Latvijas biatlona nākotne cēsnieku rokās

Virsrakstā minētā atziņa radās, uzzinot jauno Latvijas Biatlona federācijas (LBF) valdes sastāvu. Gan federācijas prezidents, gan trīs no sešiem valdes locekļiem ir ar ciešu saistību ar Cēsu novadu.

Maija beigās notika Lat­vijas Biatlona federācijas biedru kopsapulce, kurā tika ievēlēta jauna federācijas vadība. Prezi­denta amatā ar 14 balsīm no 17 ievēlēts Viesturs Dumpis, Cēsu novada Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs. Valdē darbosies bijusī biatloniste, divu olimpisko spēļu dalībniece Gerda Krūmiņa, sportists un uzņēmējs Mārtiņš Daļeckis, kurš startējis arī biatlonā, kā arī Cēsu domes deputāts Indriķis Putniņš.
Valdē ievēlēts arī alūksnietis, bijušais LBF ģenerālsekretārs Krišjānis Meirāns, un divi, kuri darbojās iepriekšējā LBF valdes sastāvā, Lauris Bračka un Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
“Druva” tikās ar jaunievēlēto LBF prezidentu, lai pārrunātu par šo izvēli un par nākotnes redzējumu šajā, Latvijai svarīgajā sporta veidā.

Biatlons man sirdij tuvs

Viesturs Dumpis joprojām ir sportā. Septiņu gadu vecumā sācis trenēties slēpošanā un biatlonā Cēsu Sporta skolā pie treneres Ilzes Cekules, to aktīvi darījis līdz 18 gadiem, startējis Latvijas un starptautiskās sacensībās. Joprojām ir fiziski aktīvs, brauc ar rolleriem vasarā, slēpo ziemā, skrien, brauc ar velosipēdu. Viņš saka: “Biatlons man vienmēr bijis sirdij tuvs!”

Stāsts par LBF prezidentu sācies pirms trim mēnešiem, kad uzaicināts darboties federācijas valdē: “Es biju ar mieru, bet trīs nedēļas pirms vēlēšanām man pateica, ka pašam jāvāc komanda, jauna valde un jāstartē uz galveno amatu. Tas nebija vienkāršs laiks, katru dienu dzīvoju ar šo domu, jautāju savējiem, kā darīt, atbildē visbiežāk atskanēja jautājums- Viestur, kāpēc tev to vajag? Tad kāds eica: “ Kāda nozīme tam, ko teikšu, jo tu pats zini atbildi.” Saliekot visus par un pret, nolēmu iet līdz galam!”

Jautāts, vai sev noformulējis, kāpēc to vajag, Viesturs saka: “Jā. Man gribas, lai biatlonam Latvijā būtu nākotne, lai labi justos spēcīgākie sportisti, lai jaunieši redzētu, ka esam viņu pamanījuši, ka domājam par viņiem kā šī sporta veida turpinātājiem.”

Lūgts raksturot situāciju biatlonā, V. Dumpis saka, ka sporta veids ir uz viļņa, rezultāti ir labi, bet ir lietas, ko vajadzētu labāk: “Protams, no malas jau vienmēr vieglāk skatīties, tagad mums dota iespēja sniegt savu devumu, lai kaut kas mainītos.”

Biatlonā nav tik daudz sportistu, treneru, federācijas biedru kā, piemēram, basketbolā, bet jaunais federācijas vadītājs saka, ka biatlona saimniecība ir ļoti sadrumstalota: “Pat pārāk. Tāpēc pēdējās nedēļās, runājot ar sportistiem, treneriem, vienmēr atgādinu, ka mērķis ir viens – Latvija, un, lai arī šis ir individuālais sporta veids, ikvienam sportistam jāstartē zem mūsu valsts karoga, jāaizstāv mūsu krāsas!”

Svarīgi piesaistīt sponsorus

Latvijas sportā viena no mūžīgajām problēmām ir nepietiekamais finansējums. Viesturs neslēpj, ka jaunā valde mantojumā saņēmusi diezgan lielu mīnusu naudiskajā izteiksmē, un tas jārisina vispirms: “Tāpēc nebūtu pareizi teikt, ka tagad sāksies zelta laiki. Taču Latvija nav izņēmums, naudas pietrūkst arī biatlona lielvalstīm- Somijai, Zviedrijai, Norvēģijai. Finan­sējuma jautājumā jābūt skaidram redzējumam, mana pārliecība, ka visiem, kuriem ir mērķis attīstīt biatlonu, jāsanāk kopā pie viena galda, lai vienotos par skaidriem spēles noteikumiem.”

Viens no jautājumiem, kas jārisina, ir vienotas sistēmas izveide sponsoru piesaistē. Sabie­d­rību un sponsorus var mulsināt biedrība “Biathlon Team Latvia”: “Esmu biedrības pārstāvjus uzrunājis, ka ir jāveido viena, kopīga sistēma, jo nevar būt, ka pie viena sponsora iet gan federācija, gan biedrība. Ceru, ka izdosies panākt kopsaucēju, jo mums šobrīd ir lielisks produkts. Ir biatlona zvaigznes, kas var ieinteresēt sponsorus, tikai visiem jābūt zem viena lietussarga. Jābūt skaidriem spēles noteikumiem, tas svarīgi visiem – sportistiem, treneriem, sponsoriem, kuriem jāzina, kur nauda tiks izlietota.

Viss jau vienkārši: sportistam ir jāsporto, bet funkcionāriem jādomā, kur ņemt vajadzīgo finansējumu, lai sportistam par to nav jādomā. Vai pirmajā gadā izdosies visu sakārtot? Iespē­jams, nē, jo visu tik īsā laikā nodzēst nevarēs, bet pie tā ir jāstrādā.

