Piektdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Zina, kā latvieši prot atpūsties

Druva
23:00
17.10.2008
416
200810172107409281

Līgatniete Ginta Traine pirms septiņiem gadiem „Druvas” lasītāju aptaujā guva atzinību par starptautisku kontaktu veidošanu kultūrā, doto iespēju Gintas modes teātra dalībniekiem – bērniem un jauniešiem – apliecināt savu izaugsmi un talantu ārpus Latvijas. Pa šiem gadiem modes teātris starptautisko apriti daudzkārt palielinājis. Ārzemju kolektīvi aicināti uz Latviju, mūsu valsts pārstāvēta vairākās ārvalstīs rīkotajos festivālos. Šovasar Ginta Traine bija iniciatore jaunam bērnu un jauniešu talantu festivālam, kuru sarīkoja Itālijā.

– Esmu iemīlējusies Itālijā, kuru iepazinu, pēdējos trīs gados ar Baltijas valstu bērniem un jauniešiem dodoties koncertceļojumos. Festivālā netālu no Neapoles šogad izdevās sapulcināt astoņu valstu pārstāvjus. Dienvidu zemi izvēlējos tāpēc, ka tā saista ne vien mūs, baltiešus, bet arī citu valstu pārstāvjus. Četrus gadus biju aicināta strādāt par režisori festivālā Spānijā, kuru veidoja spāņi kopā ar lietuviešiem, bet nu biju nobriedusi veidot ko savu. Ņemot par paraugu mūsu Dziesmu svētkus, festivāla dalībniekiem – talantīgiem, jauniem cilvēkiem – vēlos dot iespēju ne tikai izpausties un veiksmes gadījumā saņemt jaunus piedāvājumus uzstāties citās zemēs vai atrast pedagogus, kas gribētu redzēto talantu attīstīt, bet arī sadraudzēties, veidot starp vienaudžiem draudzīgus kontaktus, raisīt pozitīvas emocijas.

– Mini kādu no jaunākajiem piemēriem, kad bērns no Līgatnes guvis starptautisku ievērību!

– Nupat sešgadīgā Kristena Cīrule kā laureāte atgriezās no bērnu un jauniešu talantu festivāla Spānijā. Viņas talants – spēja atdarināt pasaulē pazīstamus dziedātājus. To Kristenai neviens nebija mācījis, viņa pati to bija veidojusi, skatoties televīziju. Meitene izpelnījās ne tikai skatītāju ovācijas, bet arī festivāla rīkotāju pārdomas, ka derētu pievērsties parodiju žanram. Meitene atveidoja ukraiņu dziedātāju Roksanu un pati arī dziedāja līdzi. Speciālisti pamanīja, ka bērnam ir arī laba balss, un ar Kristenu tagad gatavi pastrādāt skolotāji Latvijā un Lietuvā. Taču pirmie meitenes talantu pamanīja paši līgatnieši. Pagastā gada garumā notika talantu konkurss, un Kristena tajā ieguva pašvaldības galveno balvu – braucienu uz festivālu Spānijā.

– Kāpēc tu Gintas modes teātra dalībnieces aizvedi uz Arteku, padomju gados slaveno bērnu nometni Krimā?

– Pati biju uzaicināta bērnu talantu konkursa žūrijā. Man gribējās zināt, ko šobrīd nozīmē Arteks un ko tas bērniem nozīmēja toreiz. Nav šaubu, ka padomju gados tā tiešām bijusi vieta, kur bērni varēja justies kā paradīzē. Tagad arī daudz kas Artekā ir modernizēts, plaša, interesanta programma – no tēlotājmākslas līdz pārgājieniem gar jūru. Manām audzēknēm liels guvums bija iespēja papildināt krievu valodas zināšanas un, manuprāt, arī izjust disciplīnu. Mūsu demokrātiskajos apstākļos augušie bērni sākumā jutās diskomfortā – neapmierināti, ka jāstaigā formas tērpos, kopā jāceļas, jāpiedalās rīta rosmē. Uzliktie rāmji sākumā šokēja, bet pēc nedēļas arī novērtēja ieguvumus. Es grimu pārdomās, ka arī mani razbainieki jāatved uz Arteku. Maijā vedīšu lielu grupu.

