Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Zeme, zeme, kas tā zeme jeb Kā maksāsim zemes nodokli

Druva
00:00
02.02.2006
6

Tādas un līdzīgas pārdomas raisās, dzirdot politiķu atzinumu, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes nodokli, jātuvina reālām tirgus cenām. Īpašuma nodoklis pieaugs četras, piecas reizes, sola eksperti. Masu saziņas līdzekļi pauž Jūrmalas un Rīgas iezemiešu satraukumu. Ja nodokli tik ievērojami paaugstinās, galvaspilsēta un kūrortu zona ikdienas cilvēkam kļūs nepieejama.

Jāteic, vērtīgākie īpašumi šajā mazajā Latvijas zelta daļā savus saimniekus jau lielākoties ir mainījuši. Un arī tiem pensionāriem un vidējas rocības cilvēkiem, kuri, spītējot kārdinājumam saņemt augsto cenu par īpašumu, turas pie mantotā vai par sertifikātiem iegādātā dzīves vietas pleķīša, atradušies labi situēti radi, draugi vai paziņas. Katrā ziņā, lai kā, savus īpašumus, ja tiešām kurpe spiedīs, viņi varēs pārdot par vismaz labu, ja ne ļoti labu cenu. Bet, vai domājot, kā īstenot valsts intereses nekustamo īpašumu tirgū, un cerot, ka paaugstinātais nodoklis to iekustinās, apstādinot nepamatoto ārkārtīgi augsto cenu līmeni prestižajiem īpašumiem, kāds parēķinājis, kas notiks laukos? Kaut Kaivē un Zosēnos, Straupē un Amatā iespējamā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma summa nav salīdzināma ar Vecrīgu vai Majoriem, taču daudziem cilvēkiem, kas dzīvo laukos un kuru ienākumi ir dzīves vietai atbilstoši, nodokļa paaugstināšana var radīt tikpat kritisku situāciju kā Jūrmalā vai Vecrīgā. Ja šobrīd Piebalgas pusē par 10 hektāriem zemes gadā jāmaksā 20 līdz 25 latus, tad vienkārši aprēķināt, cik par tādu pašu platību būs jāmaksā pēc nodokļa paaugstināšanas. Un ko tad, ja zemes ir vairāk? Tie papildu latu simti ne vienam vien lauku cilvēkam var izrādīties liktenīgi. Ja samaksāt nevari – pārdod? Vai tā būs izeja? Labi zināms, ka augsta cena ir lauku īpašumiem, kuri atrodas skaista upes līča vai ezera krastā, bet par platībām turpat kaimiņos, taču jau daudz necilākā vietā, nevar saņemt pat ne pusi no tā. Vai aprēķinot nodokli, to spēs ņemt vērā?

Un arī tad, ja cilvēks sapratīs, ka nav citas izejas, kā zemi pārdot, kas to pirks? Visticamāk, tie būs tie paši nekustamā īpašuma mākleri vai bagātnieki, kuri izvērtējuši, ka ieguldīt līdzekļus zemē ir drošāk nekā glabāt naudu bankā vai iegādāties vērtspapīrus.

Varbūt īpašumu nodokļa paaugstināšanas politika arī ir nekustamo īpašumu kārotāju vai tirgotāju meistarstiķis? Tā ir legālā iespēja pie-

spiest trūcīgos cilvēkus aptvert, ka viņi par savu īpašumu nespēj ar valsti norēķināties, un pārdot tos. Tirgus pārplūdīs ar jau ievērojami lētākiem īpašumiem, par kuriem Latvijas un kas zina vēl kādu valstu biezie noteikti varēs atļauties maksāt nodokli vēl daudzus gadus un neuztraukties par iesaldētajiem līdzekļiem.

Nenoliedzami, ka valstī ar attīstītu ekonomiku un līdzsvarotu tirgu, stabilu, ilglaicīgu sociālo politiku un no visu šo faktoru izrietošā dzīves līmeņa nekustamā īpašuma cenas, kadastrālās vērtības un arī nodokļa milzīgās šķēres liecinātu, ka strauji nepieciešamas izmaiņas par labu pēdējiem. Bet Latvijā starp vidēji turīgu (pēc Latvijas mērogiem, protams) un bagātu cilvēku finansiālām iespējām ir ne tikai atšķirība, bet bezdibenis. Vai, mēģinot nolīdzināt nekustamā īpašuma cenas, vērtības un nodokļa loģiku pēc bagātā gala, netiks atņemtas iespējas būt īpašniekam ne tikai trūcīgajam, bet arī vidēji turīgajam Latvijas iedzīvotājam?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi