Priekuļos tikās Latvijas gaļas liellopu audzētāji. Gan, lai uzzinātu jaunāko nozarē, ieklausītos speciālistu padomos
par gaļas liellopu audzēšanu, šķirņu un vaislinieku izvēli, novērtēšanu, gan Eiropas Savienības tirgus un vietējām prasībām, realizējot liellopus gaļai. Seminārs bija kupli apmeklēts, gaļas liellopu audzētāji bija atbraukuši no dažādiem novadiem.
Dzērbenes pagasta zemnieku saimniecības “Skujas” īpašniece Sarmīte Karole “Druvai” atzina, ka vienmēr ir noderīgi uzzināt, ko domā speciālisti un tie, kuri audzē liellopus. Lektors Ivo Vegmans analizēja izsolei atvestos lopus – kādi tie ir, kā pareizi jābaro. Viņa padomos bija katram kas ikdienas darbā noderīgs. “Man patīk beļģu zilā šķirne, esmu dzirdējusi, ka šo liellopu gaļa ir kvalitatīvāka, bet par tiem gan vispār nerunāja,” domās dalījās Sarmīte Karole un piebilda, ka gaļas lopi ir labi pļavu noganīšanai. Savukārt Vaives pagasta zemnieks Andris Ošs, kurš veido Švices šķirnes lopu ganāmpulku atzina, ka lopkopību šogad gaida lieli pārbaudījumi, ne visi tos izturēs, jo bez stabila valsts atbalsta pastāvēt un attīstīties ļoti grūti, arī bankas nav ieinteresētas kreditēt lopkopību. “Tikai kopā mēs varam ne vien izrunāt problēmas, bet arī tās risināt,” pārliecināts Andris Ošs.
Pēc semināra notika gaļas liellopu izsole. Otrā Latvijā. Interesentu patiesi bija daudz, ap simts. Pirmajā izsolē, kā atzina vairāki zemnieki, interesentu bijis maz un nevienu lopiņu neizdevies pārdot.
Tika piedāvāti 23 Šarolē, Herefordas, Sīmentāles, Limuzīnas un Angus šķirnes, kā arī dažādu šķirņu krustojuma lopi, starp tiem četras telītes. Nākamos saimniekus ieguva četri bullēni, tikai vienu pārdeva par sākumcenu, pārējos par zemāku. Buļļu jaunajiem īpašniekiem tika arī nodrošināts transports.
Izsolei viss bija noorganizēts, kā nākas, tikai zemnieki vairāk bija ieinteresēti paskatīties, nevis pirkt lopus. Limuzīnas krustojuma grūsna gadu un piecus mēnešus veca tele tika piedāvāta par 500 latiem, tikpat prasīja par Šarolē un Latvijas brūnās krustojuma telīti, Angus šķirnes astoņus mēnešus vecs bullēns maksāja 410 latus, bet Herefordas – tūkstoš latu. “Cenas ļoti augstas. Atliek tikai skatīties,” tā par izsoli “Druvai” sacīja Dzērbenes pagasta “Lejas Meļļu” saimniece Anna Karnīte, kuras ganāmpulkā ir 20 gaļas lopi. Viņai piekrita Veselavas pagasta zemnieks Ainis Kaliksons: “Izsolē jau cenām vajadzētu kāpt, bet te laida lejā. Tas vien liecina, ka pārdevējs grib dārgāk pārdot, pircējs – lētāk pirkt. Tā tas būs vienmēr. Ja jaunbullis jāpērk par tūkstoš latiem, tad vēl jāiegādājas sertifikāts, es laikam tomēr maksātu vairāk un ievestu tīršķirnes dzīvnieku no ārzemēm. Jāatceras, ka ne jau savu labāko lopu saimnieks vedīs uz izsoli un ne katrs grib pirkt krustojumu par augstu cenu.” Veselaviete Aina Bērziņa slavēja izsoles un semināra rīkotājus, taču piebilda, ka izsoli vajadzējis organizēt mēnesi vēlāk, kad jau būs ganību sezona, jo kūtīs vietu nav, un pirms tam lopiņš vēl jāpatur karantīnā, kaut nav ievests no ārzemēm. “Izsoles – tā ir laba iespēja papildināt ganāmpulku. Gan jau ar laiku arī Latvijā šādas izsoles kļūs populāras,” tā Aina Bērziņa.
Tādu pašu secinājumu pēc izsoles izteica arī Ivo Vegmans no Šveices. Kad pirms 30 gadiem viņš sācis rīkot izsoles, atsaucība un ieinteresētība bijusi tikpat liela kā tagad Latvijā. “Cilvēki ir jāradina pie domas, ka lops maksā naudu,” uzsvēra šveicietis, kurš daudz palīdzējis Latvijas zemniekiem gaļas lopkopības attīstībā gan ar padomu, gan praktiski.
Pēc izsoles zemnieki vēl neizklīda, pēc kopā jauki pavadīja vairākas stundas.
Komentāri