Ārkārtas situācija valstī, visticamāk, tiks izsludināta, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu, un reālajā dzīvē cilvēki nekādas izmaiņas nejutīs, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students.
“Reālajā dzīvē mēs nesajutīsim neko savādāku, kā tas ir šobrīd. Respektīvi, tie, kuri strādā notikumu vietās, tie arī strādās, un viss turpināsies tādā pašā koordinācijas un darba līmenī, protams, piesaistot privātos uzņēmējus klāt un darbojoties tādā veidā. Tas nenozīmē kaut kādu vispārēju tautas mobilizāciju, bet tā būs juridiskā bāze tam, ka varēs [..] drošāk rīkoties, izzāģējot kokus, kas ir bīstami tuvu elektropārvades līnijām,” skaidroja Students.
“Tas dod, teiksim, tādu lielāku rīcības brīvību, nesasaistot rokas, kad pēc tam ir jāatbild, kāpēc tas koks tika zāģēts un kāpēc tika veiktas kaut kādas darbības, nesaskaņojot tās ar privātīpašnieku,” skaidroja Students.
Krīzes situāciju eksperts, bijušais VUGD priekšnieks un bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume aģentūrai LETA norādīja, ka līdzīgas ārkārtas situācijas Latvijā tikušas izsludinātas, piemēram, 2005.gadā saistībā ar vētru un 1998.gadā, kad Jēkabpilī spridzināja dambi, taču šīs ārkārtas situācijas bijušas tikai pašvaldību mērogā.
“Valsts mērogā, manuprāt, ārkārtas stāvokli diez vai vajag izsludināt. Varbūt reģionālā mērogā, ja, piemēram, elektroapgādes traucējumi pārsniedz vienas pašvaldības robežas,” aģentūrai LETA sacīja Straume.
“Man ir grūti pateikt. Katrā ziņā es uzskatu, ka visu šo Krīzes vadības padomes (KVP) sasaukšanu [..] vajadzēja daudz ātrāk darīt, kā tajā teicienā, ka kamanas ir jātaisa vasarā, bet rati – ziemā. Mēs pašlaik nemācāmies no savām kļūdām,” uzskata Straume.
“Vai pašlaik ir enerģētiskā krīze? Nu, to man ir grūti pateikt. [..] Vai tad mēs nezinām, ka ir savlaicīgi jāgatavojas, vai tad mēs neprognozējam, ka būs tāds apledojums un ka šie koki uz elektrolīnijām kritīs? To visu var darīt. [..] Nu, ja krīt koki virsū elektrības vadiem, tātad kaut kas nav izdarīts,” pārliecināts Straume.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) sasauktajā ārkārtas KVP sēdē šodien tika pieņemts lēmums aicināt valdību valstī izsludināt ārkārtas situāciju.
Plkst.16 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem lems valdība.
Kā žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents, ārkārtas situācijas izsludināšana neietekmēs pasākumu apjomu un tempu, kādā tiek novērsti sniega radītie bojājumi elektroapgādei.
Mērķis ir mainīt rīcības juridisko pamatojumu, piemēram, bez kompensāciju izmaksām veikt koku izciršanu privāto īpašnieku teritorijās. Tāpat valdība veiks nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, lai atļautu valsts kapitālsabiedrībām paātrinātā kārtībā slēgt iepirkumu līgumus ar mežizstrādātājiem.
Premjers uzsvēra, ka lielākā problēma ir apledojušie koki, kas turpina apdraudēt elektrolīnijas. Tāpat saņemta informācija par vairāk nekā 1000 koku, kas Latgales reģionā apdraud drošu auto satiksmi. Lai gan atbildīgie dienesti strādā, juridisku aspektu dēļ arī nolemts izsludināt ārkārtas situāciju, ko valdība arī izdarīs šo pēcpusdien.
VUGD priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis informēja, ka situācija pasliktinās un meteorologi turpmākajās dienās prognozē lietu un slapju sniegu, kas var ietekmēt situāciju arī citos Latvijas reģionos. Nolemts, ka tiks izveidots 112 koordinācijas centrs, kurā pašvaldību vadītāji varēs koordinēti ziņot par aktuālo situāciju. Šobrīd bez elektroapgādes esot sešas mācību iestādes.
Savukārt “Latvenergo” vadītājs Āris Žīgurs norādīja, ka situācija Latgalē ir smaga un elektromontieri esot iekļuvuši “sava veida dzirnavās”, jo, cik pa dienu stigas iztīrot, tik pa nakti atkal tajās izveidojas bojājumi krītošo koku dēļ. “Latvenergo” darbinieki mežos bez atpūtas strādājot jau otro nedēļu, un arī viņu stāvoklis nav no vieglajiem, tāpēc arī nolemts aicināt talkā mežizstrādātājus, kuri varētu iesaistīties cietušo stigu tīrīšanā. Vissmagākā situācija pašlaik esot Rēzeknes rajonā, kurā vidējā sprieguma elektroapgādes sistēma esot tikpat kā sagrauta.
Žīgurs arī informēja, ka “Latvenergo” lūdzis palīdzību saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, no kuriem tagad tiekot gaidīta atbilde. Elektriķu un montieru gan “Latvenergo” pietiekot, un lielākās problēmas rada sagāzušies koki, tomēr, ja kaimiņi nolems doties palīgā, tad “Latvenergo” labprāt redzētu ierodamies jau pilnībā komplektētas un ekipētas brigādes, gatavas strādāt bez īpašas uzraudzības.
Ārkārtas situācija ļaus mežos nocirst kokus, kas atrodas tālāk par patlaban noteikto aizsargjoslas platumu – 6,5 metriem, pēc tam informējot meža īpašniekus, kuriem arī tiks atstāti sazāģētie koki.
Pēc Žīgura teiktā, patlaban apledojušo koku bojātas vai apdraudētas ir elektrolīnijas daudzu kilometru garumā, kurām ir arī ļoti apgrūtināta piekļuve. Smagā tehnika vienkārši grimstot zem biezā sniega nesasalušajā zemē, savukārt “Latvenergo” darbiniekiem nopietnas problēmas sagādājot sērsna, kas esot cieta kā stikls un sagriežot darba apģērbu.
Jau ziņots, ka sniega un sala dēļ Latvijā ir problēmas ar elektroapgādi. 1.janvāra rītā elektroenerģijas piegāde bija traucēta vairāk nekā 50 000 saimniecību. Šodien plkst.10 valstī bez sprieguma vai ar traucētu elektroapgādi bija palikuši 14 000 klientu, savukārt plkst.14 – 9100 klientu, informēja AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
LETA
Komentāri