– Kas tevi motivē uzņemties jaunus, nebijušus projektus?

– Cilvēkiem, kas vienā jomā, kā es kultūras darbā, vadot arī Līgatnes kultūras namu, strādā ilgāku laiku, pēc gadiem nākas saskarties ar rutīnu. No tā es cenšos izvairīties, ik pa laikam sarīkojot kaut ko lielu un mūsu laukiem neredzētu. Uz Līgatni uzaicinu arī Latvijā iepazītus māksliniekus, sagādājot skatītājiem prieku, bet jaunatnei brīnumus un vēlēšanos talantīgiem cilvēkiem līdzināties.

Gadi iet, un es biežāk aizdomājos par to, cik ilgi vēl Līgatnē palikšu. Ir daudz ieceru, kas īstenojamas citur. Šobrīd es esmu dzīves krustcelēs. Man piemīt lielas darba spējas, varu līdztekus darīt vairākas lietas, bet ik pa laikam tas arī traucē un pietrūkst spēka no kaut kā atteikties.

– Tava pieredze, kā latvieši prot atpūsties?

– Tik daudz kas redzēts, 15 gadus vadot pasākumus Latvijā, no dzimšanas dienām un jubilejām līdz kāzām un pilsētu svētkiem. Allaž nākas meklēt svētkiem jaunas formas, jo cilvēki to gaida, bet viss jaunais ir tas pats vecais. Tikai jāmāk pasniegt interesantā formā. Cilvēkiem patīk, ka rodas iespējas ne tikai vērot, bet pašiem svētkos aktīvi piedalīties.

Esmu secinājusi, ka katrā Latvijas vietā ir kāda savdabība, mēs esam pārāk lieli lokālpatrioti. Mums priekšā stāv Augšlīgatnes un Lejas Līgatnes apvienošanās, bet nezinu, kā tas notiks, jo kultūras jomā kaut ko vienotu panākt bijis ļoti grūti. Katrā vietā veidojas sava atmosfēra, cilvēku raksturi. Patiesībā nevaru pateikt, kam jābūt, lai līgatnieši viens pie otra aizbrauktu kaut uz vienu pasākumu. Varbūt jauniešiem tā nebūs problēma. – Tu bieži uzņemies vakara vadītājas lomu un veiksmīgi stājies pilnīgi svešas publikas priekšā, vai tā būtu Vidzeme, Kurzeme, vai

cits novads. Kā tev tas izdodas?

– Tādos brīžos izjūtu, ka man ir Dieva dots talants. Klāt vēl nāk pieredze un zināšanas. Tas viss nodrošina veiksmīgu iznākumu. Sen jau mājās negatavoju detalizētus scenārijus. Ņemu savu spēļu un atrakciju koferi un dodos ceļā. Tikai ieraugot svētku vietu un ielūkojoties sanākušo cilvēku acīs, jūtu, kā man šis vakars būs jāvada. Paldies Dievam, ka to spēju, ka esmu savā vietā.

Visi domā, ka vakara vadītāja darbs ir mūžīgā atpūta, bet nav tā. Ir dota vara vadīt publiku, bet arī uzdevums īsā laikā cilvēkus iepazīt, raisīt vienotības un svētku sajūtas, lai arī ar kādām ambīcijām katrs no viņiem būtu. Visgrūtāk atvērt cilvēkus, kuri ieņem svarīgus amatus, vai tādus, kuri ilgu laiku nav bijuši turīgi un pēkšņi par tādiem kļuvuši. Taču labās enerģijas cilvēkos ir daudz, ja prot to nesabojāt, bet atraisīt un papildināt, tad svētki izdodas.

