Ceļš visiem ir viens – mobilitāte ir būtiska

Par ilgtspējīgu mobilitāti tiek domāts starptautiski, valsts un pašvaldību līmenī. Cēsu novadā tiek iegūti apjomīgi pētījumu dati, kas atklāj mobilitātes tendences, parādot, cik cilvēku pārvietojas ar auto, cik ar velosipēdu un sabiedrisko transportu. Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā rakstīts: “Droša, ērta un ātra sasniedzamība ir viens no būtiskākajiem teritorijas attīstības nosacījumiem. Mobilitāte ir saistīta ar klimata politiku, CO2 emisiju samazināšanu un arī paradumu maiņu. Pēc pašreizējiem datiem Cēsīs cilvēki visvairāk pārvietojas ar auto vai kājām. Mazāk, bet tiek izmantota iespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu, arī elektriskajiem skūteriem. Prioritāte ir pārvietošanās ērtums un ātrums.

Seminārā “Mobilitāte Cēsīs: dati un rīcības virzieni” speciālisti dalījās ar datiem un secinājumiem par pētījumiem par mobilitāti, analizēja to nozīmi pilsētas turpmākajā attīstībā un iezīmēja nākamos soļus ērtākai, drošākai un pieejamākai pārvietošanās videi Cēsīs. Pateicoties projektam, datu analīzei un secinājumiem vairāk nekā jebkad iepriekš, tas ļauj pieņemt datos balstītus lēmumus, kuri būtu vērtīgi ilgtermiņā transporta attīstības plāna izstrādē, ielu un krustojumu risinājumu izvērtēšanā, projektēšanas uzdevumos konkrētiem infrastruktūras projektiem.

Pēta iedzīvotāju pārvietošanās paradumus

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā “SUMPs for BSR” Cēsīs notika gan paradumu pētījums, gan iegūti dati par auto, gājēju un velosipēdistu pārvietošanos.

Projektā veikts veloinfra­struktūras audits un sabiedrības iesaiste – veloinfrastruktūras pieejamība pie skolām, noteiktas nedrošās vietas un trūkumi. Tāpat jau veikti praktiski uzlabojumi -    izveidotas pagaidu velojoslas Vaives, Saules, Raiņa un Zvirbuļu ielā. Tas ir kā pārbaudāms pilotrisinājums, lai veidotu nepārtrauktāku veloinfra­struktūru. Top slēdzamas un drošākas velonovietnes Cēsīs, Priekuļos un Līvos.

Pavasarī veiktajā iedzīvotāju pārvietošanās paradumu pētījumā tika aptaujāti 400 respondenti vecumā no 15 līdz 84 gadiem viņu dzīvesvietā Cēsīs, Agrā, Dukuros, Priekuļos, Līvos, Jāņ­muižā un Raiskumā. Respon­denti ir gan skolēni un studenti, gan darba ņēmēji un devēji, gan arī mājsaimnieki, pensionāri, arī bezdarbnieki.

No visiem aptaujātajiem 88% pēdējās diennakts laikā pārvietojās. Tiem, kuri nepārvietojās, galvenais iemesls bija veselības problēmas, vēl vairākiem laik­apstākļi, brīvdiena skolā vai darbā, attālinātais darbs vai mācības.

Galvenais pārvietošanās veids ikdienā ir auto, visbiežāk esot tā vadītājam, nevis pasažierim, kā arī pārvietojoties kājām. Vēl tiek izmantots sabiedriskais transports, velosipēds, mazāk elektriskais skūteris un vilciens. Izvēles iemesli galvenajam pārvietošanās veidam ir ērtums un ātrums, vēl svarīgs ir pārvietošanās mērķis. Būtisks ir arī pieejamais pārvietošanās līdzeklis, drošība, laikapstākļi. Ir cilvēki, kas izvēlas to transportu, kas ir videi draudzīgs, kā arī parocīgs izmaksās.

Atbildot uz jautājumu par mobilitātes izaicinājumiem Cē­su novadā, kā galvenie minēti sabiedriskā transporta problēmas; labiekārtotu veloceliņu, veloinfrastruktūras trūkums; nesakārtota ielu, ceļu infrastruktūra, slikts ielu, ceļu segums; satiksmes organizācijas neērtības; slikts ietvju stāvoklis; satiksmes dalībnieku pārvietošanās kultūra; satiksmes drošības aspekti. Tāpat ir respondenti, kas ir atzīmējuši automašīnu stāvvietu trūkumu; informācijas trūkumu par pārvietošanās iespējām; augstas sabiedriskā transporta biļešu cenas.

