
Amatas novads ir mazo upīšu caurausts. Tās, mērodamas garus un īsus ceļus, ietek Amatā un Gaujā. Tās ir vērtība, ko saudzēt un kopt. Upītes veidojušās pēdējā apledojuma laikā pirms apmēram 12 tūkstošiem gadu. Upes dažādos Latvijas novados mēdz saukt dažādi. Kurzemē – valki, Vidzemē – urgas, Latgalē – rūči. Upju kopskaits Latvijā pārsniedz 1000, bet rakstniece Melānija Vanaga saskaitījusi, ka Amatai savus ūdeņus nes ap 80 pieteku, kurām ir doti gan vārdi, gan ir pat bez vārdiem esošas upītes, urdziņas un tērcītes.
Rakstniece novada upītes iepazinusi, tās visas apstaigājot un aprakstot, pēc tam ietverot savās unikālajās rokrakstu grāmatās – pavisam kopā 14 upes. Tagad notiek ziņu digitalizēšana, lai tās būtu pieejamas elektroniskā veidā gan skolēniem, gan Nacionālajā bibliotēkā visiem interesentiem.
Novada upīšu nosaukumi ir raksturojoši un bieži vien savdabīgi – Saltupīte, Raganīna, Mīlīšu grāvis, Vilkate, Pienupe, Skujupe, Mīzupīte, Nediena, Purva sūce. Upju nosaukumi ir ļoti seni, viens no jaunākajiem – Pērļupe. Amatas īsākā pieteka ir Lauču strauts -kilometru gara, garākā – Dadžupe – 14 km.
Viena no ievērojamākajām upītēm ir Melderupīte, kura saukta arī par Ieriķupīti, Dzirnupīti un Grūbupi. Tā pēc tecējuma ir ļoti strauja, jo lejpus Vidzemes šosejai tai ir izteikti liels kritums – tikai 200 metrus garā posmā līmeņa starpība ir 12 metri. Tā ir vienīgā upe Latvijā ar tik izteiktu kritumu, turklāt veido septiņus dažāda augstuma ūdenskritumus. Šī ir upe, kas tek “skanēdama”. Turklāt Melderupe ir izteikta foreļupe jeb lašupe, kurā nāk nārstot laši.
Amatas novada domes teritorijas plānošanas un attīstības nodaļas speciāliste un novada tūrisma informācijas punkta atbildīgā Iluta Bērziņa vērtē, ka upītes veido vienu no novada rakstura īpašībām, līdzīgi kā Latgale ir zilo ezeru zeme, Amata ir zilo upīšu zeme. “Tās ir ļoti skaistas, un cilvēkiem vienmēr būtu vērts padomāt, kā tās saudzēt un pasargāt.” Arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzskata, ka daudzās mazās upītes izdaiļo ainavu, priecē cilvēkus, un amatieši par tām var būt lepni un laimīgi, jo daudziem tāda krāšņuma nav. Turklāt tajās atrodas arī vairāki Eiropas nozīmes objekti. Lai upītes uzturētu kārtībā, dome algo darbiniekus, kas tās regulāri sakopj. Priekšsēdētāja ļoti atbalsta arī nevalstisko organizāciju veidošanos, kā arī dažādas aktivitātes, kas saistītas ar upītēm. “Esam gan tikai ceļa sākumā un mums nav lielu projektu, bet ejam soli pa solim. Vislielākais prieks, ka cilvēki paši dara un ikdienā domā par upītēm, to nozīmi. Daudz grūtāk ir regulāri cīnīties pret bebru aizsprostiem nekā uzrīkot vienreizēju pasākumu. Uzskatu, ka lielākā daļa iedzīvotāju izturas atbildīgi un attieksme kļūst ar katru gadu pozitīvāka un cilvēki arvien saimnieciskāki.”
Komentāri