Nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas, sniegotas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras un citas it kā attiecīgajā reģionā neierastas parādības.
Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus, stāstīja ģeogrāfijas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Agrita Briede.
Tiek paredzēts, ka 21.gadsimta beigās 82% ziemas sezonu un 88% vasaras sezonu reģionā, kurā atrodas Latvija, būs siltākas salīdzinājuma ar 20.gadsimta beigu laika apstākļiem. Tas nozīmē, ka arvien retāk Latvijā varētu piedzīvot sniegotas un aukstas ziemas, bet tajā pašā laikā tas nozīmē arī, ka pat uz kopējās ziemas gaisa temperatūras paaugstināšanās fona būs iespējami atsevišķi gadi ar spilgtām aukstuma viļņu izpausmēm.
Pieraduši pie maigākām ziemām, iedzīvotāji var nebūt gatavi šādiem bargiem laika apstākļiem, kas vēl vairāk var pastiprināt to negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un dažādām iedzīvotāju darbības sfērām. Savukārt siltākas vasaras nozīmē, ka pieaugs karstuma viļņu izpausmes ar visām no tā izejošajām sekām, uzsvēra zinātniece.
Par 2010.-2011.gadu ziemu Eiropas klimatologu vidū viedokļi dalās, jo ir speciālisti, kuri prognozē siltāku ziemu par normas temperatūrām, bet citi – aukstāku. Pēc vairāku speciālistu domām, 2010.-2011.gada ziema nebūs tik barga kā pagājušā gada ziema, atzina pētniece.
Briede informēja, ka viens no iespējamiem cēloņiem, kas noteiks, ka ziema būs samērā auksta, ir Ziemeļatlantijas svārstības jeb oscilācijas (ZAO), ko raksturo indeksa vērtības. Mēneša griezumā šī indeksa vērtības ir bijušas negatīvas kopš 2009.gada decembra. Šādas ilglaicīgi negatīvas vērtības ir bijušas raksturīgas 20.gadsimta 50.un 60.gadiem, kad ziemas bija aukstas. Domājams, ka tās saglabāsies negatīvas visu šo ziemu. Tāpat arī solārā aktivitāte joprojām ir zema, kāda daudzos gadījumos bija saistīta ar negatīvu ZAO indeksa vērtību, skaidroja pētniece.
Starpvaldību Klimata pārmaiņu darba grupa definē, ka klimata pārmaiņas ir klimata stāvokļa izmaiņas, kas tiek identificētas kā izmaiņas klimatu raksturojošo pazīmju vidējās vērtībās vai svārstību īpašībās ilgākā laika periodā, parasti gadu desmitiem vai ilgāk.
Klimata pārmaiņas ir jebkuras izmaiņas klimata īpašībās laika gaitā, vai tās ir saistītas ar dabas procesiem vai cilvēka darbību. Tātad atsevišķa neparasta vai reta meteoroloģiskā parādība vēl neliecina par klimata sistēmas izmaiņām kopumā, šo tendenci nepieciešams analizēt ilglaicīgā griezumā, atzina zinātniece. Par vienu no iedzīvotājiem būtiskāko klimata pārmaiņu ietekmes iezīmi tiek uzsvērtas ekstremālo dabas parādību biežuma un intensitātes palielināšanās nākotnē līdz ar klimata vidējā stāvokļa izmaiņām un svārstību izteiktāku raksturu.
Jau ziņots, ka aizvadītajā vasarā Latvijā tika piedzīvotas augstas gaisa temperatūras, bet šajā ziemā Latvijā bijušas ne tikai zemas gaisa temperatūras, bet arī vairāk sniega nekā iepriekšējos gadus.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija liecina, ka 2010.gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru Latvijā mīnus 6,6 grādi, kas ir 4,2 grādus zem ilggadējās normas, bijis ceturtais aukstākais gadu noslēdzošais mēnesis pēdējos 87 gados. Tāpat aizvadītā gada decembris kļuvis par otro ar sniegiem visbagātāko decembri Latvijā pēdējo 73 gadu laikā.
Savukārt 2010.gada vasarā ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 21,5 grādi jūlijs ir bijis vissiltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 95 gados. Kopumā aizvadītā vasara ar vidējo gaisa temperatūru plus 18,4 grādi vidējos temperatūras rādītājus pārsniegusi par 2,6 grādiem, tādējādi aizvadītā vasara bijusi vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
LETA
Komentāri