Vairākkārt biju dzirdējis daudz pozitīvu stāstu par Somiju, tās dabu un mieru, kurā veldzēties pēc trakā skrējienā aizvadīta darba gada. Tad nu šovasar nolēmām ar ģimeni doties turp, lai paši izjustu Somijas valdzinājumu. Jāpiebilst, ka šis bija pirmais ģimeniskais brauciens ar pašu mašīnu tik tālu no dzimtās zemes. Līdz šim bijusi pieredze ceļot pa Lietuvu un Igauniju.
Gatavojoties galvenais uzdevums bija izplānot piecu dienu braucienu. Iecere bija vērienīga – katru nakti nakšņojot citā pilsētā, tikt augšā līdz Santa Klausa mītnei Rovaniemi. Pats Santa lielus un mazus bērnus gaidot visu gadu, vasarā tik ziemas formu nomainot pret kaut ko vieglāku. Ņemot talkā interneta iespējas un uzzinot attālumus starp pilsētām un ceļā pavadāmo laiku, sapratu, ka esmu pāršāvis pār strīpu. Somijā attālumi pavisam citi nekā te, Latvijā, kur viss pa rokai, un Ventspili no Cēsīm šķir nepilni 300 kilometri. Sapratu, ja gribam pabūt iecerētajās pilsētās, visas piecas dienas nāksies pavadīt pie braucamā stūres un nekāda dižā atpūta nesanāks. Tāpēc ceļojumu saīsinājām, atvēlot arī laiku pilsētu apskatei un izklaidēm.
Nākamais darbs bija sagādāt prāmja biļetes. Var tās pasūtīt internetā, bet var izmantot ceļojumu aģentūras pakalpojumus, kas paveiks šo uzdevumu jūsu vietā. Biļetes tika sagādātas, no pieredzējušākiem ceļotājiem aizņēmos GPS, lai nebūtu problēmu Somijas pilsētās, un bijām gatavi ceļam.
Bagāti, bet pieticīgi
Prāmji uz Helsinkiem kursē gluži kā autobusi Cēsis – Rīga, ja ne vēl biežāk. Devāmies ceļā ar pirmo prāmi, kas no Tallinas atiet plkst. 7.30, un jau pēc divām stundām bijām Somijas galvaspilsētā. Tiesa, lai savlaicīgi būtu Tallinā, nācās jau nakts vidū izbraukt no mājas, bet tādiem sīkumiem nevar pievērst uzmanību. Ceļā secinājām – lai arī transporta kustība naktī minimāla, braukšana nemaz tik mierīga nav, uz ceļiem nereti gadās lieli un mazi meža dzīvnieki. Kā sacīt, mamma daba izrādījās mums, pilsētniekiem.
Jau rīta pusē bijām Helsinkos. Priekšā vairāk nekā 400 kilometru līdz pirmajai pieturvietai – Vāsai, kas atrodas Botnijas līča krastā. Šoreiz nestāstīšu, ko ceļojumā redzējām, jo zināms, ka labāk pašam redzēt, bet vienkārši dalīšos iespaidos.
Pirmām kārtām uzreiz jāteic, ka mums tur patika, arī citiem varam ieteikt aizbraukt uz Somiju. Varējām izbaudīt to mieru, par ko tika stāstīts. Bija tā nepierasti, ka neviens nekur neskrien, ne pa brauktuvēm, ne ietvēm. Mašīnas brauc mierīgi, neviens necenšas kaut kur iespraukties, necenšas pēdējā brīdī apdzīt, kas tik raksturīgi mūsu valstī. Un patiesībā – kur tad tie ātrie tikuši?
Par mašīnām runājot, jāpiebilst vēl viena nianse. Uz ceļiem nemanījām tādas krutās mašīnas, kā Latvijā, ne landkruizeru, ne kaijenu, ne biezu BMW vai mersi. Jā, somi brauc ar samērā jaunām mašīnām, bet viņiem mašīnas kalpo braukšanai, nevis sevis apliecināšanai. Tas pats sakāms arī par mājām. Braucot ceļu ceļus, nekur nemanījām tādas iespaidīgas privātmājas kā mūsu valstī. Toties kļuva skaidrs, ko nozīmē vārdu salikums “somu māja”. Tādu tur vismaz 80 – 90 procenti. Viena, divu stāvu koka mājas tradicionālajā tumši sarkanajā krāsojumā ar baltiem logiem. Un bez jebkādām ārišķībām. Secinājām, ka somi ir pārtikusi, bet pieticīga tauta.
Daba tur skarbāka nekā pie mums, arī zeme ļoti akmeņaina. Reizēm ainava atgādina Latviju, kad rit kilometrs aiz kilometra, bet nav nevienas apdzīvotas vietas. Un tad gluži negaidīti meža ielokā iespraukusies kāda māja, tad atkal akmeņaini meži. Ierasta parādība klintīs izcirstie ceļi un no akmeņiem atkaroti lauki. Tas netraucē veikt vērienīgus ceļu remontus. Somi neaprobežojas ar ceļa daļas atjaunošanu, klintīs un akmeņos top jauni un plaši viadukti. Šie remonti gan ik pa laikam samulsināja mūsu uzticamo pavadoni GPS, kurš nebija informēts par šādām izmaiņām un uzstājīgi centās mūs novirzīt uz ceļiem, kuru vairs nebija. Bet kopumā jāteic, ka Somijā ceļi ideāli, ceļa zīmes uzskatāmas, atļautais braukšanas ātrums uz lielajiem ceļiem 100 – 120 kilometru stundā, tāpēc braukt var dziedādams.
