Agresorvalsts neleģitīmais prezidents Vladimirs Putins sapņoja par dižu Krieviju, bet ceturtdaļgadsimta laikā, kopš vada šo valsti, ir iznīcinājis Krievijas “dižās lielvalsts” statusu, raksta politologs un starptautisko attiecību eksperts Volters Rasels Mids The Wall Street Journal (WSJ). Pēc eksperta domām, jau vairāk nekā desmit gadus Putins ir guvis ievērību dažu aprobežotu Rietumu politiķu prātos un pat gūt zināmas uzvaras attiecībās ar Rietumiem, bet viņa lielā kļūda bija, ka neuzskatīja Ukrainu par reālu valsti un bija pārliecināts, ka tās tautai nav nacionālās identitātes, bet leģitīmā vara ir vien tukšs apvalks. Izrādījās, ukraiņi ir gatavi cīnīties un mirt par valsti, kuras esamību Putins augstprātīgi noliedza. Eksperts uzskata, ka karš Ukrainā turpinās iznīcināt gan cilvēku, gan ekonomiskos resursus, apdraudot Putina varu. Turklāt Maskava ir zaudējusi tuvāko atbalstītāju Eiropā – Orbānu. Lai gan, pēc eksperta domām, Eiropas Savienībā (ES) ir pretrunas un zināma dezorientācija saistībā ar Transatlantiskajām problēmām jeb NATO, ES tomēr saglabā finanšu ietekmi atbalstam Ukrainai.
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā mediji, atsaucoties uz izlūkdienesta vai izlūkdienestu datiem, raksta, ka tā sauktā Putina elite ir neapmierināta ar prezidentu, ka atbalstītāju vidū sākušās domstarpības, bet Putins faktiski dzīvo bunkurā un baidās “iziet cilvēkos”. Publiski izskanējusi informācija, ka Krievijas iedzīvotāji, kuri neiebilst Putina rīcībai, tomēr sākuši kurnēt, jo tiek atslēgts arī mobilais internets. Mediji arī ziņo, ka iedzīvotāju atbalsts Putinam samazinās.
Ko vēsta pēdējās socioloģiskās aptaujas Krievijā? Maijā publicētie Levadas Centra aptaujas dati liecina, ka seši no desmit Krievijas iedzīvotājiem jeb 61 procents jūtas mierīgi, ir labā noskaņojumā. Katrs piektais jeb 22 procenti saka, ka ir stress, spriedze, dusmas, arī skumjas. Savukārt 17 procenti atzīst, ka noskaņojums ir brīnišķīgs. Visbiežāk brīnišķīgs noskaņojums esot vīriešiem (21 procents), jauniešiem līdz 25 gadu vecumam (37 procenti), kā arī aptaujātajiem ar vidējo vai zemāku izglītību (21 procents) un cilvēkiem ar labiem ienākumiem (24 procenti). Savukārt ļoti slikts noskaņojums lielāko tiesu ir sievietēm (23 procenti), tiem, kuriem jau ir 55 gadi un vairāk (26 procenti).
Kā mainījies valsts politikas vērtējums? Pērn decembrī to pozitīvi vērtēja 67 procenti, šogad janvārī – 66 procenti, februārī 64 procenti, martā 61 procents, bet aprīlī Krievijas valsts politiku par pareizu uzskatīja 55 procenti iedzīvotāju. V. Putinu pagājušā gada decembrī esot atbalstījuši 85 procenti, bet šogad aprīlī – 79 procenti. Ja prezidenta vēlēšanas Krievijā notiktu tuvākajā svētdienā, par Putinu balsotu katrs otrais vēlētājs (49 procenti). Var piebilst, ka visaugstākais vērtējums aptaujās Putinam kā prezidentam bija 2024. gada februārī (68 procenti). Visvairāk atbalstītāju šogad aprīlī ir gados vecāku cilvēku vidū (57 procenti).
Tātad aptauju rezultāti liecina, ka atbalsts Putinam un pašreizējai Krievijas politikai lēnām samazinās. Tomēr vismaz pagaidām nekas neliecina, ka iedzīvotāji varētu masveidā iziet ielās un pieprasīt režīma maiņu. Apvērsumu varētu sarīkot varas elite, bet maz ticams, ka tas nozīmētu režīma un politikas maiņu, droši vien tiktu pārdalīti varas krēsli. Jebkurā gadījumā plaisas varas mūrī ir parādījušās, laiks rādīs, vai tās tiks aizlāpītas vai arī tiks celts jauns varas mūris.
Komentāri