“Mūsu sabiedrība sadalījusies ne tikai pēc tā, cik vieni turīgi un citi trūcīgi, bet arī pēc tā, ko cilvēki atļaujas publiski teikt. Ir tādi, kas skaļi kliedz par katru sīkumu arī tad, ja vienkārši nesaprot, kāpēc viss nenotiek pa viņu prātam, bet otri, kas no visa baidās. Privātās sarunās pasūdzas, bet publiski runāt par to, kas nomāc, neuzdrošinās. Satraucas, ka pēc tam pret viņu var izturēties nelabvēlīgi, ka atradīs kādu viņa melnu traipu. Tāpēc arī taisnība vienmēr galā pieder skaļākajiem,” pārdomās dalījās Cēsu novada iedzīvotāja L.
