Visus ekskursijā neaizvedīs   

Šomēnes Cēsu novada seniori devās pašvaldības rīkotās ekskursijās. No katras pagastu apvienības bija iespēja piedalīties 36 interesentiem.

Cēsnieki un vaivēnieši brauca iepazīt Līgatni, seniori no Līgatnes brauca uz Pārgauju, Amatas un Vecpiebalgas apvienību pagastu pensionāri pabija Priekuļu apvienības pagastos, bet seniori no Priekuļu apvienības apskatīja Jaunpiebalgu, savukārt uz Vecpiebalgu brauca interesenti no Pārgaujas, bet jaunpiebaldzēni- uz Cēsīm.

Dažos pagastos braukt gribētāju bija krietni vairāk nekā busiņos vietu. Aicinot pieteikties ekskursijām, bija norādīts, ka priekšroka būs tiem, kuri vēl nav piedalījušies pašvaldības rīkotajās ekskursijās.

“Druva” uzklausīja vairākus seniorus, kuri ir sarūgtināti, ka tika atteikts. Kāda kundze no Pārgaujas pastāstīja: “Biju pieteikusies, gatavojos ekskursijai, biju izdomājusi, ko ņemšu līdzi, ko vilkšu mugurā. Iepriekšējā dienā piezvanīja, ka man nav vietas. Man šovasar būs 85 gadi, nākamgad diezin vai aizbraukšu.” Citai seniorei savukārt zvanīts divreiz, ka ekskursantu sarakstā viņas nebūs. Laucinieki arī pārmet rīkotājiem, ka informāciju par ekskursijām ne katrs laikus uzzinājis, vien kad kāds kaimiņš pastāstīja.

Ekskursijas rīko pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde sadarbībā ar Cēsu Sociālo dienestu. Katru grupu pavadīja sociālais darbinieks un tūrisma speciālists.

“Izstrādājam ekskursiju maršru­tus, lai ekskursanti redzētu, iepazītu kādu kultūrvēstures vietu, saimniecību, piedāvājam arī meistarklases. Vērtē­jam, lai būtu piemērots senioriem, lai nav pārāk tālu jāstaigā, nav par grūtu, lai ekskursija dod jaunus iespaidus, emocijas, lai braucēji nav pārguruši. Apska­tes objektu skaits visās ekskursijās bija vienāds. Katru gadu maršrutā tiek iekļautas jaunas vietas, lai parādītu to, kas ir novadā,” stāstīja pārvaldes Tūris­ma nodaļas vadītāja Marta Vika un piebilda, ka šovasar no katras apvienības ekskursijā brauca divi busiņi, jo ne visur lielie autobusi var iebraukt. ”Šovasar maršrutā nebija Amatas apvienības pagastu, nākamgad būs, jo ekskursiju mērķis ir iepazīt kaimiņus,” bilda M. Vika.

Sociālā dienesta pilngadīgo personu atbalsta nodaļas vadītāja Dagmāra Kārkliņa pastāstīja, ka sociālie darbinieki reģistrēja tos, kuri pieteicās ekskursijām. “Šovasar arī sekoja līdzi iepriekšējo divu gadu sarakstiem, lai pārliecinātos, vai seniors jau nav braucis ekskursijā. Daudzi aktīvie seniori vēlējās braukt, bija neapmierināti, kāpēc nav vairāk autobusu. Visus pensionārus pašvaldība nevar aizvest ekskursijā, bet jādod iespēja tiem, kuri līdz šim nebija braukuši,” pastāstīja D. Kārkliņa un piebilda, ka kopā ar tūrisma speciālistiem tiks vērtēts, kā nākamvasar rīkot ekskursijas, tāpat arī par atlases kritērijiem.

Ir pagasti, kuros seniori ir aktīvi, ir tādi, kur uz kopā nākšanu kūtrāki. Amatas pagasta pensionāri ir vieni no rosīgākajiem, gan paši brauc ekskursijās, gan izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas. Šovasar no pagasta ekskursijā uz Priekuļu apvienības pagastiem pabija viens seniors, pārējie, kuri vēlējās braukt, palika mājās. Toties bija sasparojušies skujenieši, un kopā ar zaubēniešiem, nītauriešiem, drabešniekiem busiņi bija pilni.

Ekskursiju rīkotāji arī atklāja, ka diemžēl bija seniori, kuri pieteicās ekskursijai, tika gaidīti, bet nedeva ziņu, ka nebūs. Bijis arī, ka braucienam piesakās kungi, kuri līdz šim nav braukuši pašvaldības rīkotā ekskursijā, bet uz busiņu atnāk sievas, kuras aktīvi izmanto katru iespēju būt cilvēkos un ko jaunu redzēt un iepazīt.

“Druva” Priekuļos satika ekskursantus no Vecpiebalgas apvienības pagastiem. Busiņā trīs vietas palikušas brīvas.    Eks­kursanti rīta pusē bija pabijuši Eduarda Veidenbauma “Kalā­čos”. Par redzēto, uzzināto tika teiktas vislabākās atsauksmes.

“Nebiju bijusi “Kalāčos”. Par Veidenbaumu, protams, zināms, bet par viņa ģimeni nezināju neko. Vieta ļoti skaista,” iespaidos dalījās Anna Caunīte, bet Olga Kampāne pastāstīja: “Pirmoreiz muzejā biju 1969.gadā maijā. Atceros ,pūtēju orķestris spēlēja pie klētiņas. Tad biju 1974.gadā, un ekskursiju vadīja dzejnieka radiniece Biruta Leite, bijām arī kapos. Ozoli izauguši vēl varenāki, daudz pamainījies, bija prieks atkal pabūt “Kalāčos”.”    Kāda vecmāmiņa atklāja, ka pagājušajā vasarā ar mazbērniem no Liepas gājuši uz “Kalāčiem”, pa ceļam piesēduši, lai atvilktu elpu. “Labi, ka domāts par bērniem, viņi te var aktīvi darboties un daudz ko uzzināt. Ir prieks klausīties, kā muzejnieces stāsta par Veidenbaumu,” teica vecmāmiņa no Taurenes.   

Vecpiebalgas grupas ekskursanti pabija Priekuļu pētniecības centra muzejā, apskatīja izmēģinājumu laukus, apraudzīja Ve­selavas muižu, iepazina saimniecību “Lieloga”.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem gada sākumā Cēsu novadā    dzīvesvietu bija deklarējuši 9313 cilvēki pēc darbaspējas vecuma, tātad 65 gadiem, no viņiem sievietes 5929, vīrieši – 3378.