Uz mani pašu var attiecināt teicienu par kurpnieku, kuram zābaki cauri. Mani draugi jau zina, ka tad, kad pati esmu svētkos, man gribas ierauties stūrītī un visu tikai novērot. Reti jau iznāk svinībās ierasties kā viesim.

– Pēdējos gados modē nākušas kāzas, kad jaunais pāris plašam radu un draugu lokam rīko svētkus un aicina tos vadīt profesionāli, nevis vedēju pāri.

– Šinī sezonā esmu bijusi par vadītāju tikai septiņās kāzās, jo tās ir ļoti individuāls notikums, to sarīkošanai jāvelta īpaša uzmanība. Pirms tam jāiepazīst jaunais pāris, jānoskaidro viņu ieceres. Gandrīz visās kāzās bijis tā, ka sanāk radi, kas līdz tam, izrādās, nav pazīstami un sapazīstas kāzu svinībās. Vadītājam ir milzīga atbildība – viesus saliedēt, novērst villošanos, kura gandrīz vienmēr briest, gudri ierosināt sen zināmās kāzu tradīcijas un pasniegt jaunā gaisotnē. Daudzi kāzu rīkotāji nemaz īsti nezina, kam kāzās jānotiek, un tad nākas uzņemties krustmātes lomu un mācīt. Kāzas ir dārgs prieks. Tagad tās biežāk rīko, jo cilvēki kļuvuši turīgāki, bet nav retums, ka ņem arī kredītu, lai dzīves derību nosvinētu lustīgi.

– Vasarā tik populāro pilsētu svētku rīkošanai laiks ir īss. Žēl, ka tos nevaram sarīkot ap valsts svētkiem, kas iekrituši pašā tumšākajā laikā.

– Arvien grūtāk pilsētas svētkus padarīt īpašus, jo programmas atkārtojas no Liepājas līdz Daugavpilij. Vajadzīga liela gudrība, lai pilsētniekus iesaistītu darbībā, neatstājot viņus vērotāju lomā. Tagad esmu pārņemta ar domām un darbiem, lai Latvijas jubilejā valdītu neviltots svinīgums. Drūmā, nepatīkamā laikā radošās idejas grūtāk īstenot. Vasarā tiešām būtu daudz jaukāk.

Pagājušā gada novembrī, vērojot valsts svētku norisi Līgatnē ar kora uzstāšanos, uzrunām, es sajutu, ka cilvēki ir noilgojušies pēc valstiskuma izjūtām – lai paceļoties sarkanbaltsarkanajam karogam un atskanot himnai, uzmutuļotu emocijas un skudriņas skrietu pār muguru. Arī jaunā paaudze izjuta valstiskuma nopietnību.

– Tavos darba gados pārlaisti pārmaiņu laiki, kad cilvēkiem par kultūras pasākumiem bija maza interese, viņi vairāk bija aizņemti ar darbīgām idejām.

– Jā, kultūra bija pēdējā plānā, un arī mēs ar kolēģi pārmetāmies uz biznesu – vārījām zupu, cepām kartupeļus, bijām oficiantes un direktores. Man pat bija pieci veikali – no gaļas līdz apģērbu bodei. Pagāja laiks, un es sapratu, ka neesmu biznesa cilvēks, bet tīrs mākslinieks, kurš viskautko izdomās un saritēs. Nauda jāskaita citiem. Man svarīgi radīt skaistas emocijas, un es tajā sadegšu līdz galam.

