Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Zobārstiem darba daudz

Druva
23:00
19.09.2006
7

“Tiešām pacientu ir ļoti daudz. Strādājam no rīta līdz vakaram. Dežūrārsts

pieņem no astoņiem rītā līdz pat sešiem vakarā, un visu laiku ārpusē gaida rinda. Privātie zobārsti ņem tikai tos, kuri ir pierakstīti, bet mums poliklīnikā jāņem visi rajona pacienti, kam sāp zobi. Esam šobrīd pat pārtraukuši rindas pierakstu, jo līdz pat decembrim visi zobārsti ir pilnībā nosogoti. Skolēni tagad arī paši pierakstās rindā. Vairs nav kā kādreiz, kad paši braucām uz katru skolu pēc kārtas un pārbaudījām skolēnu zobus. Tagad, ja nepieciešams, vecāki nāk paši un bērnu pieraksta rindā. Tā kā visi esam piekusuši, darba ir ļoti daudz, ” atzīst A. Priedīte un piebilst, ka uz

poli-klīniku brauc cilvēki arī no kai-miņpilsētām, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka daudzviet zobārstniecības pakalpojumi ir ļoti dārgi un cilvēki meklē lētāko.

“Mēs gan arī tagad no septembra esam paaugstinājuši cenas, jo visi zobārstniecības materiāli ir ļoti dārgi,” atzīst zobārstniecības poli-klīnikas direktore.

“Esam SIA, bet klāt ir viens vārdiņš – pašvaldības, kaut no pašvaldības mums nav absolūti nekāda labuma. Pašiem jāmāk par visu parūpēties, pie tam strādājam privātā mājā un mēnesī maksājam pāri par 300 latu īri,” stāsta A. Priedīte un atzīst, ka pašiem vien nākas rūpēties par sevi un, galvu nepaceļot, strādāt.

Zobārstam jābūt mīlīgam

Jautāta, kādam jābūt labam zobārstam, zobārstniecības poli-klīnikas direktore atbild, ka smaidīgam un mīlīgam. Un galvenais darbā – jābūt

laipniem, pret pacientiem jāizturas ar mīlestību.

“Mūsu profesija ir ļoti grūta, bet ir gandarījums, ka esi palīdzējis.

Kad redzu, ka

pacients sēž krēslā, vairs nejūt sāpes un ir priecīgs, ka viss jau ir aiz muguras,” stāsta A. Priedīte un piebilst, ka zobārstniecībā pēdējo gadu desmitu laikā darbu krietni vien atvieglina jaunā tehnika.

“Tas nav salīdzināms. Tagad tie visi dimanta urbulīši, siekalu sūcēji, šprices, kuras pat īsti par tādām nevar nosaukt – viss ir mainījies. Tās urbjmašīnas, kas kādreiz bija, jau tagad ir aizmirstas,” atzīst A. Priedīte.

Runājot par zobu veselību, zob-ārstniecības poliklīnikas direktore uzsver, ka pie zobārsta ir jāiet laikus, nevis mirklī, kad ir sāpošs zobs un piepampis vaigs.

“Daudzi dzīvo tā, ja

nekas nekaiš, kāpēc iet pie zobārsta. Un brīdī, kad zobs sāk sāpēt, tad arī sāk klaigāt un neskatās, vai sestdiena, vai svētdiena,” saka A. Priedīte un atzīst, ka, ievērojot pašreizējā darba grafiku, ārsti principā fiziski nespētu strādāt vēl arī sestdienās un svētdienās.

“Tas jau arī rajona padomē ir izrunāts. Padomju laikā bija jādežurē visu diennakti. Strādājām un, ja vajadzēja, nakts vidū devāmies uz slimnīcu, rāvām sāpošu zobu. Bet tagad nevar likt dežurēt kādam ārstam visu nakti, kas par to maksās? Visi jau tagad strādā uz izpeļņu, nav vairs amatalgas. Padomju laikos katram bija slodze un par to maksāja, bet tagad katrs nopelna par to, cik pacientus pieņēmis, ko darījis,” skaidro zobārstniecības poliklīnikas direktore. Arisa Priedīte piebilst, ka būtu gatava pieņemt darbā divus vai trīs jaunus zobārstus, bet jaunie ārsti no Rīgas atpakaļ uz Cēsīm neatnāk.

“Jauno zobārstu arī trūkst. Jaunie neatgriežas. Viņiem

izdevīgāk Rīgā atvērt kādu privātklīniku, nekā strādāt te ar krietni vien neizdevīgākiem nosacījumiem. Rīgā cenas ir ārkārtīgi augstas. Ja mums viena zoba izraušana maksā piecīti, tad Rīgā tie ir 30 – 50 lati,” stāsta zobārstniecības poliklīnikas direktore un piebilst, ka uz poliklīnikas mediķiem gulstas viss smagums. Jāgrauž burkāni

Runājot par zobu higiēnu, Arisa Priedīte vēlreiz uzsver, ka par zobiem jārūpējas katru dienu. Tie regulāri jātīra un par skādi nenāk arī pagrauzt kādu burkānu, kāpostu vai apēst rupjmaizes riecieniņu, lai zobiem būtu darbiņš. “Bet maziem bērniņiem jau no sešu mēnešu vecuma jādod rokā mazā zobu birstī-te, lai bērniņš jau pēta un rīvē gar smaganiņām. Vēlāk, kad iznāk zobiņi, tad mammai pašai jāpatīra mazuļa zobiņi. Sākumā to var darīt ar tīru ūdentiņu, bet tagad mazu- ļiem ir sarūpētas īpašas zobu pastiņas,” domās dalās zobārstniecības poliklīnikas direktore un piebilst, ka tā bērniņam jau no mazām dienām veidosies zobu tīrīša-nas iemaņas.

Tāpat zobārste uzsver, ka vecākiem nebūtu jābaidās vest

mazuli uz pirmo vizīti pie zobārsta.

“Bērniņam pirmajā reizē neko nedarām – pavizinām ar krēsliņu, parunājamies. Mums ir dažādas pašu sarūpētas mantiņas, ir arī dažādu firmu sagādātas uzlīmes, zobu pastu paraudziņi, kurus bērniem uzdāvinām. Gadās tā, ka nākamajā reizē bērniņš jau atceras un jautā, kur viņa mantiņa. Principā firmas cenšas, tāpat arī košļājamo gumiju izplatītāji dāvina košļājamās gumijas, bet ar tām dažkārt var gadīties, ka bērnam tikko saplombējam zobiņu, viņš uzreiz košļeni mutē. Bet tā var izraut jauno plombu,” saka A. Priedīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
135
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi