Piektdiena, 14. jūnijs
Vārda dienas: Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis

Ziemā jākāpj uz slēpēm

Druva
00:00
24.01.2009
3
200901231915323460

Cēsnieki Laura un Dzintars Ķerpes par dīvainu un mazliet nepiepildītu sauc to gadu, kad ziemā nav iznācis paslēpot īstos kalnos. Slēpot Austrijas, Francijas un Itālijas trasēs jau sešus gadus ir viņu vaļasprieks.

Jaungadu sagaidīja Bādgašteinā

Vai kādreiz esat mēģinājuši līdz pašām pirts durvīm aiziet slēpošanas kombinezonā un zābakos? Tieši slēpotāju atpūtas vietā šo skatu un sajūtu var baudīt. Cilvēki ir izslēpojušies slapjām mugurām, aktīvi un svaigā gaisā pavadījuši dienu, tad viņi iztvaicējas pirtī, pasēž burbuļvannā, no jauna saģērbjas kombinezonā un dodas kārtīgi izgulēties romantiskā kalnu namiņā, lai nākamajā rītā atkal traustos augšā un augšup. “Es nezinu, vai katru ziemu mēs brauktu uz kalniem, ja nebūtu slēpošanas fani. Mums svarīgākais ir kārtīgi izslēpoties. Vietējie – austrieši, vācieši – tur arī palaiskojas, uzbrauc kalnā, dzer karstvīnu, bauda dabu. Viņiem jau kalni ir blakus, bet mēs tos reizi gadā izbaudām, tāpēc tajā nedēļā, kad esam prom, katru dienu cenšamies septiņas stundas slēpot. Lejā no kalna un atkal augšup,” dalījās Laura Ķerpe, kura tikai pirms pāris nedēļām kopā ar ģimeni atgriezusies no Bādgašteinas. Tas ir Austrijas kalnu slēpošanas kūrorts, kas atrodas Zalcburgas zemē, vienā no skaistākajām Austrijas daļām.

Vai kādreiz esat redzējuši aktīvus slēpotājus vakartērpos? Nebūs tik liela pārsteiguma, neslēpo tur dāmas vakarkleitās, bet vakaros, kad kalnu ciematiņos sākas nakts dzīve – darbojas krodziņi, skan mūzika, notiek pasākumi -, tad tieši slēpotāji apmeklē svinīgas tikšanās viesnīcās un balles vakartērpos.

“Sezonā šajos ciematiņos arī dzīvo tikai slēpotāji. Kopā sanākuši daudzi azartiski un ar dzīvi apmierināti cilvēki, kuri ziemas atpūtas nedēļā izvēlējušies nevis laiskošanos silto zemju pludmalēs, bet kārtīgu izkustēšanos. Es ļoti labi šos cilvēkus saprotu, jo pati ļoti vēlos būt svaigā gaisā un uz slēpēm. Kur ziemā lai izkustas, ja ne slēpojot? Un, ja nebraukt uz Alpiem, vai ikdienā pēc darba un nedēļas nogalēs tepat uz Žagarkalnu, vai Lido kalnu Madonas pusē, tad svaiga gaisa nav vispār. Ja es netieku kalnos un pie dabas, man ir sajūta- vairs nevaru pastrādāt. Tieši slēpojot visu aizmirsti. Tu aizmirsti darbu, atslēdzies no visa un baudi dzīvi,” sajūtās dalījās Laura. Viņa pati ar kalnu slēpošanu nodarbojas jau septiņus gadus, vīrs sešus, slēpo arī meitiņa Elija un šogad Austrijā uz slēpēm uzlikts arī trīsgadīgais Kristiāns.

“Nespēja jau viņš vēl pie tik lieliem zābakiem pierast, bet nekas cits viņam neatliks. Būs jāslēpo, jo vecāki ar to no sirds aizrāvušies,” tā Laura un piebilda, ka ļoti priecājas par to, ka ziemas atvaļinājumu izdevies pavadīt kopā ar ģimeni un Jauno gadu sagaidīt slēpotāju ciemā.

Lejup pa zilajām un melnajām

Kalnu slēpotāji zina, ka trases kartē ir iezīmētas pēc to smaguma pakāpes un garuma. Zilās, sarkanās, melnās. Zilās arī iesācējiem, melnās tiem, kuri labi pārzina slēpošanas tehniku, kuri uz slēpēm jūtas droši. Runa gan nav par pārgalvību, jo ar kalniem ir jārunā to valodā, un muļķīgas kļūdas tie cilvēkiem nepiedod. Tas neattiecas tikai uz alpīnistiem, bet arī uz kalnu slēpotājiem.

Laura vaļsirdīgi stāsta, ka spēkus ir mēģinājusi visu trīs krāsu trasēs.