Atbildot par nepieciešamajiem uzlabojumiem, visvairāk respondentu norādījuši, ka būtu svarīgi labiekārtoti veloceliņi, veloinfrastruktūras uzlabošana; ielu, ceļu stāvoklis; sabiedriskā transporta sistēma; ietvju stāvoklis; sakārtota ielu, ceļu infrastruktūra.

Kur rodas problēma

Pētījumā secināts, ka, lai gan šobrīd iedzīvotāji pārvietojas galvenokārt ar savu automašīnu, sabiedriskajam transportam ir potenciāls uzlabot pievilcību, kā arī iespēja uzlabot konkurētspēju ceļā pavadītā laika un komforta ziņā. Tāpat jāņem vērā, ka viena Cēsu daļa ir pauguraina, kas prasa pielāgotus risinājumus aktīvajai mobilitātei.

Savukārt Satiksmes ministrija prezentācijā norādīja, ka būtu nepieciešams uzlabot pilsētu un lauku teritoriju savienojamību, mazināt atkarību no privātā transporta, risināt transporta nabadzību, piemēram, ar autotransportu pēc pieprasījuma.

Tomēr jāteic, ka visvairāk semināra dalībnieki uzsvēra, ka droša satiksme ir cieņpilna satiksme. Cienīt vajadzētu gan māmiņu, kas ved bērnu ratiņos, gan velobraucēju un motorolleru vadītāju, gan senioru, kas tiešām vēlas doties kājām, bet nav spēka bez atpūšanās noiet garo un ilgo ceļa posmu, ja cilvēks dzīvo vienā Cēsu pusē, bet jādodas uz pastu vai namu pārvaldi pilsētas otrā pusē.

“Latvian Cycling Girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe un Sveta Dreimane norādīja, ka pilsētnieku pārvietošanās veids pasaka daudz par pašu pilsētu. Tajā pašā laikā reģionos mobilitāte nav izvēle, jo attālumi ir lieli, infrastruktūra ir nevienmērīga, auto bieži ir nepieciešamība, taču arvien biežāk cilvēki izvēlas pārvietoties ar velosipēdu, tas no hobija kļūst par mobilitātes veidu. Savukārt vairāk auto un velosipēdistu nozīmē sarežģītākas situācijas uz ceļa, jo ir neskaidra distance un arī klibo uzvedības kultūra. Kustības pārstāves uzsver, ka ikvienam uz ceļa ir jājūtas droši, jo ceļš visiem ir viens. Arī mobilitātes eksperti seminārā uzsvēra, ka mērķis nav velosipēdistiem nostāties pret autobraucējiem un otrādi, bet gan droša līdzāspastāvēšana. Mobili­tātes eksperts Ritvars Šilkovs pastāstīja, ka ir iegūti apjomīgi dati par pārvietošanās plūsmu un veidu vairākās Cēsu vietās un jūnija izskaņā prezentēs izvērtēto, kā mainās gājēju, velobraucēju un autobraucēju plūsmas, kas to ietekmē un kā situāciju iespējams uzlabot.

Bolt vecākais operāciju vadītājs Ronalds Ābols pastāstīja, ka Cēsis ir viena no pilsētām, kur elektroskūterus izmanto pietiekami daudz. Tomēr ne vienam vien semināra dalībniekam bija iebildumi pret to lietotāju braukšanas stilu, turklāt elektroskūteri tiek novietoti tā, ka traucē gājējiem. Cēsniece Beāte, kurai ir redzes traucējumi un kura staigā kopā ar suni – pavadoni, video norādīja, ka šādiem pārvietošanās līdzekļiem vajadzētu paredzēt īpašas atrašanās, lai neredzīgiem cilvēkiem nebūtu risks aiz tiem aizķerties. Tomēr vienlaikus aktīva elektroskūteru izmantošana iezīmē tendenci, ka tas ir ērtāks pārvietošanās līdzeklis nekā sabiedriskais transports, kura kustību maršruti, reisu laiki un pieturas cilvēkam, kas sabiedrisko transportu nelieto ikdienā, var būt sarežģīti uztverami.