Nu pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš pilnīgi atgriezos kultūras darbā, un tagad esmu jaunās pārdomās, kur virzīt savu enerģiju. Tā sēkla, ko pirms gadiem iesēju starptautiskai sadarbībai, ir devusi labus augļus. Bet sākums bija tad, kad nemaz necerēju, ka mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Tagad tā ir parasta lieta. Nesen sākušas pavērties jaunas iespējas sadarbībai ar Krieviju, Āzijas valstīm. Man gribas strādāt tā, lai Latvijas bērniem un jauniešiem, arī Baltijas jauniešiem ir iespēja parādīt sevi, uzzināt par citām zemēm, pavērt viņiem skatu uz plašāku apvārsni. Esmu pārņemta ar festivālu Itālijā, kuru popularizēšu. Neatsacīšos arī no sadarbības ar bērnu un jauniešu talantu festivālu Spānijā, kuram nākamgad apritēs desmit gadu. Taču mana sirdslieta ir un paliks Gintas modes teātris, ar kuru man bijuši prieki par audzēkņu panākumiem un asaras, ja kāds labs bērns pārtraucis darbību. Man iet kā daždien mammai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informē Zemessardze

10:01
06.12.2024
19

Cēsīs un Cēsu novada Jāņmuižā 7. un 8. decembrī notiks Zemessardzes militārās mācības. Būs redzama karavīru un zemessargu pārvietošanās pilsētvidē un militārā transporta kustība. Mācību laikā var tikt lietota salūtmunīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Šādas mācības ir būtisks valsts aizsardzības sistēmas elements, kas ļauj Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem […]

Bioloģiski saimniekojot, katra nianse svarīga

00:00
06.12.2024
45

Kad lauki atpūšas, zemnieks domā par pavasari. Lai pārrunātu aktualitātes, izaicinājumus un risinājumus, satikās Cēsu un kaimiņu novadu bioloģiskie lauksaimnieki. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības biedrības valdes loceklis Mārtiņš Gaiķēns ieskicēja bioloģiskajās saimniecībās    izaudzēto: no Latvijā saražotā tie ir 25 procenti auzu, 20 – augļi un ogas, 18 – kazas piens, 13 – medus, septiņi – […]

Novada izpilddirektore no decembra vidus būs Līga Medne

00:00
06.12.2024
30

Par Cēsu novada pašvaldības izpilddirektori apstiprināta Līga Medne, pašreizējā Līgatnes un Pārgaujas apvienību pārvalžu vadītāja. L. Medne jauno amatu sāks pildīt 16.decembrī. Domes sēdē vakar, 5.decembrī, par L.Mednes apstiprināšanu balsoja 16 no 17 klātesošajiem, pret balsoja deputāts Hardijs Vents. L.Medne, uzrunājot domi, sacīja, ka izvēlējusies piedalīties izpilddirektora amata konkursā, jo ir uzkrāta darba pieredze pašvaldībā, […]

“Velopatruļa” dodas uz Valmieras Viestura vidusskolu

11:51
05.12.2024
20

Projekts «Velopatruļa» paplašinājis darbību un apmeklējis 10 skolas Latvijas pilsētās, tostarp arī Valmieru. Izglītojošajos pasākumos, kurus organizēja apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu Velobiedrību, 150 skolēni no 4. un 5. klasēm apguva svarīgas zināšanas par ceļu satiksmes drošību, velosipēdu uzturēšanu tehniskā kārtībā un BTA Velopolises apdrošināšanas iespējām. […]

Par ielām, kultūras pieejamību un naudu

00:00
05.12.2024
76
1

Cēsnieki pašvaldības aicinājumam uz sarunu pagājušajā ceturtdienā, 28.novembrī, nebija sevišķi atsaucīgi. Uz tikšanos ar novada domes vadību – priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, viņa vietniekiem Inesi Suiju-Markovu un Ati Egliņu-Eglīti – un pašvaldības darbiniekiem bija ieradušies cilvēki divdesmit, taču vietvarai pirms tikšanās iesūtītie jautājumi bija daudzveidīgi. Iedzīvotāji vēlējās noskaidrot gan pašvaldības finansiālo situāciju, gan jautāja par ielu […]