“Man tomēr labāk patīk lēzenās trases. Tad es izbaudu braucienu. Es slēpoju divus, trīs kilometrus lejā, paiet ilgāk nekā pusstunda. Slēpoju un baudu skatus, kas blakus. Ir ļoti skaisti. Ierasti janvārī kalnos nav īpaši silts un saulains, tāpēc vairāk slēpotāju uz Alpiem traucas februāra beigās, martā, bet mums paveicās. Visas dienas spīdēja saulīte, kalni bija balti. Austrijas Alpi ir paredzami arī ar to, ka vienmēr pietiek sniega. Par smagākajām trasēm runājot, man patīk tikt galā ar izaicinājumu, bet reizē ir spriedze. Tu nespēj domāt tikai par kalnu, slēpošanu un visu baudīt, tev ir jādomā – kā tikšu galā ar kumpu, kā uzvedīšos katrā konkrētajā augstumā,” tā Laura.

Ģimene, kura uz Alpu slēpošanas kūrortiem braukusi jau vairākas ziemas, arī zina teikt, ka visvairāk slēpotāju ir skolēnu brīvdienās, arī marta sākumā. Vislabākās slēpošanas trases, iespējams, esot Francijā, bet izmaksas arī ir lielākas. Vēl augstāka kvalitātes pakāpe ir Šveice, bet tad slēpošanas nedēļa izmaksā divtik kā Austrijā vai Itālijā.

“Tieši šī iemesla dēļ Šveicē neesam slēpojuši. Man ļoti patika slēpot Francijā, bet nav slikti arī Itālijā un Austrijā. Publika visur ir solīda. Viesnīcas tādas, ka var izvēlēties, ar un bez ēdināšanas. Mēs ņemam, lai būtu vismaz brokastis, jo citādi pašiem jāgatavo. Ja no rīta vēlamies tikt uz pirmo pacēlāju, jāceļas agri. Kāpēc uz pirmo? Tā ir neatkārtojama sajūta – braukt lejā pa tikko sagatavotu trasi. Ļoti labi slīd. Neviens pirms tevis nav braucis,” stāstīja Laura un piebilda, ka reizēs, kad atpūtā devušies kopā vien abi ar vīru, bet mazie palikuši mājās, tieši šādi viņi rīkojas. Pēc astoņiem no rīta uz pacēlāju un ar pēdējo, pēc četriem pēcpusdienā, atgriešanās ielejā.

Reizē darbs un atpūta

“Ja man jāpasaka, cik reižu pagājušajā gadā esmu ceļojusi, tad jāsaskaita. Ar draugiem bijām Turcijā, kur aktīvi spēlējām tenisu, ar ģimeni vasarā bijām Horvātijā, tad Alpi. Biju Sicīlijā un Dubaijā,” tā Laura, un izklausās neticami. “Ceļošana ir arī mans darbs. Man ir jāpiedalās infotūrēs, lai varu katram, kurš izvēlas kādu ceļojumu, jau iepriekš izstāstīt- kas interesants, kas jāņem vērā, lai ceļojumā neviltos, ko var sagaidīt no galamērķa,” tā Laura Ķerpe, kura ir “Novatours” Cēsu biroja vadītāja. Par darbu rezumējums īss – patīk. Laura neslēpj, ka tā ir iespēja redzēt šajā dzīvē daudz interesantu vietu. Laura jau sen vairs mājās no tālām zemēm neatgriežas ar lielām iepirkumu somām un suvenīru krājumiem. Viņa sapratusi un arī citiem iesaka lieki netērēties, bet baudīt to, ko atvaļinājumā pavadītā nedēļa piedāvā, darīt to, kas patīk.

“No Sicīlijas atvedu akmeni no vulkāna. Es to tur redzēju, no turienes paņēmu, un man tas ir labākais suvenīrs. No Tunisijas tuksneša atvedu smilšu rozi. Un no daudzām vietām neaizmirstamas atmiņas,” tā Laura, aicinot visus, kuri spēj atlicināt kaut niecīgāko naudas summiņu pasaules apskatīšanai, posties ceļam.

“Tik ļoti priecājos, ka tajos pašos Alpos sastopu solīda vecuma cilvēkus. Man ir prieks, ka turienes pensionāri var atļauties aizbraukt uz kalniem un atpūsties. Viņi varbūt pat slēpes nepiestiprina, bet bauda skaistumu, ieelpo svaigo kalnu gaisu. Man ir tik ļoti žēl, ka mūsu cilvēkiem, īpaši gados vecākajiem, kuri tagad ir pensijā un varētu atpūsties, tas ir liegts. Zinu, ka liela daļa vecākās paaudzes par to pat nesapņo, jo zina, ka finansiāli nevarēs atļauties,” vērtēja Laura, bet tiem, kuri pēc izlasītā teiks – kalnu kūrorts nav priekš manis, man nepatīk sniegs, nemāku slēpot, tiem tiek piedāvāta alternatīva. Alpos vasarā esot īpaši iekārtoti ceļi, lai dotos pastaigās, nūjotu, kāptu kalnos un pētītu puķes.

“Mēs esam Alpos bijuši arī vasarā. Vienalga gribējām slēpot. Uzbraucām augstu, līdz ledājam. Izslēpojāmies. Kad nobraucām lejā, tad apgūlāmies pļavā. Putni blakus ledājam čivina un pļava medaini smaržo. Ticiet man, tas ir tā vērts,” tā Laura.

