Frāze “mazāk ir vairāk” itin bieži izskan šovā “Koru kari”, kad žūrija izsaka savu vērtējumu par koru uzstāšanos. Protams, šova formāts prasa koriem ne tikai lieliski dziedāt, bet arī izdomāt un rādīt veselus uzvedumus, izmantojot visus iespējamos līdzekļus gan tērpos, gan scenogrāfijā. Tad nu katrs koris cenšas, kā var, turklāt mēģinot pārspēt konkurentus, kas arī ir viens no šova uzstādījumiem. Diemžēl dažkārt saskatāmi pārspīlējumi un žūrijas locekļiem nākas sacīt: “Mazāk ir vairāk.” Izrādās, “trāpīt” skatītāju un klausītāju sirdī ar mazāk nav nemaz tik viegli. Ja jāiztiek bez liela trokšņa, spilgtām, mirgojošām gaismām, dārgiem tērpiem un citiem pārsteidzošiem elementiem, uzrunāt mūsdienu izlutināto skatītāju nav vienkārši. Laikam jābūt īpaši iedvesmotam, emocionāli uzlādētam un atvērtam, lai iznāktu sirdsdarbs, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu, jo var būt arī tā, ka mazāk izrādās VAIRĀK.
Kaut kā šo frāzi gribas pārnest arī uz citām dzīves situācijām. Nu kaut vai uz satraucošo ziņu, par ko varēja lasīt “Druvas” otrdienas numurā, ka “Latvijā augsnes kvalitāte daudzviet pasliktinās, dabiskie zālāji aizņem mazāk nekā 1% valsts teritorijas un dabas daudzveidības stāvoklis ir tālu no laba”. Nav noslēpums, ka pie tā mūs, ražojot pārtiku, novedusi tendence – ātrāk, VAIRĀK, efektīvāk. Kādas mazās piemājas saimniecības ar divām gotiņām vai pat mazās fermas ar 20- 30 lopiņiem! Kādi tur mazie labības lauki, siena iegūšana bez lielās tehnikas, kas visu vajadzīgo savāc dažās dienās! Mazās cūku un vistu fermas? Tas nav izdevīgi, tādēļ nav vajadzīgi! Mums vajag ekonomiskas saimniecības, kas nozīmē – ar sprostos nomocītām vistām, ar liellopiem, kuriem nevis dots savs personvārds, bet ausīs iespiests numurs, ar tūkstošvietīgām cūku fermām, kurās, iezogoties cūku mērim, šausmas, tās likvidējot, manuprāt, ir neaprakstāmas! Sekas, kur noved – VAIRĀK.
VAIRĀK skolēnu mācību iestādēs, klasēs, veidojot nevis ģimeniskus kolektīvus, bet rūpnīcām līdzīgus kombinātus, kuros kaut cik normāli izdzīvot var tikai stiprākie!
Administratīvās teritorijas arī vajag VAIRĀKskaitlīgas iedzīvotāju daudzuma ziņā uz vienu administrācijas “mehānismu”, tad būšot labumi tādi un šādi. Kādi? To redzam un dzirdam no iedzīvotājiem ne tik sen izveidoto novadu nomalēs: slēgtas pasta nodaļas, skolas, veikali, sabiedriskais transports uz centru – kur nu vēl uz galvaspilsētu – labi, ja reizi dienā.
Bet daba saka citu: apstājieties, norimstiet, padomājiet, ieklausieties! Daudzi to jau ir izdarījuši – zemnieki sāk pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, pircēji olas, pienu un gaļu cenšas iegādāties no naturālajām saimniecībām, pilsētnieki pārceļas uz dzīvi laukos. Par laimi, nav pazudusi vēlme un prasme pašiem izaudzēt savus salātus un tomātus.
Gan jau gan atdzims lauku apvidi, atdzīvosies lauku skolas, viensētu pagalmos iedziedāsies gailis, varbūt pat iemausies gotiņa. Ja ne mēs paši, varbūt daba, varbūt ģeopolitiskie vai citi notikumi mūs uz to aizvedīs, jo bieži vien tieši mazāk nozīmē VAIRĀK.
Komentāri