Skaista tuvā apkārtne, sakopts pagasts, novads, valsts

00:00
04.12.2024
83
1

Ikgadējais Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta” godināšanas sarīkojums Dzērbenē pulcēja gan konkursa dalībniekus, gan tos, kam rūp vide. Šovasar konkursā piedalījās 20 privātmāju, lauku sētu, iestāžu un balkonu īpašnieki. Vērtēšanā piedalījās    pagastu kultūras darbinieces Daina Šmite, Ginta Babre, Agnese Caunīte-Bērziņa, ainavu dizainere Vineta Radziņa, konkursa idejas uzturētāja Daina Slaidiņa un pārvaldes vadītāja Lelde […]

Tautas balss

Vērtīga iespēja

20:39
01.12.2024
15
Seniore raksta:

“Cik labi, ka valsts svētku laikā arī pagastos varēja noskatīties filmu “Zeme, kas dzied”. Tā tiešām radīja īstu svētku sajūtu un veidoja izpratni, kāpēc tik nozīmīgi saglabāt Dziesmusvētku tradīciju. Un varbūt deva impulsu jaunajiem cilvēkiem, ka ar uzņēmību un degsmi var izdarīt daudz arī neliels cilvēku pulciņš, vajag tikai rosināt pārējos,” viedokli izteica seniore.

Kad piesalst un līst, grants ceļi bojājas

20:39
01.12.2024
23
Piebalgas puses iedzīvotājs raksta:

“Klausos, ka Vidzemē dažviet zemes ceļi neizbraucami. Tas nu gan nav nekāds jaunums. Šādā laikā vienmēr kādi grants ceļi bijuši sliktā stāvoklī, tos sabojā laika apstākļi, un tieši to dēļ arī ceļus nevar salabot. Nelaime tā, ka cilvēki nevar atļauties iegādāties pilnpiedziņas mašīnas, lielākā daļa brauc ar limuzīna tipa auto, kas nav piemērots tādām brauktuvēm,” […]

Laikam viss asfalts aizlāpīts

20:36
01.12.2024
25
Autovadītāja raksta:

“Vai esat ievērojuši, ka Cēsu ielās, vismaz tajās, kur dzīva satiksme, faktiski nav bedru? Pirms gadiem ne vienā vietā vien bija jābaidās, ka pārsitīsi automašīnai riepu, tagad var braukt bez bēdu. Tātad attīstībā virzāmies uz priekšu,” sacīja autovadītāja.

Kāpēc pārtikas cenas turpina kāpt

20:38
30.11.2024
26
Lasītāja O. raksta:

“Valdībā tika runāts par pārtikas cenu ierobežošanu, gaidu, kad sekos rīcība. Lai kā tirgotāji stāsta, ka viņiem ļoti lielas izmaksas un tas redzams plaukta cenās, grūti saprast, kā, piemēram, biezpiena iepakojuma cena divos mēnešos no 2,62 eiro var palielināties uz 2,82 eiro. Un tas tikai viens piemērs. Neredzu pamatu tādam kāpumam. Nekādu krīžu taču gada […]

Dzīves dārdzība atšķiras

20:35
30.11.2024
24
Lasītājs raksta:

“Latvijas reģionos darba algas mazākas nekā lielajās pilsētās, izpētījuši žurnālisti. Bet tas taču nav nekas neparasts. Vai tad tā nav pasaules prakse, ka gan komercstruktūras, gan dažādu organizāciju un valstu struktūras atalgojumu rēķina atbilstoši konkrētā reģiona, pilsētas dzīves dār­dzībai? Nedomāju, ka tiem, kas strādā mazāk apdzīvotās vietās, vajadzētu mazāku samaksu, bet ir taču zināms, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
16

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
14

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
13

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]

Piedāvā darbu

08:04
19.11.2024
21

Elektriķis ar pieredzi veic elektroinstalācijas remontus, atjaunošanu, būvniecību, iekārtu pieslēgšanu.

Citi

15:17
13.11.2024
26

Dzīvokļa un iekštelpu remonts, veco mēbeļu utilizācija, demontāžas darbi, busa pakalpojumi utt