Sirsnīgi. "Lekringa" spēlētāji ar interesi apskatīja komandai veltītos sporta skolas audzēkņu zīmējumus. FOTO: Iveta Rozentāle
Godinot florbola komandu “Lekrings” par pēc vairāku gadu pārtraukuma izcīnīto čempiona titulu, Cēsu novada pašvaldība zelta komandu aicināja uz oficiālu pieņemšanu restorānā “H.E.Vanadziņš”.
Izskanēja svētku uzrunas un sarunas, netrūka humora, pateicību un dāvanu. Pašvaldība īpaši sveica florbola kluba prezidentu Arti Malkavu, trenerus Ingu Laiviņu un Andri Malkavu, komandas kapteinim Artūram Jurševskim dāvināja karogu, lai Cēsu vārdu nestu tālāk pasaulē. Ziedus saņēma arī komandas fizioterapeite Baiba Rajecka, kas rūpējas par spēlētāju traumu iespējami ātrāku sadzīšanu.
Pateicības vārdus sacīja vietvaras Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis, uzsverot sasniegtā nozīmību sporta attīstībā novadā: “Tas ir milzīgs darbs, neatlaidība un komandas spēks, kas ļauj sasniegt tādu rezultātu, lai arī tas nenāk viegli. Īpašs prieks redzēt arī savus audzēkņus. Paldies, ka esat izveidojuši šādu ģimeni! Iedvesmojoši, ka sportisku panākumu novadā kļūst arvien vairāk!”
Arī “Druvai” V. Dumpis izcēla ģimenisko komandas sajūtu, kurai arī viņš pats piederīgs: “Tas nav profesionālais sporta veids, uz kuru nāc kā uz darbu. Te ir jāgrib, un tas ir arī ģimeņu nopelns. Arī abi treneri iepriekš ir bijuši spēlētāji šajā komandā. Savukārt mēs, pašvaldība, nodrošinām, lai būtu iespēja trenēties.” Viņš ar humoru arī teic, ka Cēsīs iespējams noorganizēt visu, arī brīvdienu pēc uzvaras: “Komanda uzvarēja sestdien, un nākamo dienu mēs pasludinājām par brīvdienu.” Viesturs Dumpis norāda, ka ““Lekrings” ir – šķērsvītra Cēsis, jo, ja pasaka Cēsis, tad zina, ka te ir “Lekrings”, un, ja pasaka “Lekrings”, tad zina, ka komanda ir no Cēsīm”.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, uzrunājot komandu, sacīja: “Labvakar, čempioni! Pagājis mazs brītiņš, un kauss ir atceļojis uz Cēsīm! Šī nebija tā sezona, kad bijāt absolūti favorīti, bet tajā pašā laikā šī bija tāda Pelnrušķītes sezona, kad no prognozētās ceturtās vietas kļuvāt par čempioniem. Tas ir visu jūsu kopējs nopelns.” Arī J. Rozenbergs novērtēja komandas ieguldījumu Cēsu vārda popularizēšanā Latvijas sportā. “Druvai” domes priekšsēdētājs sacīja: “Sportā “Lekrings” un florbols ir mūsu vizītkarte. Turklāt gandarījums, ka komandā darbojas tieši vietējie čaļi. Prieks, ka “Lekrings” ir tituliem bagātākā florbola komanda Latvijā – deviņkārtēji zelta čempioni. Domāju, pēc šī gada panākumiem septembrī atkal būs jauno spēlētāju pieplūdums.”
Arī Cēsu Pilsētas Sporta skolas direktore Agnese Citroviča uzsvēra, ka komandas enerģija un degsme ir iedvesma jaunajai paaudzei. Sporta skolas audzēkņi sveicienam bija sagatavojuši zīmējumus, ko spēlētāji ar interesi izpētīja. Komandas kapteinis Artūrs Jurševskis “Druvai” atzina, ka vislepnākie par uzvarām ir tieši komandas dalībnieku brāļi un māsas, vecāki un vecvecāki, kuri vienmēr seko līdzi un vienmēr zina rezultātus: “Tas ļoti motivē, un ir gods tādā veidā nest Cēsu vārdu!” Viņš teic, ka tāds fināls, kāds piedzīvots šogad, nav vārdos aprakstāms: “Stāsts, ko mēs izdzīvojām, ir gluži kā filmās. Tik sarežģīta sezona noteikti sniedz īpašu gandarījumu, jo ceļš ir smagāks, jo gandarījums lielāks.” Vērtējot galveno faktoru uzvarai, komandas kapteinis uzsver komandas saliedētību: “Katrs var būt labākais pats par sevi, bet par čempioniem mēs varam kļūt tikai kā komanda. Pēc tā, kam izgājām cauri ceturtdaļfinālā un pusfinālā, bija pārliecība, ka mums ir jāuzvar. Protams, nevar iet uz laukuma ar domu, ka uzvarēs, bet tā sajūta pirms spēles, to nevar aprakstīt, bet zini, ka būs labi.” Treneris Ingus Laiviņš vērtē, ka komanda bija izdarījusi pat vairāk, nekā no tās sagaidīja, tāpēc finālā varēja koncentrēties uz spēli bez spiediena no malas. I. Laiviņš “Druvai” atzina, ka izvēlē kļūt par “Lekringa” treneri noteicošā bijusi tieši saikne ar Cēsīm: “Pats te esmu sācis spēlēt florbolu, tāpēc iekšēji vienmēr mazais sapnis ir bijis te atgriezties.”
Ikviens no komandas izceļ fanu atbalstu. A. Jurševskis teic: “Ikviens sportists gribētu piedzīvot, ka, atbraucot uz mājām pusdivos, divos naktī, izkāpjot no autobusa, tur priekšā fani smaida un kliedz : ““Lekrings” labākais!” Arī I. Laiviņš, kurš kā spēlētājs ir piedzīvojis komandas uzvaras, teic, ka tik daudz fanu kā šogad citos gados nav bijis. Viens no jaunākajiem spēlētājiem Jorens Štāls atzīst, ka tas, ka fani apmeklē spēles, dod jaunu motivāciju darīt: “Tā ir ļoti patriotiska sajūta – pārstāvēt titulētāko klubu Latvijā prieks un lepnums.”
Komentāri