Svarīgi strādāt pie sponsoru piesaistes, manuprāt, te nav darīts pietiekami daudz. Ieprie­kšējā valde prezentēja, ka pērn sponsoru nauda piesaistīta 5000 eiro gadā, kas nav daudz.”

Treneru faktors

Ļoti būtisks ir treneru jautājums izlasē. V. Dumpis vērtē, ka tuvākajā laikā jāsaprot, kāds būtu labākais modelis: “Manuprāt, kaut kādai virsvadībai ir jābūt, īpaši tas attiecināms uz nākamo maiņu. Šie biatlonisti ir jāapzina, varbūt jāvienojas par kopīgu treniņu sistēmu, vajadzības gadījumā iesaistot izlases treniņu procesā. Es redzu tā, ka ir daži galvenie treneri, kuri ap sevi veido izlases modeli, un tad ir individuālie treneri, kuri strādā ar konkrētiem biatlonistiem.
Esmu runājis ar vadošajiem treneriem, aicinot likt galvas kopā, nevis cīnīties katram par savu deķīti. Saprotu, ka šis – es – ir svarīgs, un mūsdienu sabiedrībā visās jomās tas kļuvis svarīgāks par mēs. Protams, ambīcijas vajadzīgas, jo īpaši sportā, bez tām pie augstām vietām netikt. Taču ir būtiski ambīcijas salāgot ar komandas garu, jo, kā minēju, mērķis ir viens – Latvijas biatlons.”

V. Dumpis stāsta, ka ir svarīgi strādāt ar jaunajiem biatlonistiem, jācenšas apzināt, kas ir nākamā maiņa, kuri varbūt vēl nav pamanīti: “Ja savulaik bija sajūta, ka ir tikai Baiba Bendika un Andrejs Rastorgujevs, ar kuriem beigsies biatlons, tagad zinām, ka ir sportisti, kuri gatavi konkurēt, pārspēt. Tāpēc svarīgi redzēt jauno maiņu un tad ar viņiem strādāt. Te ir darbs, komunikācija ar treneriem, jo ne valde, ne prezidents nevar pateikt, kurš no jaunajiem būs gatavs startēt visaugstākajā līmenī.”

Federācijas prezidents norāda, ka jābūt skaidram četru gadu un astoņu gadu plānam. Ir aizvadītas olimpiskās spēles, jāizvērtē sasniegtais un jāsaprot nākamo četru gadu redzējums. Jābūt skaidrai valodai, skaidram uzstādījumam, jāsaprot, kuri sportisti turpina, kuri ir treneri, kuri strādās ar izlasi.

Zvanīt jebkurā laikā

V. Dumpis pie veicamajiem darbiem min labas sadarbības veidošanu ar Latvijas Slēpo­šanas savienību, lai nepārklājas sacensību kalendārs. Latvijā daudzi jaunie sportisti startē abās disciplīnās, ja sacensības notiek vienā laikā, zaudētāji ir abi. Svarīgi, lai viens otru papildinātu, jo biatlonists jau vispirms ir slēpotājs. Sākot treniņus sporta skolās septiņu, astoņu gadu vecumā, visi ir slēpotāji, tikai pēc krietna laika tiek izdarīta izvēle par labu biatlonam.

Federācijas prezidents arī uzsver- jaunā valde izvirza nosacījumu, ka Latvijas vadošajiem biatlonistiem jāstartē valsts čempionātā, kas līdz šim nav noticis. Tas gan neattieksies uz gaidāmo sezonu, jo tai treniņu un sacensību plāni visiem ir sastādīti, bet uz sezonu pēc tam.

“Ja vadošo biatlonistu uz starta nav, tad saucam sacensības par Latvijas jaunatnes čempionātu. Līdzjutējiem ir svarīgi redzēt mūsu zvaigznes klātienē. Uzs­katu, ka tas ir arī sportistu pienākums- startēt savā čempionātā. Man ir svarīga arī savstarpējā cieņa, un šis vārds man darba kladē ierakstīts kā pirmais. Ja visiem mērķis ir cēls, vienots, tad arī savstarpēji izturamies ar cieņu, nevajadzētu būt kādām negācijām, par kurām nācies lasīt medijos.”

Pēc Viestura teiktā, aktīvāk jāstrādā arī ar starptautisko biatlona federāciju, kur bijis tukšums, šis darbs ir uzticēts Kriš­jānim Meirānam.

Šobrīd tiek apzināts, kurš būs LBF ģenerālsekretārs, jo pēdējo pusgadu tā nav bijis.

“Šis amats ir atslēga visam, jo tam ir algots pilna laika darbs, kamēr valde un prezidents strādā brīvprātīgi. Ģenerālse­kre­tāram jābūt uz viena viļņa ar valdi, ar prezidentu. Pats centīšos valdi regulāri informēt par saviem darbiem, lai arī viņi zina par visiem jautājumiem.

Uzskatu, ka visam pāri ir komunikācija, tāpēc esmu pateicis, ka pirmos trīs mēnešus man var zvanīt jebkurā laikā. Esam ar ģimeni vienojušies, ka viņi to akceptēs.”

Jautāts, vai izdosies savienot jauno amatu ar pienākumiem pašvaldībā, V. Dumpis skaidro, ka tiešais darbs nekādā brīdī netiks traucēts, federācijas darbs būs brīvajā laikā: “Darāmā daudz, tāpēc apzinos, ka brīvais laiks šajā vasarā būs aizpildīts. Gribu, lai meklējam risinājumu, nevis visur saskatām problēmas, slikto. Ja kāds saka, ka ir slikti, gribu, lai konkrēti pasaka, kas tieši ir slikti, nepareizi, un tad kopā meklēsim risinājumu.”