Slēpo Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē * Trīs ielejas ir vislielākais slēpošanas reģions pasaulē. Tas atrodas Francijā un tajā ir trīs pasaulslaveni kūrorti- Meribella, Kurševela un Voltoransa. Blakus ir 12 Alpu ciemati, kurus saista pacēlāju un kalnu slēpošanas trašu tīkls; * Austriju dēvē par kalnu slēpotāju Meku, jo Tiroles Alpu augstums garantē slēpotājiem sniegu no novembra līdz martam, bet uz ledājiem- Rettenbach un Tiefenbach slēpo cauru gadu; * itālieši uzsver, ka lepojas ne tikai ar kultūras mantojumu un saules pielietu gadu, bet aicina slēpotājus uz trasēm, kurām ir kvalitatīvs serviss, bet zemākas cenas. Latvijas slēpotāju vidū viens no iecienītākajiem kūrortiem ir Val di Sole; * Šveici dēvē par Alpu pasaku. Šajā valstī izvietoti prestižākie kalnu kūrorti. Cenas ir augstākas, bet katram kalnu slēpošanas fanam vismaz reizi dzīvē esot jāizbauda lepnāko kūrortu atmosfēra.

Praktiski * Uz Alpiem lidojiet ar lidmašīnu – ērtāk, laika ietaupījums, nav ceļa noguruma; * nedēļas ceļojums var izdoties, iztērējot 300 latu; * jārēķinās ar papildizdevumiem – pacēlāja kartes noma nedēļai ap 150 latiem; * izdevīgāk izmantot paša slēpošanas inventāru. Ko paņemt līdzi no kalniem? * Kustību prieku slēpojot; * uzkrāto enerģiju; * jaunās emocijas; * vizuālo baudījumu; * brīvības sajūtu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
4

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Krāpnieki uzdodas par Valsts policijas amatpersonu un sūta viltus foto ar dienesta apliecību

20:23
13.06.2024
11

Joprojām Valsts policija iegūst informāciju no iedzīvotājiem par saņemtiem telefona zvaniem no nepazīstamām personām, kuras uzdodas par tiesībsargājošo iestāžu, tostarp Valsts policijas amatpersonām un bieži tērzēšanas platformā “WhatsApp” nosūta viltus fotogrāfijas ar it kā Valsts policijas dienesta apliecībām. Iedzīvotāji lielākoties ir vērīgi un informēti par telefonkrāpšanas riskiem, neatklājot zvanītājiem prasītos datus un pārtraukuši sarunu. Otrdien, […]

Veikala ēka ceļas, bet uz iepirkšanos vēl jāgaida

00:00
13.06.2024
237

“Lidl” veikala būvniecība Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas stūrī, virzās strauji. “Lidl Latvija” Nekustamā īpašuma departamenta vadītājs Mikus Ķīsis saka, ka process notiek atbilstoši plānotajiem termiņiem, arī ziemā, kad notika vērienīgi zemes darbi, veidojot uzbērumu veikala teritorijai, nebija negaidītu problēmu. Uzbūvēta arī betona atbalsta siena uzbērumam. M.Ķīsis skaidro, ka konkrētu laiku, kad tieši darbu sāks […]

Iedzīvotāji uzklausa ielu pārbūves ieceres

00:00
12.06.2024
431

Cēsīs, Lapsu un Ata Krovalda ielas kvartālā, kas izsenis uzskatīts par rūpniecisku un kur joprojām darbojas lielāki un mazāki uzņēmumi, plānotas vērienīgas ielu pārbūves. Paredzēts atjaunot un uzlabot piecu ielu posmus. Cēsu novada dome līdzekļus šai iecerei plāno piesaistīt no Eiropas Sa­vienības kohēzijai paredzētā finansējuma, īstenojot projektu “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam”. Uz sarunu par projektētāju iecerēm […]

Kratīšanas laikā policisti Cēsu novadā izņem narkotikas, skaidru naudu un aiztur sievieti

15:13
11.06.2024
1116

Šī gada 27. maijā, veicot izmeklēšanu iepriekš uzsāktā kriminālprocesā, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas aizdomās par narkotisko vielu realizāciju aizturēja 1993. gadā dzimušu sievieti, kā arī izņēma dažāda veida narkotikas un skaidru naudu. Policijā turpinās izmeklēšana. Turpinot aktīvu un mērķtiecīgu darbu narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanas jomā, Valsts […]

Kas skaistāks – pļauts vai nepļauts

00:00
11.06.2024
102
1

Trimmeru, zāles pļāvēju troksnis šopavasar dzirdams jau kopš maija sākuma. Māju īpašnieki kopj pagalmus, pašvaldība publiskās teritorijas, kuras ikdienā un atpūtai izmanto iedzīvotāji. Vakar trimmeru troksnis pārsteidza iedzīvotājus Vese­la­vas pagasta Bērzkrogā. Seši vīri steidza pļaut jau krietni saaugušo zāli pašvaldības teritorijā pie daudzdzīvokļa mājām, nogāzē starp bērnudārzu un dīķi. “Bērzkrogā jānopļauj liela teritorija, pērn viens […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
4
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
6
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
6
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
5
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
58
1
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi