Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Zina, kā latvieši prot atpūsties

Druva
23:00
17.10.2008
279
200810172107409281

Līgatniete Ginta Traine pirms septiņiem gadiem „Druvas” lasītāju aptaujā guva atzinību par starptautisku kontaktu veidošanu kultūrā, doto iespēju Gintas modes teātra dalībniekiem – bērniem un jauniešiem – apliecināt savu izaugsmi un talantu ārpus Latvijas. Pa šiem gadiem modes teātris starptautisko apriti daudzkārt palielinājis. Ārzemju kolektīvi aicināti uz Latviju, mūsu valsts pārstāvēta vairākās ārvalstīs rīkotajos festivālos. Šovasar Ginta Traine bija iniciatore jaunam bērnu un jauniešu talantu festivālam, kuru sarīkoja Itālijā.

– Esmu iemīlējusies Itālijā, kuru iepazinu, pēdējos trīs gados ar Baltijas valstu bērniem un jauniešiem dodoties koncertceļojumos. Festivālā netālu no Neapoles šogad izdevās sapulcināt astoņu valstu pārstāvjus. Dienvidu zemi izvēlējos tāpēc, ka tā saista ne vien mūs, baltiešus, bet arī citu valstu pārstāvjus. Četrus gadus biju aicināta strādāt par režisori festivālā Spānijā, kuru veidoja spāņi kopā ar lietuviešiem, bet nu biju nobriedusi veidot ko savu. Ņemot par paraugu mūsu Dziesmu svētkus, festivāla dalībniekiem – talantīgiem, jauniem cilvēkiem – vēlos dot iespēju ne tikai izpausties un veiksmes gadījumā saņemt jaunus piedāvājumus uzstāties citās zemēs vai atrast pedagogus, kas gribētu redzēto talantu attīstīt, bet arī sadraudzēties, veidot starp vienaudžiem draudzīgus kontaktus, raisīt pozitīvas emocijas.

– Mini kādu no jaunākajiem piemēriem, kad bērns no Līgatnes guvis starptautisku ievērību!

– Nupat sešgadīgā Kristena Cīrule kā laureāte atgriezās no bērnu un jauniešu talantu festivāla Spānijā. Viņas talants – spēja atdarināt pasaulē pazīstamus dziedātājus. To Kristenai neviens nebija mācījis, viņa pati to bija veidojusi, skatoties televīziju. Meitene izpelnījās ne tikai skatītāju ovācijas, bet arī festivāla rīkotāju pārdomas, ka derētu pievērsties parodiju žanram. Meitene atveidoja ukraiņu dziedātāju Roksanu un pati arī dziedāja līdzi. Speciālisti pamanīja, ka bērnam ir arī laba balss, un ar Kristenu tagad gatavi pastrādāt skolotāji Latvijā un Lietuvā. Taču pirmie meitenes talantu pamanīja paši līgatnieši. Pagastā gada garumā notika talantu konkurss, un Kristena tajā ieguva pašvaldības galveno balvu – braucienu uz festivālu Spānijā.

– Kāpēc tu Gintas modes teātra dalībnieces aizvedi uz Arteku, padomju gados slaveno bērnu nometni Krimā?

– Pati biju uzaicināta bērnu talantu konkursa žūrijā. Man gribējās zināt, ko šobrīd nozīmē Arteks un ko tas bērniem nozīmēja toreiz. Nav šaubu, ka padomju gados tā tiešām bijusi vieta, kur bērni varēja justies kā paradīzē. Tagad arī daudz kas Artekā ir modernizēts, plaša, interesanta programma – no tēlotājmākslas līdz pārgājieniem gar jūru. Manām audzēknēm liels guvums bija iespēja papildināt krievu valodas zināšanas un, manuprāt, arī izjust disciplīnu. Mūsu demokrātiskajos apstākļos augušie bērni sākumā jutās diskomfortā – neapmierināti, ka jāstaigā formas tērpos, kopā jāceļas, jāpiedalās rīta rosmē. Uzliktie rāmji sākumā šokēja, bet pēc nedēļas arī novērtēja ieguvumus. Es grimu pārdomās, ka arī mani razbainieki jāatved uz Arteku. Maijā vedīšu lielu grupu.

