Ziņas par karu Ukrainā kļūst aizvien skarbākas – Krievija, nespējot virzīties uz priekšu frontē, aizvien nežēlīgāk uzbrūk Kijivai, Odesai, Harkivai un citām pilsētām ar droniem un raķetēm, bombardē dzīvojamās mājas, slimnīcas, ar kultūru saistītas celtnes. Gan jāpiebilst, ka ukraiņi notriec lielāko daļu dronu un raķešu, bet daļa mērķi sasniedz un arī atlūzas nodara postu. Savukārt Ukraina sekmīgi izmanto dronus, kuri var nolidot simtiem kilometru Krievijas iekšienē un kuru mērķis ir naftas pārstrādes rūpnīcas un uzglabāšanas bāzes. Rezultātā ne tikai iedzīvotājiem, bet arī okupācijas armijai sāk trūkt degvielas, ukraiņu droni piegādes ceļus Krievijas armijai daudzviet padarījuši nelietojamus. Tādēļ agresorvalsts armijai trūkst ne tikai degviela.
Dronu veiksmīgie uzbrukumi Maskavai un Sanktpēterburgai daudzus Krievijas iedzīvotājus ir pārsteiguši un liek jautāt: “Kāpēc?” Protams, Krievijas iedzīvotāju pārsteigums un arī sašutums brīžam atgādina netalantīgi uzrakstītu traģikomēdiju. Proti, tas, ka Ukrainā katru dienu nogalina un ievaino civiliedzīvotājus, arī bērnus, acīmredzot agresorvalsts iedzīvotājiem ir normāla ikdiena, par ko vispār nav vērts domāt. Ja no Ukrainas tiek saņemti atbildes triecieni infrastruktūrai, tad Krievijas iedzīvotājiem tas ir pārsteigums un rada neizpratni. Vai tiešām Krievijas iedzīvotāji tic katram Putina un politiskās elites vārdam, interesējas par to, kas notiek un notiks politikā?
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Putina atbalstītāju skaits tomēr lēnām samazinās. Uz jautājumu, kuriem politiķiem iedzīvotāji visvairāk uzticas, Putins sarakstā gan maijā bija pirmais, taču viņam uzticējās vien 40 procenti iedzīvotāju, bet pārējie politiķi, kurus aptaujātie izvēlējās, šajā sarakstā saņēma daudz mazāku atbalstu. Premjers Mišustins un ārlietu ministrs Lavrovs saņēma 16 procentus balsu, vēl daži politiķi vien četrus un trīs procentus atbalsta. Zināms arī, ka par Putinu nobalsotu tikai 61 procents iedzīvotāju, ja vēlēšanas notiktu tuvākajā svētdienā.
Jūnija sākumā Levadas Centrs publicēja aptauju par Valsts Domes (parlamenta) vēlēšanām Krievijā šī gada septembrī. Maijā iedzīvotāju atbildes uz jautājumu, vai viņi zina, kad notiks nākamās valsts Domes vēlēšanas, ir pārsteidzošas. 66 procenti aptaujāto atbildēja, ka nezina, kad notiks vēlēšanas. Trīs procenti atbildēja nepareizi, viens procents sacīja, ka uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. To, ka vēlēšanas notiks šogad septembrī, zināja tikai 30 procentu iedzīvotāju. To, ka vēlēšanas notiks šogad, Krievijā labāk zināja sievietes (33 procenti), iedzīvotāji, kuru vecums ir 55 gadi un vairāk (36 procenti), arī cilvēki ar augstāko izglītību (40 procenti) un maskavieši (46 procenti).
Vēlēšanās, visticamāk, piedalīsies vai piedalīsies noteikti kopumā 47 procenti Krievijas vēlētāju. Jāpiebilst, ka no tiem, kuri vēlēšanās noteikti piedalīsies, 40 procenti to darīšot pienākuma dēļ; 26 procenti saka, ka to dara vienmēr; 24 procenti grib ietekmēt vēlēšanu rezultātus, bet 21 procents saka, ka viņu biļetenus nevarēs izmantot citi viņu vārdā, tādēļ balsot ies paši. 12 procenti aptaujāto piedalīsies vēlēšanās, lai palīdzētu valstī visu pagriezt uz labo pusi.
Savukārt no tiem, kuri vēlēšanās noteikti nepiedalīsies, 41 procents domā, ka viņu piedalīšanās neko nemainīs, bet 24 procenti netic, ka vēlēšanas būs godīgas. 15 procenti saka, ka vienkārši negrib iet, bet 11 procenti apgalvo, ka neinteresējas par politiku. Citiem vārdiem sakot, iedzīvotāju patriotisms un izpratne par notiekošo ir ilūzija.
Komentāri