiet laikus, nevis mirklī, kad ir sāpošs zobs un piepampis vaigs.
“Daudzi dzīvo tā, ja
nekas nekaiš, kāpēc iet pie zobārsta. Un brīdī, kad zobs sāk sāpēt, tad arī sāk klaigāt un neskatās, vai sestdiena, vai svētdiena,” saka A. Priedīte un atzīst, ka, ievērojot pašreizējā darba grafiku, ārsti principā fiziski nespētu strādāt vēl arī sestdienās un svētdienās.
“Tas jau arī rajona padomē ir izrunāts. Padomju laikā bija jādežurē visu diennakti. Strādājām un, ja vajadzēja, nakts vidū devāmies uz slimnīcu, rāvām sāpošu zobu. Bet tagad nevar likt dežurēt kādam ārstam visu nakti, kas par to maksās? Visi jau tagad strādā uz izpeļņu, nav vairs amatalgas. Padomju laikos katram bija slodze un par to maksāja, bet tagad katrs nopelna par to, cik pacientus pieņēmis, ko darījis,” skaidro zobārstniecības poliklīnikas direktore. Arisa Priedīte piebilst, ka būtu gatava pieņemt darbā divus vai trīs jaunus zobārstus, bet jaunie ārsti no Rīgas atpakaļ uz Cēsīm neatnāk.
“Jauno zobārstu arī trūkst. Jaunie neatgriežas. Viņiem
izdevīgāk Rīgā atvērt kādu privātklīniku, nekā strādāt te ar krietni vien neizdevīgākiem nosacījumiem. Rīgā cenas ir ārkārtīgi augstas. Ja mums viena zoba izraušana maksā piecīti, tad Rīgā tie ir 30 – 50 lati,” stāsta zobārstniecības poliklīnikas direktore un piebilst, ka uz poliklīnikas mediķiem gulstas viss smagums. Jāgrauž burkāni
Runājot par zobu higiēnu, Arisa Priedīte vēlreiz uzsver, ka par zobiem jārūpējas katru dienu. Tie regulāri jātīra un par skādi nenāk arī pagrauzt kādu burkānu, kāpostu vai apēst rupjmaizes riecieniņu, lai zobiem būtu darbiņš. “Bet maziem bērniņiem jau no sešu mēnešu vecuma jādod rokā mazā zobu birstī-te, lai bērniņš jau pēta un rīvē gar smaganiņām. Vēlāk, kad iznāk zobiņi, tad mammai pašai jāpatīra mazuļa zobiņi. Sākumā to var darīt ar tīru ūdentiņu, bet tagad mazu- ļiem ir sarūpētas īpašas zobu pastiņas,” domās dalās zobārstniecības poliklīnikas direktore un piebilst, ka tā bērniņam jau no mazām dienām veidosies zobu tīrīša-nas iemaņas.
Tāpat zobārste uzsver, ka vecākiem nebūtu jābaidās vest
mazuli uz pirmo vizīti pie zobārsta.
“Bērniņam pirmajā reizē neko nedarām – pavizinām ar krēsliņu, parunājamies. Mums ir dažādas pašu sarūpētas mantiņas, ir arī dažādu firmu sagādātas uzlīmes, zobu pastu paraudziņi, kurus bērniem uzdāvinām. Gadās tā, ka nākamajā reizē bērniņš jau atceras un jautā, kur viņa mantiņa. Principā firmas cenšas, tāpat arī košļājamo gumiju izplatītāji dāvina košļājamās gumijas, bet ar tām dažkārt var gadīties, ka bērnam tikko saplombējam zobiņu, viņš uzreiz košļeni mutē. Bet tā var izraut jauno plombu,” saka A. Priedīte.
Komentāri