– Kas tevi motivē uzņemties jaunus, nebijušus projektus?

– Cilvēkiem, kas vienā jomā, kā es kultūras darbā, vadot arī Līgatnes kultūras namu, strādā ilgāku laiku, pēc gadiem nākas saskarties ar rutīnu. No tā es cenšos izvairīties, ik pa laikam sarīkojot kaut ko lielu un mūsu laukiem neredzētu. Uz Līgatni uzaicinu arī Latvijā iepazītus māksliniekus, sagādājot skatītājiem prieku, bet jaunatnei brīnumus un vēlēšanos talantīgiem cilvēkiem līdzināties.

Gadi iet, un es biežāk aizdomājos par to, cik ilgi vēl Līgatnē palikšu. Ir daudz ieceru, kas īstenojamas citur. Šobrīd es esmu dzīves krustcelēs. Man piemīt lielas darba spējas, varu līdztekus darīt vairākas lietas, bet ik pa laikam tas arī traucē un pietrūkst spēka no kaut kā atteikties.

– Tava pieredze, kā latvieši prot atpūsties?

– Tik daudz kas redzēts, 15 gadus vadot pasākumus Latvijā, no dzimšanas dienām un jubilejām līdz kāzām un pilsētu svētkiem. Allaž nākas meklēt svētkiem jaunas formas, jo cilvēki to gaida, bet viss jaunais ir tas pats vecais. Tikai jāmāk pasniegt interesantā formā. Cilvēkiem patīk, ka rodas iespējas ne tikai vērot, bet pašiem svētkos aktīvi piedalīties.

Esmu secinājusi, ka katrā Latvijas vietā ir kāda savdabība, mēs esam pārāk lieli lokālpatrioti. Mums priekšā stāv Augšlīgatnes un Lejas Līgatnes apvienošanās, bet nezinu, kā tas notiks, jo kultūras jomā kaut ko vienotu panākt bijis ļoti grūti. Katrā vietā veidojas sava atmosfēra, cilvēku raksturi. Patiesībā nevaru pateikt, kam jābūt, lai līgatnieši viens pie otra aizbrauktu kaut uz vienu pasākumu. Varbūt jauniešiem tā nebūs problēma. – Tu bieži uzņemies vakara vadītājas lomu un veiksmīgi stājies pilnīgi svešas publikas priekšā, vai tā būtu Vidzeme, Kurzeme, vai

cits novads. Kā tev tas izdodas?

– Tādos brīžos izjūtu, ka man ir Dieva dots talants. Klāt vēl nāk pieredze un zināšanas. Tas viss nodrošina veiksmīgu iznākumu. Sen jau mājās negatavoju detalizētus scenārijus. Ņemu savu spēļu un atrakciju koferi un dodos ceļā. Tikai ieraugot svētku vietu un ielūkojoties sanākušo cilvēku acīs, jūtu, kā man šis vakars būs jāvada. Paldies Dievam, ka to spēju, ka esmu savā vietā.

Visi domā, ka vakara vadītāja darbs ir mūžīgā atpūta, bet nav tā. Ir dota vara vadīt publiku, bet arī uzdevums īsā laikā cilvēkus iepazīt, raisīt vienotības un svētku sajūtas, lai arī ar kādām ambīcijām katrs no viņiem būtu. Visgrūtāk atvērt cilvēkus, kuri ieņem svarīgus amatus, vai tādus, kuri ilgu laiku nav bijuši turīgi un pēkšņi par tādiem kļuvuši. Taču labās enerģijas cilvēkos ir daudz, ja prot to nesabojāt, bet atraisīt un papildināt, tad svētki izdodas.

Uz mani pašu var attiecināt teicienu par kurpnieku, kuram zābaki cauri. Mani draugi jau zina, ka tad, kad pati esmu svētkos, man gribas ierauties stūrītī un visu tikai novērot. Reti jau iznāk svinībās ierasties kā viesim.

– Pēdējos gados modē nākušas kāzas, kad jaunais pāris plašam radu un draugu lokam rīko svētkus un aicina tos vadīt profesionāli, nevis vedēju pāri.

