Pētot statistiku par zagšanas gadījumiem veikalos, jāsecina, ka gandrīz ik dienu kāds mēģina iznest preci, par to nesamaksājot. Daudz ir arī notikušo zādzību. Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba neslēpj, ka izskaust zagšanu un zagšanas mēģinājumus veikalos ir grūti. Turklāt līdz 11. jūnijam pastāvēja absurda situācija – par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu nebija iespējams saukt pie kriminālatbildības. Veikala zagļu kļuva aizvien vairāk, viņi jutās neaizskarami.
Sodīs arī par neizdevušos zādzību
Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredz: “Svešas kustamas mantas nolaupīšana uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu ar brīdi, kad persona to prettiesiski ieguvusi, neatkarīgi no tā, vai viņai bijusi iespēja rīkoties ar to kā ar savu.” Tas nozīmē, ka kriminālatbildība iestāsies arī tiem, kuri būs mēģinājuši no veikala iznest preci, taču nelāgajā nodomā pieķerti.
„Līdz 11. jūnijam likums paredzēja atbildību tikai tad, ja noziegums ir pabeigts. Zādzība nelielā apmērā bija krimināli sodāma, taču kriminālpārkāpuma mēģinājums nebija atzīstams par pabeigtu noziegumu un par to nebija paredzēts sods. Tādēļ īpaši veikalos bija lielas problēmas,” skaidro rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Valērijs Gormaļovs.
Cēsu rajona virsprokurore Ingrīda Andersone atzīst, ka iepriekš nebija skaidri noteikts pabeigtas svešas kustamas mantas nolaupīšanas definējums. Jaunizveidotais pants problēmu atrisina.
Likumdošanas izmaiņām ir liela nozīme. V. Gormaļovs kā piemēru min elektrisko vadu uzpirkšanas, pieņemšanas noteikumu maiņu, pēc kuras vadu zādzība izzudusi. Pazudīs nesodāmības izjūta
Zagšana ir problēma visā Latvijā. Tiesībsargājošās iestādes cer, ka jaunais likuma pants veicinās zādzību strauju samazināšanos no tirdzniecības vietām, kas izdarītas nelielā apmērā, kā arī izskaudīs likumpārkāpējos pārliecību par nesodāmību. Tam piekrīt gan J. Goba un V. Gormaļovs, gan I. Andersone.
Policija novērojusi, ka rajonā ir vairāk nekā desmit personas, kuras iepriekš regulāri pieķertas zagšanas mēģinājumos. Šiem cilvēkiem zagšana veikalos kļuvusi pat par sava veida rūpalu, taču cīnīties ar šo problēmu līdz šim bija gandrīz neiespējami. „Ja sods vairākkārt nav saņemts, tas cilvēku mudina mēģināt zagt arī nākamreiz,” uzsver I. Andersone, atzīstot, ka zādzības ir viens no noziedzīgiem nodarījumiem, kas Cēsu rajonā notiek visbiežāk. V. Gormaļovs pat vērtē, ka zādzības veido līdz 70% no kopējā noziegumu skaita. Paredzams, ka pēc likuma izmaiņām būs vairāk uzsākto kriminālprocesu, taču, vai vairāk personu tiks saukts pie kriminālatbildības, I. Andersone neuzņemas apgalvot. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā nozagto mantu vērtības un pārkāpumu izdarījušās personas attieksmes.
Pirmie kriminālprocesi jau uzsākti. Vienā gadījumā pie kriminālatbildības tiek saukta persona, kas nav norēķinājusies par grāmatu, bet nav arī izgājusi ar to no veikala. Līdz 11. jūnijam tas būtu uzskatīts par zādzības mēģinājumu un kriminālprocess nebūtu uzsākts, taču tagad situācija ir mainījusies. Zagt mudina dārdzība
Pētījumi liecina, ka ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās ietekmē noziedzības līmeni. Tas paaugstinās. I. Andersone un V. Gormaļovs piekrīt, ka arī zādzības var saistīt ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Līdz ar degvielas cenu pieaugumu palielinājies degvielas zādzību skaits. Aizvien biežāk nākas sastapties ar situāciju, ka autovadītājs piepilda mašīnas degvielas tvertni un aizbrauc no uzpildes stacijas nesamaksājis. Degviela tiek zagta arī no automašīnām. Bijuši gadījumi, kad no lauksaimniecības, ceļu būves tehnikas degvielas tvertnēm izzagti 100, pat 500 litri dīzeļdegvielas.
Nereti zagti vai mēģināti nozagt pārtikas produkti – maize, gaļa, saldumi, tomēr dominē alkoholisko dzērienu zādzība. V. Gormaļovs vērtē, ka alkohola zādzību lielākoties veic jaunieši. Vairāki šādi gadījumi konstatēti vakaros, kad notiek izklaides pasākumi. Tomēr zog arī sievietes, bērni un cilvēki jau cienījamos gados.
V. Gormaļovs vērš uzmanību vēl kādai problēmai, kas saistīta ne tikai ar ekonomisko situāciju, bet arī ar godīgumu un sabiedrības attīstību. Ja citās Eiropas valstīs zagtu mantu ir grūti pārdot, tad Latvijā situācija ir pretēja. Zagļi pagaidām jūtas droši, ka nozagto – mobilos telefonus, velosipēdus un citas mantas – būs iespējams pārdot. Ja zagtajam nebūtu pircēju, arī zādzību nebūtu tik daudz. Priecājas par skaidrību
Likuma grozījumus pozitīvi uztver tirgotāji un apsardzes darbinieki. Veikala “Maxima” apsargs Viktors atzina, ka pozitīvās sekas jūtamas jau tagad – zagšanas mēģinājumu skaits samazinājies. Iepriekš jaunieši regulāri centušies nozagt dārgos alkoholiskos dzērienus, cilvēki jau cienījamos gados nesamaksājot vēlējušies iegūt desas, piena produktus, nu šādi gadījumi ir daudz retāki. Tam piekrīt arī Cēsu veikala “Elvi” vadītāja Ieva Ābrama. Viņa uzskata, ka likuma grozījumi nesīs labumu, jo ar zagšanas mēģinājumiem nācās saskarties ik dienu, taču sodu šīs
personas nesaņēma, tādēļ mēģināja zagt vēl un vēl.
Beidzot ir cerība, ka lielais zagšanas mēģinājumu skaits tirdzniecības vietās samazināsies, vai tā patiešām notiks, rādīs laiks.
Komentāri