Radīt mājas sajūtu
Ceļojuma neatņemama sastāvdaļa ir nakšņošana. Internetā bija nolūkoti kempingi. Tos meklējot, izmantojām GPS priekšrocības. Ierakstījām adresi, un ceļvedis aizveda līdz pašiem vārtiem. Somijā kempingu netrūkst, mēs izmantojām “Top Camping Finnland” sistēmā iekļautos, un varam to ieteikt arī citiem ceļotājiem. Ir mājiņas, telšu vietas, arī pieslēgumu vietas tiem, kuri brauc ar kemperiem. Ikvienam ceļotājam pieejama virtuve, dušas, tualetes, viss, kas nepieciešams. Kempingos iepazinām pašu somu ceļošanas tradīcijas. Savas valsts apceļošanā viņi ir naski, labprāt izmantojot kemperus un karavānas. Iespējams, tas ir dārgāk nekā noīrēt mājiņu, toties redzētais lika secināt, ka tā viņi saglabā to īpašo savas mājas sajūtu. Ierasta bija aina, ka zem nojumes pie kempera nolikts galds, uz tā izšūts galdauts, vāze ar ziediem, dažkārt pat piekārts puķu pods, vairākiem pie durvīm nolikti plastmasas suņi vai citi mīļnieciņi, kas rada mājas atmosfēru. Bija interesanti pavērot šo kempinga dzīvi.
Neatņemama šo kempingu sastāvdaļa ir minigolfa laukumi. Šis atpūtas veids ir iecienīts. Vāsā ir plašs komplekss ar trim dažādiem 18 bedrīšu laukumiem. Izmēģinājām arī tur savus spēkus – patika, nodomājām – žēl, ka Latvijā šis pakalpojums tiek piedāvāts reti. Somijā minigolfu spēlē ļoti daudzi.
Radās iespaids, ka somi ir aktīva tauta, jo lielā cieņā ir velobraukšana. Pilsētās iekārtoti veloceliņi, atsevišķi vai kopā ar gājēju ietvēm, arī lielo ceļu malām paralēli ved asfaltēti veloceliņi. Brauc lieli un mazi, un kas interesanti, lielākā daļa lieto ķiveri. Pareizi vien ir, jo pašam par savu drošību jāgādā.
Vēl kāds vērojums – par cenām. Somijā tomēr atsevišķām preču grupām tās ir lielākas nekā pie mums. Benzīns maksā pusotru eiro, arī veiklos pārtikas cenas ir augstākas. Toties kvalitāte labāka, tā ka šo cenu starpību var pieciest. Apģērbiem bija atlaižu laiks, tāpēc daudzviet cenas bija ļoti pievilcīgas, tostarp pazīstamajos “H&M” veikalos.
Prāmiskās izklaides
Īpašs stāsts ir par prāmjiem, kas ir šī ceļojuma neatņemama sastāvdaļa. Lai gan ceļā jāpavada pavisam īss laiks, tas palicis atmiņā. Uz Helsinkiem rīta agrumā veda viens no jaunākajiem prāmjiem, 2008. gadā ekspluatācijā nodotais „Superstar”, kurš ceļu veica divās stundās. Lai arī rīta pusē nekādu aktivitāšu uz kuģa nebija, tā iekārtojums lika domāt, ka vakaros te dzīve sit augstu vilni. Par to varējām pārliecināties atceļā, braucot ar prāmi “Galaxy”, kas somus veda izklaides kruīzā Helsinki – Tallina – Helsinki. Lai arī ceļš ilga trīsarpus stundas, laiks pagāja zibenīgi. Kuģis dzīvoja savā īpašajā ritmā un gaisotnē. Restorāni, bāri, deju zāles ikvienam ļāva atrast savam noskaņojumam tuvāko. Galvenajā deju zālē, kur skatītāju galdiņi izvietoti divos stāvos, jau neilgi pēc kuģa atiešanas no Helsinkiem sākās dejas, bet starpbrīžos bija gan klaunu – žonglieru priekšnesumi, gan citas izdarības. Piano bārā pianists nenoguris spēlēja pazīstamas melodijas. Un kur tad vēl karaoke, diskotēka…
Pēc brauciena sapratām, ka paši saviem spēkiem varam apceļot arī ārvalstis. Tikai vajadzētu rūpīgi pārbaudīt mašīnu, jo nācās pārdzīvot dažus satraukuma pilnus brīžus. Taču arī ar savām trūcīgajām angļu valodas zināšanām autoservisā spēju saprasties un iespēju robežās vainas novērst, lai veiksmīgi atgrieztos dzimtenē ar domu, ka vēl kādreiz uz Somiju jāaizbrauc noteikti, jo tur ir ko redzēt, un izbaudīt mieru var pilnā mērā.
Komentāri