– Šinī sezonā esmu bijusi par vadītāju tikai septiņās kāzās, jo tās ir ļoti individuāls notikums, to sarīkošanai jāvelta īpaša uzmanība. Pirms tam jāiepazīst jaunais pāris, jānoskaidro viņu ieceres. Gandrīz visās kāzās bijis tā, ka sanāk radi, kas līdz tam, izrādās, nav pazīstami un sapazīstas kāzu svinībās. Vadītājam ir milzīga atbildība – viesus saliedēt, novērst villošanos, kura gandrīz vienmēr briest, gudri ierosināt sen zināmās kāzu tradīcijas un pasniegt jaunā gaisotnē. Daudzi kāzu rīkotāji nemaz īsti nezina, kam kāzās jānotiek, un tad nākas uzņemties krustmātes lomu un mācīt. Kāzas ir dārgs prieks. Tagad tās biežāk rīko, jo cilvēki kļuvuši turīgāki, bet nav retums, ka ņem arī kredītu, lai dzīves derību nosvinētu lustīgi.

– Vasarā tik populāro pilsētu svētku rīkošanai laiks ir īss. Žēl, ka tos nevaram sarīkot ap valsts svētkiem, kas iekrituši pašā tumšākajā laikā.

– Arvien grūtāk pilsētas svētkus padarīt īpašus, jo programmas atkārtojas no Liepājas līdz Daugavpilij. Vajadzīga liela gudrība, lai pilsētniekus iesaistītu darbībā, neatstājot viņus vērotāju lomā. Tagad esmu pārņemta ar domām un darbiem, lai Latvijas jubilejā valdītu neviltots svinīgums. Drūmā, nepatīkamā laikā radošās idejas grūtāk īstenot. Vasarā tiešām būtu daudz jaukāk.

Pagājušā gada novembrī, vērojot valsts svētku norisi Līgatnē ar kora uzstāšanos, uzrunām, es sajutu, ka cilvēki ir noilgojušies pēc valstiskuma izjūtām – lai paceļoties sarkanbaltsarkanajam karogam un atskanot himnai, uzmutuļotu emocijas un skudriņas skrietu pār muguru. Arī jaunā paaudze izjuta valstiskuma nopietnību.

– Tavos darba gados pārlaisti pārmaiņu laiki, kad cilvēkiem par kultūras pasākumiem bija maza interese, viņi vairāk bija aizņemti ar darbīgām idejām.

– Jā, kultūra bija pēdējā plānā, un arī mēs ar kolēģi pārmetāmies uz biznesu – vārījām zupu, cepām kartupeļus, bijām oficiantes un direktores. Man pat bija pieci veikali – no gaļas līdz apģērbu bodei. Pagāja laiks, un es sapratu, ka neesmu biznesa cilvēks, bet tīrs mākslinieks, kurš viskautko izdomās un saritēs. Nauda jāskaita citiem. Man svarīgi radīt skaistas emocijas, un es tajā sadegšu līdz galam.

Nu pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš pilnīgi atgriezos kultūras darbā, un tagad esmu jaunās pārdomās, kur virzīt savu enerģiju. Tā sēkla, ko pirms gadiem iesēju starptautiskai sadarbībai, ir devusi labus augļus. Bet sākums bija tad, kad nemaz necerēju, ka mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Tagad tā ir parasta lieta. Nesen sākušas pavērties jaunas iespējas sadarbībai ar Krieviju, Āzijas valstīm. Man gribas strādāt tā, lai Latvijas bērniem un jauniešiem, arī Baltijas jauniešiem ir iespēja parādīt sevi, uzzināt par citām zemēm, pavērt viņiem skatu uz plašāku apvārsni. Esmu pārņemta ar festivālu Itālijā, kuru popularizēšu. Neatsacīšos arī no sadarbības ar bērnu un jauniešu talantu festivālu Spānijā, kuram nākamgad apritēs desmit gadu. Taču mana sirdslieta ir un paliks Gintas modes teātris, ar kuru man bijuši prieki par audzēkņu panākumiem un asaras, ja kāds labs bērns pārtraucis darbību. Man iet kā daždien mammai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi