Saiets izziņai un kopā būšanai

Tradicionālais Darbaļaužu saiets Taurenes pagasta “Runtēs” kopā sasauca ap 70 pašu un kaimiņu pagastu dažādu paaudžu ļaudis.

Maija brīvdienās jau piekto pavasari satikās tie, kuri vēlas vairāk uzzināt par pagastu, tā cilvēkiem, notikumiem.

“Tāda arī ir ideja, katru pavasari Darbaļaužu saiets notiek citviet. Vietējais stāstnieku klubiņš meklē interesantus faktus, apzina, kas konkrētajā vietā bijis, kādi cilvēki dzīvojuši, ko pieredzējuši, vietējie dalās atmiņās. Bānūžos atcerējāmies cilvēkus un notikumus, kas saistās ar šo vietu, Brežģa kalnā, kas bija iecienīta kultūrvieta, bija citi stāsti, spēlēja pūtēju orķestris, pie Lodes veikala un pienotavas, kur pēc kapu svētkiem vienmēr bija teātra izrāde, Taurenes “Radi” spēlēja teātri, bet Kultūras namā, protams, bija sarunas par Taurenes centru dažādos laikos,” pastāsta Tau­renes Kul­tūras nama vadītāja, saieta tradīcijas iedibinātāja Ginta Babre un piebilst, ka katra vieta ir īpaša, katrā ir kas tikai tai piederīgs.  “Nedomājām, ka tik daudzi atbrauks uz tālu pagasta nostūri. Darbaļaužu saiets ir aizvien populārāks, ieradās ne tikai taurenieši, arī zosēnieši, skujenieši, dzērbenieši,” stāsta “Runtu” saimniece Alda Zālīte un atzīst, ka bijis satraukums, kā būs, kā ciemiņi jutīsies.

“Mums patīk, ka cilvēki ir priecīgi, smaidā atmaigst arī pats lielākais rūgumpods,” saka Alda, bet Ginta uzsver, ka Zālīšu ģimene ar savu izdomu aktīvi iesaistījusies saieta rīkošanā un norisē. Līdzdarbojās arī tuvējo māju kaimiņi.

Saimnieks Modris visus sagaidīja kā stingrs policists un izsniedza caurlaides. Abi ar Aldu pastāstīja par “Runtēm” un apkārtni, savu saimniekošanu un dzīvi šajā vietā jau ceturtajā paaudzē, par ko atgādina četras liepas. Saieta dalībnieki dalījās atmiņās, kā te kaimiņi kādreiz strādājuši, kā pratuši ballēties.
Ne vienam vien bija pārsteigums, ka saimnieki spēlē zolīti. “Tā mums ir aizraušanās no jaunības. Modra vecāmamma spēlēja, viņa iemācīja,” atklāj Alda un pastāsta, ka veterinārārsti, kas ir arī Aldas profesija, ik gadu  reizi mēnesī satiekas dažādās vietās Latvijā un spēlē    zolīti. Gada beigās saskaita punktus. Modra un Aldas iegūtās medaļas varēja apskatīt ābeles zaros, bet kausus sarindotus uz galdiņa. Turpat arī varēja uzzināt, kas par “Runtēm” un Zālīšu ģimeni publicēts presē. “Zolīte dod iespēju izrauties no mājas un saimniecības ikdienas. Nevar jau tikai strādāt, vajag arī kādu sirdsprieku. Katru gadu cenšamies uz nedēļu izrauties kādā ceļojumā. Tas dod jaunu spēku un enerģiju. Tāpat kā tie, kuri pie mums atbrauca,” stāsta Alda. Darbaļaužu saieta īpašais viesis bija pazīstamā dziedātāja un komponiste Anita Ozola. “Viņas dzimtās mājas ir netālu. No ēkas palikuši pamati. Taurene Anitai ir ļoti mīļa, tai viņa veltījusi dziesmas, kuras arī izskanēja saietā,” pastāsta G. Babre. A. Ozola pagasta novadpētniekiem uzdāvināja savu dzīvesstāsta un atmiņu grāmatu.

Modris un Alda bija sagatavojuši viktorīnu ar jautājumiem par cilvēkiem, par seniem laikiem un šodienu savā pagastā. “Prieks, ka zināja, daudzas atbildes jau bija izskanējušas dienas gaitā,” bilst Alda.

Trīs stundas “Runtēs” pagāja nemanot. G. Babre atklāja, ka nākamgad 1. maijā Darbaļaužu saiets notiks Apšu – Lodes dzirnavās. “Tur dzīvo Zālīšu ģimene, rīdzinieki, kuri nesen iegādājušies īpašumu. Tā ir tikai uzvārdu sakritība ar “Runtes” Zālīšiem. Rīdzinieki piedalījās saietā arī pērn un šoreiz ir gatavi uzņemt ciemos. Stāst­nSieku pulciņa dalībniekiem jāapkopo stāsti, atmiņas, fakti par šo vietu, lai mēs visi iepazītu vēl vienu vietu pagastā,” pastāsta saieta tradīcijas uzturētāja.

“Runtu” saimniece uzsver, ka gūta enerģija, prieks par tiem, kuri atbrauca. “Laiks brīnišķīgs, un tā ir vienmēr, kad te sabrauc ciemiņi – viņus sagaida saulīte. 1982. gada 9. jūlijā nepārtraukti lija, 10. jūlijā, mūsu kāzu dienā, spīdēja saulīte. Un tā ir visus šos gadus,” atklāj Alda. Saietā izskanēja arī viņu ģimenes himna “Vālodzīte”.

“Dārziņš apsēts, kartupeļi iestādīti, visu var paspēt,” smaidot saka “Runtu” saimniece.