Velonovietņu stāvoklis ir uzlabojams

Satiksmes ministrija dalījās ar pētījumu, kurā noskaidrots, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pārvietojas ar velosipēdu, ir iespēja ātrāk nokļūt galamērķī, tam seko arī aspekts, ka tas ir lētāk nekā braukt ar citu transportu, kā arī tas ir ērtākais pārvietošanās veids. Tāpat ir cilvēki, kuriem patīk izmantot velosipēdu vai nav citu iespēju, kā pārvietoties. Domājams, Cēsīs aina iezīmētos nedaudz cita, tomēr skaidrs, ka velobraucēji arī mūsu pilsētā ir aktīvi.

Mobilitātes plānošanā pastāv uzskats, ka viens no iemesliem, kādēļ dažādas iedzīvotāju grupas neizvēlas velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās līdzekļiem, ir, pirmkārt, laika apstākļi un, otrkārt, velosipēdu novietošana un uzglabāšana. Lai izvērtētu situāciju Cēsīs, veikta velonovietņu uzskaite un novērojumi par to izmantošanu.

Noskaidrots, ka mūspusē ir 77 velonovietnes, no tām 38 ir kvalitatīvas, 25 uzlabojamas un 14 neatbilstošas. Nepieciešami ieguldījumi gan velonovietņu skaita palielināšanai, gan kvalitātes uzlabošani. Pētījumā secināts, ka ir neapgūts potenciāls – dzīvojamās apkaimes. Ir arī tā dēvētās “aizmirstās” teritorijas – nepietiekama infrastruktūra vai tās nav vispār. Arī velonovietnes pie veikaliem un privātajiem pakalpojumu objektiem bieži ir novecojušas vai to nepietiek, tāpēc būtu nepieciešama sadarbība ar īpašniekiem un vienotu prasību ieviešana. Interesants novērojums, 75% velonovietņu ziemā netiek attīrītas, lai arī ziemā ir velosipēdisti, kas tur novieto savu braucamo. Saprotams, ka arī tas samazina velobraukšanas pievilcību ziemā, tieši tāpat kā ielu un ietvju stāvoklis un tīrība šajā periodā.

Mobilitātes speciāliste Evija Taurene “Druvai” sacīja: “Secināms, ka aptuveni 50% velonovietņu Cēsīs ir atbilstošas mūsdienīgiem kvalitātes standartiem (droša pieslēgšana, ērts novietojums, ideālā variantā – nojume), savukārt otri 50% – nedroši, novecojuši, nestandarta pieejas, tādas, kas neveicina izmantošanu. To bieži vien var ļoti labi novērot pilsētvidē – it kā uzstādīta velosipēdu novietne, taču cilvēki velosipēdu pieslēdz pie tuvējā staba, trepju margām vai vārtiem. Tātad – novietne nav funkcionāla.”

Viņa vērtē, ka vietas, kur uzstādītas drošas velosipēdu novietnes, ir lielākoties nesenie attīstības objekti, tostarp, Stacijas laukums, pilsētas stadions, Raiņa kvartāls, “Hesburger”, Kosmosa centrs, Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, veikals “Mājai un Dārzam”, daudzdzīvokļu īres nami (Siguldas kvartāls, Ata Kronvalda iela 56), izglītības iestādes, kur nesen notikuši atjaunošanas darbi (piemēram, Cēsu Pilsētas vidusskola, “Dārtiņa”, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums). Problemātiskas ir novietnes pie gana daudziem uzņēmumiem, veikaliem, privātajiem pakalpojumu objektiem, piemēram, Globuss, CATA, Centra aptieka, Mego, Cēsu klīnika un citiem.

“Pašvaldībai noteikti jāturpina ieguldīt izglītības iestāžu aprīkošanā, jo visvairāk ar velosipēdiem Cēsīs pārvietojas bērni, būtu tikai pienācīgi nodrošināt viņiem iespēju pieslēgt savus velosipēdus. Ļoti neērtas novietnes ir pie Mūzikas skolas, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolai to nav vispār, savukārt 1. pamatskola atradusi nestandara risinājumu, kas funkcionē, tomēr vēlētos piedāvāt bērniem estētiskāku un piemērotāku risinājumu velosipēdu glabāšanai,” secina    E. Tau­rene.
 

Seminārs parādīja, ka izdarīts ir daudz, bet tikpat daudz arī ir vēl darāmā.